Profesionālo dienestu sāk 50 karavīri, tai skaitā arī tie, kuri atgriezušies no darba ārzemēs

“Lai nokļūtu šeit, karavīriem bija jāiziet atlases process, kas sastāv no trīs pamatpunktiem: fiziskās sagatavotības pārbaude, veselības pārbaude un psiholoģiskās diagnostikas tests, ” stāsta Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis Rihards Rozenbaums.

Kapteinis R. Rozenbaums norāda, ka līdz zvēresta došanai jauniesauktie karavīri apgūs individuālās pamatiemaņas, bet pēc zvēresta došanas norisināsies sešu nedēļu ilga kolektīvā apmācība. Kopējais apmācību ilgums ir trīs mēneši.  

Jaunie karavīri dienestu sāks ar kareivja profesijas pamatiemaņu apgūšanu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes instruktoru vadībā. Šogad jau 11.militārās pamatapmācības kursā viņi iegūs pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas, sakaru un ierindas apmācību, topogrāfiju, orientēšanos, psiholoģiju, normatīvos aktus, fizisko sagatavošanu un medicīnu, tostarp paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī lauka kaujas iemaņas. Savukārt kolektīvajā apmācībā, kas sāksies pēc karavīra zvēresta došanas, jaunie karavīri galvenokārt apgūs lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī. Pēc pamatiemaņu apgūšanas viņu dienests turpināsies, izvēlētajā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.

Kapteinis R. Rozenbaums stāsta, ka ir ļoti nozīmīgi, ka 50 jauniesaukto karavīru starpā ir cilvēki, kuri ir atgriezušies no peļņas ārzemēs. “Tas ir nozīmīgi ne tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī sabiedrībai kopumā,” pauž kapteinis R. Rozenbaums.

“Sen jau domāju par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, bet nebija iespējas, jo strādāju ārzemēs. 10 gadus dzīvoju Skotijā, bet jutu, ka vēlos atgriezties mājās pie ģimenes. Tā arī bija mana lielākā motivācija,” stāsta Kaspars. “Pievienojos profesionālajam dienestam, jo bruņotajos spēkos ir izaugsmes iespējas. Vēlējos sevi pilnveidot un apgūt jaunas iemaņas.”

“Deviņus gadus dzīvoju ārzemēs. Trīs no tiem strādāju Anglijā, bet pārējos sešus strādāju uz kuģa. Atgriezos, jo jutu stipras ilgas pēc mājām, kā arī sapratu, ka ļoti daudz esmu palaidusi garām. Piemēram, jau sen man radās vēlme pieteikties profesionālajam dienesta, bet šķita, ka esmu par vecu. Šogad, kad uz laiku atgriezos Latvijā, izgāju kursus Sporta akadēmijā un iepazinos ar pāris karavīriem, kuri teica, ka nekas nav nokavēts. Tā arī sapratu, ka ir jāatgriežas Latvijā,” pauž Linda.

“Esot tik ilgi prom no mājām, tu patriotismu sāc izjust spēcīgāk, tāpēc arī vēlējos kļūt par karavīru. Tā bija galvenā motivācija. Papildus tam, man ļoti patīk aktīvs dzīvesveids, ko bruņotajos spēkos noteikti var iegūt. [..] Es vēlos pilnveidot savas prasmes un stiprināt disciplīnu. Vēlos atklāt sevī spējas, par kurām tagad nenojaušu. Es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki spēs man to sniegt,” tā Linda.

Pāvels, kurš 12 gadus dzīvojis Anglijā, stāsta, ka izvēlējies pievienoties profesionālajam dienestam, jo vēlas dot savu ieguldījumu Latvijai un pilnveidot sevi. “Pieteicos dienestam, jo gribu būt noderīgs savai ģimenei un Latvijas tautai. Vēlos turpināt vectēvu un senču aizsākto, jo tieši viņi ir tie, kuri veidoja mūsu valsti un rūpējās, lai tā būtu. Tad mans uzdevums ir turpināt viņu iesākto. Ja nebūtu mūs, nebūtu turpinājuma. Es 12 gadus biju prom no Latvijas. Šeit ir manas mājas, mana ģimene, mana meita. Es daudz redzēju šo 12 gadu laikā, apskatīju, kā dzīvo cituviet pasaulē un domāju, kā dzīvo Latvijā. Protams, bija grūtības ar darbu, tāpēc aizbraucu. Bet ārzemēs arī nav tik salda dzīve. Tikai ar gadiem saproti, ka vislabāk ir mājās,” norāda Pāvels.

“Laika periodā, kad iestājāmies šajā kustībā “Latvija strādā”, tas ir kopš pagājuša gada maija līdz šī gada maijam, 33 cilvēki, kuri ir atgriezušies no darba ārzemēs, ir parakstījuši līgumu un uzsākuši profesionālā dienesta gaitas Nacionālajos bruņotajos spēkos. [..] Šie 33 cilvēki ir 5% no kopējā iesaukto cilvēku skaita. Šogad mērķis ir tāds pats, bet ceram, ka mūsu darbības rezultātā nākotnē skaits pieaugs līdz 10% no kopējā iesaukto karavīru skaita, kas ir cilvēku, kuri atgriezušies Latvijā no darba ārzemēs,” uzsver kapteinis R. Rozenbaums.

Kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Militārajā dienestā, tostarp studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pieņem kā vīriešus, tā arī sievietes, kuru skaits šobrīd veido 15,3 procentus no kopējā karavīru skaita.

Bruņotie spēki aicina pieteikties profesionālajam dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Īpaši aicināti atgriezties ir tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale – tur izveidotajā bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons. Tāpat atgriezties aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu. Atjaunošanās dienestā ir kļuvusi izdevīga – par  katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem.

Izvēloties profesionālo dienestu, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu un motivējošu atlīdzību, kas sākas ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 procentus no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tostarp starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ceļš uz militāro karjeru 20 un pat vairāk gadu garumā sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tai skaitā Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs!”, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām profesionālajam dienestam, vakancēm un atlases kārtību, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

2016. gada 16.  jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.