Smadzeņu centrs glābšanai un meklēšanai jūrā — Krasta apsardzes dienests

Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienests ir, iespējams, mazākā militārā Nacionālo bruņoto spēku vienība. Savukārt viņu praktiskā ikdienas darbošanās — viena no uzskatāmākajām un plašākai sabiedrībai vieglāk saprotamajām, jo viņi ir tie, kas dodas palīgā, ja jūrā cilvēkam vai kuģim nepieciešama palīdzība, apzina un savāc naftas un naftas produktu piesārņojumu. Viņi meklē jūrā nozaudētas kravas saimnieku, uzrauga, lai kuģi, jahtas un zvejas laivas ievērotu noteikumus, uztur un iekļaujas vairākās vietējās un starptautiskās sakaru uzturēšanas un datu plūsmas sistēmās, kuras vienlaikus gan palīdz nodrošināt kārtību un uzraudzīt jūrā notiekošo, gan dod iespēju jebkurā mirklī atsaukties palīgā saucienam.

Latvijas jūras teritorijā, kuru uzrauga Krasta apsardzes dienests, diendienā kursē ap 50 kuģu un aptuveni tikpat daudz jahtu un zvejas kuterīšu. Krasta apsardzes dienestam nav savu peldlīdzekļu, bet praktiski tā rīcībā vajadzības gadījumā ir visi 18 Latvijas Jūras spēku kuģi, jo saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un konvencijām, ja Krasta apsardzes dienests lūdz iesaistīties meklēšanas vai glābšanas operācijā, kuģiem ir jāpakļaujas. Krasta apsardzes dienesta uzdevums, saņemot ziņu par jūrā, piemēram, pār bortu pārkritušu cilvēku vai kravu, ir izvērtēt informāciju un apstākļus, rast labāko risinājumu un koordinēt tā izpildi. Otrs šī dienesta darba stūrakmens — informācijas tehnoloģiju uzturēšana pastāvīgas datu plūsmas nodrošināšanai (ar kuģošanas līdzekļiem un plašākām starptautiskām sistēmām). Ir virkne dienestu — gan Latvijas, gan kaimiņvalstu —, ar kuriem Krasta apsardzes dienests sadarbojas savu daudzpusīgo operāciju īstenošanai.

JS Krasta apsardzes dienestā strādā 42 cilvēki. Gadā uzraugāmajā jūras teritorijā notiek vidēji 24 negadījumi, un to risināšanu šie cilvēki pārdomā un koordinē. Viņi ik minūti uzrauga situāciju un ir gatavi atsaukties divdesmit četras stundas diennaktī.

— Vai jūs esat tie, kuri jūrā pamana Krievijas karakuģu klātbūtni, par kuru itin bieži dzirdams masu medijos? Izskan tikai pats fakts, bet paliek neatbildēts jautājums — ko īsti nozīmē ziņa, ka šīs valsts kuģi atkal un atkal fiksēti mūsu jūras robežas tuvumā?

— Mums Jūras spēkos tā ir ikdienas informācija, kuru, protams, analizējam, bet ne vairāk. Zinām, cik bieži un ar kādiem kuģiem šie kaimiņi iet jūrā. Bet pats fakts, ka viņus manām ejam mums garām, ir loģisks, jo Krievijas karakuģi pārvietojas starp divām savām ostām — Pēterburgā un Kaļiņingradā. Jūra ir brīva teritorija, un, kamēr vien netiek pārkāpta Latvijas teritoriālo ūdeņu robeža, viss ir korekti.

— Krasta apsardzes dienests ir astoņus gadus jaunāks par Latvijas Jūras spēkiem. Kāda ir jūsu izveides vēsture?

— Līdz 2000. gadam mūsu dienesta funkcijas veica Latvijas Jūras administrācija, kas darbojās Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Gadsimtu mijā pārraudzību pārņēma Aizsardzības ministrija, uzticot praktisko darbu Latvijas Jūras spēkiem. Tika izveidots Krasta apsardzes dienests tādā formā, kāds tas ir pašreiz. Krietni uzlabojās uzdevumu veikšanas efektivitāte, jo Latvijas Jūras spēki nodrošināja visu tehnisko un sakaru bāzi, kas līdz tam neatbilda uzdevumu veikšanai. Savukārt Jūras spēki ieguva sabiedrībai saprotamu un cienījamu funkciju.

Lai arī, atskaitot informāciju tehnoloģiju speciālistus, kuri radījuši un uztur nepieciešamās sistēmas un datu bāzes, pārējie dienestā ir karavīri — Jūras spēku virsnieki un instruktori, psiholoģiski un praktiski joprojām esam mazliet izolēta un savrupa vienība. Joprojām arī fiziski esam šķirti no Latvijas Jūras spēkiem. Mūsu telpas ir Vecmīlgrāvi, kur līdz 2000. gadam mitinājās Latvijas Jūras administrācija. Viena no mūsu nākotnes iecerēm, kura, šķiet, guvusi atsaucību, ir Krasta dienesta pārcelšana uz otru Daugavas krastu — Bolderāju, lai būtu līdzās saviem tuvākajiem sabiedrotajiem — Patruļkuģu eskadrai un vairāk justu piederību Latvijas Jūras spēkiem.

— Ja jums jāraksturo Krasta apsardzes dienesta ikdiena, ar ko visbiežāk nākas saskarties?

— Ievērojamākā mūsu darba sastāvdaļa ir medicīniskā evakuācija. Tā pamatā notiek no pasažieru prāmjiem. Ir bijušas dzemdības, kas beigušās helikopterā pa ceļam uz slimnīcu, kaulu lūzumi, sirds problēmas, dažādu slimību saasinājumi.

Mēs koordinējam palīdzību, ja cilvēks slīkst vai ir iepūsts jūrā. Pēdējo trīs mēnešu laikā divi cilvēki jūrā šādi gājuši bojā. Iemesli, kāpēc tā notiek, ir dažādi — cilvēki pārgalvīgi peldas vai nodarbojas ar ūdenssporta veidiem nepiemērotās vietās un laika apstākļos. Pagājušajā gadā, piemēram, vairāki bez uzraudzības atstāti bērni uz piepūšamiem matračiem bija vēja aizpūsti prom no krasta.

Visai bieži mūs sauc palīgā, kad kāds pārkritis pār kuģa bortu. Turklāt ne vienmēr tas gadās nejauši. Vismaz divi šādi gadījumi gadā ir saistīti ar pašnāvības nolūkiem. Esam pat konstatējuši zināmu likumsakarību vietas izvēlē — Rīgas jūras līcis īsi pēc iziešanas no Rīgas ostas, un otra vieta — tālu jūrā, faktiski jau Igaunijas atbildības zonā.

Ikdienā bieži saņemam dažāda veida trauksmes signālus. Pamatā tos raida kuģi, izmantojot jūras radio sakaru sistēmu, kad tie uzskrējuši uz sēkļa vai zaudējuši vadības spēju, jo viņus vējš var iepūst dziļāk jūrā vai arī viļņi iznest krastā. Mūsdienās ir daudz iespēju raidīt šāda veida signālus, un bieži vien tie izrādās nepamatoti. Piemēram, gan kuģi, gan lidmašīnas ir aprīkoti ar starptautiskās satelītu meklēšanas un glābšanas sistēmas «Cospas-Sarsat» raidītāju, kas, kuģim grimstot, uzpeld virs ūdens un raida trauksmes signālu. Šos signālus nesaņemam tik daudz no jūras, bet vairāk, piemēram, no lidmašīnām, kad tām tiek veikta tehniskā apkope. Vienreiz pat no izgāztuves, jo kaut kādu iemeslu dēļ tur kopā ar tehniskiem atkritumiem bija izmesta šāda sistēmas «Cospas-Sarsat» boja.

— Jūs minējāt nelaimes gadījumus jūrā ar cilvēkiem. Cik ātri iespējams reaģēt un doties palīgā?

— Lai efektīvi reaģētu, mums pēc iespējas ātrāk jāsaņem informācija. Latvijas Jūras spēku patruļkuģi dežurē trijās Latvijas ostās — Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Viņi ir gatavi iziet no ostas pusstundas laikā. Mūsu atbildības teritorijas tālākais punkts jūrā ir 110 km no krasta. Katrā gadījumā ir būtiski izvērtēt situāciju, tās risināšanas steidzamību un efektīvākās palīdzības piesaisti. Visātrāk iespējams sniegt palīdzību, iesaistot Latvijas Gaisa spēku helikopteru. Arī situācijās, kad jūrā ir viļņi un nepieciešama medicīniskā evakuācija, ar helikopteru to veikt ir ne tikai ātrāk, bet arī drošāk — gan pacientam, gan glābējiem. Ja negadījums notiek daudzus desmitus kilometru no krasta un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, operatīvākai rīcībai varam piesaistīt Igaunijas vai Zviedrijas krasta apsardzes dienestu palīdzību.

— Cilvēku glābšana un reaģēšana uz trauksmes signāliem jūrā ir būtiski pienākumi, tomēr jūsu darbības lauks ir daudz plašāks. Kas vēl jārisina ikdienā?

— Mēs apzinām dažāda veida piesārņojumu jūrā — gan naftas noplūdi, gan iekritušos baļķus, gan nozaudētus konteinerus. Pēc būtības jebkuru objektu, kurš jūrā neiederas, var uzskatīt par piesārņojumu. Visefektīvāk piesārņojuma esamību ir konstatēt no satelītuzņēmumiem, kurus saņemam no Eiropas Jūras drošības aģentūras. Tomēr ne katrs piesārņojums tiek izvērtēts kā obligāti novēršams.

— Ko jūs darāt ar jūrā sakritušiem baļķiem?

— Ja tas noticis kaut kur Baltijas jūras vidienē, mūsu pienākums ir visus informēt par šāda veida šķērsli. Aprēķinām, kurā virzienā baļķi dreifēs, sekojam to kustībai un turpinām brīdināt kuģus, kas pārvietojas šajā jūras sektorā. Ūdenī peldošiem konteineriem savukārt meklējam īpašnieku, kurš tad organizē to savākšanu. Nereti konstatējam arī naftas produktu noplūdi jūrā. Ja tā nav liela, un tā gādās biežāk, — tad atstājam to jūras ziņā. Lielākas noplūdes gadījumā koordinējam savākšanu un utilizēšanu. Reizi desmit gados diemžēl mēdz notikt lielas — dabai un cilvēkiem bīstamas — noplūdes, piemēram, kuģiem saduroties vai uzskrienot uz sēkļa. 2007. gads šajā ziņā bija melns. Toreiz Kiprai piederošais kuģis «Golden Sky» vētras laikā uzdreifēja sēkļiem pie Ventspils. Lielos apmēros noplūda degviela. Tajā gadā arī Daugavā no Baltkrievijas ieplūda liels daudzums dīzeļdegvielas. Lai gan iekšējie ūdeņi it kā nav mūsu atbildības zona, mums bija resursi, un mēs devāmies palīgā.

— Kas vēl ietilpst jūsu dienesta pienākumos? 

— Sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju organizējam kuģu pārbaudes, jo mūsu pienākums ir kuģošanas režīma uzraudzība. Ja rodas aizdomas, ka kuģis neievēro Latvijas normatīvos aktus, kuģošanas noteikumus vai nav izpildījis ziņošanas prasību noteikumus, pārbaudām kuģi.

Kopīgi ar Valsts vides dienesta inspektoriem veicam arī zvejošanas kontroli. Rīkojam reidus vairākas reizes mēnesī.

Līdzīgi kā tas notiek uz sauszemes ceļiem, arī jūrā tiek veiktas alkohola lietošanas pārbaudes. Tā ir neatņemama procedūra situācijās, ja kuģis, piemēram, uzskrējis sēklim. Protams, sākumā tiek novērsta bīstamība, bet pēc tam noteikti veicam pārbaudi, lai izvērtētu apstākļus, kas ietekmējuši negadījumu. Arī sods par alkohola lietošanu jūrā ir paredzēts — 700 eiro.

— Jūs vairākkārt pieminējāt dažādus dienestus, ar kuriem sadarbojaties, vai varat tos visus uzskaitīt? 

— Kopīgi ar Latvijas Jūras administrāciju uzraugām kuģošanas drošību Latvijas ūdeņos. Mums bieži vien nepieciešama savstarpēja informācijas apmaiņa vai eks­perta viedoklis, lai varētu pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus. Sadarbojamies ar Valsts policiju un pašvaldību policiju — viņi nereti var konstatēt un fiksēt pārkāpumus iekšējos ūdeņos vai ostu teritorijā.

Jau minēju Valsts vides dienestu, ar kuru kopā veicam dažādas pārbaudes jūrā. Sadarbojamies ar Valsts robežsardzi, muitu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Uzturam labas attiecības ar kaimiņvalstu krasta apsardzes dienestiem.

Viens no nozīmīgākajiem mūsu informācijas plūsmas sadarbības partneriem ir jau pieminētā Eiropas Jūras drošības aģentūra, no kuras saņemam un kurai nosūtām informāciju par kuģošanas līdzekļiem. Tā mums dod iespēju izsekot kuģa gaitām, piemēram, no Portugāles līdz Rīgai. Šī aģentūra mūs nodrošina ar regulāri veiktiem Baltijas jūras satelītuzņēmumiem, kas ļauj mums plašāk spriest par jūrā notiekošo.

— Jums, visticamāk, ir cits skatījums salīdzinājumā, piemēram, ar Valsts vides dienestu vai vides drošību sargājošām organizācijām par to, cik tīra vai piesārņota ir Baltijas jūra.

— Neesmu vides eksperts, bet no tā, ko ikdienā redzu un analizēju, varu teikt, ka pašreiz jūra ir samērā tīra. Taču esam apdraudēti lielāka piesārņojuma gadījumā, jo Baltijas jūra ir ļoti maza un izolēta. Dāņu šaurumi, kas mūs savieno ar okeānu, ir sekli un šauri. Piesārņojums koncentrēti paliktu pie mums. Gadu gaitā esmu novērojis, ka jūra ir ļoti pašpietiekama — tā spēj arī pati sevi attīrīt. Tomēr tas var prasīt ilgu laiku.

— Jūsu darbības jomas ir savstarpēji atšķirīgas, reālu nelaimes gadījumu skaits — vidēji 24 gadā — nav pārlieku liels. Kā jūs uzturat sava dienesta spējas un kompetenci nemitīgi līmenī?

— 24 gadījumi gadā nav maz, un tā ir lielākā skola katram no mums, jo ikvienu gadījumu kopīgi analizējam, runājam par izvēlētajiem risinājumiem, domājam, kādus vēl esošajos apstākļos varēja pieņemt. Tāpat regulāri apmeklējam kursus Zviedrijā un Igaunijā, lai pastāvīgi atsvaidzinātu teorijas bāzi. Protams, nav divu vienādu situāciju, un nevienu iemācītu algoritmu nav iespējams atkārtot viens pret vienu, tomēr tie trenē domāšanas veidu.

Mēs arī regulāri piedalāmies Jūras spēku mācībās, kur daļa Patruļkuģu eskadras uzdevumu ir izpildāmi arī ar mūsu dienesta iesaisti.

— Ja lūgtu jūs novērtēt Krasta apsardzes dienestu, kādā jomā esat īpaši stipri?

— Uz kopējā Eiropas valstu fona mūsu informācijas sistēmu uzturēšana ir augstā līmenī. Viena no šādām sistēmām ir kuģošanas informācijas datu plūsma — mums ir izstrādāta sava uzticama programmatūra. Profesionāli uzturam Automātiskās identifikācijas sistēmu. Uz katra kuģa jābūt uzstādītam šīs sistēmas modulim, kas ļauj sekot, kurp kuģis iet un kur bijis. Tā iespējams atrast, piemēram, jūrā iekritušas kravas saimnieku. Šajā datu sistēmā spējam nodrošināt vairāk nekā 95% informācijas pieejamību, kas Eiropas Savienībā ir starp augstākajiem rādītājiem. Spēja uzturēt šīs sistēmas un informācijas plūsmu ir drošības garants kuģotājiem un uzticamības rādītājs citu valstu apritē.

— Kas savukārt ir aktuālākais, lai jūs kā dienests varētu pilnvērtīgi darboties arī turpmāk? 

— Informācijas tehnoloģiju jomā ir ļoti aktuāli modernizēt krasta sakaru tīklu. Esošais savu laiku ir nokalpojis — tajā var rasties pārrāvumi, un tādos brīžos neviens mūs nevar pasaukt palīgā. Drīzumā ceram dežurēt jūrā ar jaunām radiostacijām.

Tāpat ticu un ceru uz vienotas Jūras spēku bāzes izveidi Rīgā, Bolderājā, kur strādāsim plecu pie pleca ar Latvijas Jūras spēku Patruļkuģu eskadru.