«Nameja 2018» lielākie izaicinājumi

Viedoklis
Juris Ciganovs

Grikmanis
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Reizi četros gados mūsu valstī notiek Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku organizētās militārās mācības «Namejs».

«Nameja 2018» lielākie izaicinājumi

Un «Namejs 2018» būs lielākās un sarežģītākās mācības Latvijā, kā arī nozīmīgākais notikums četru gadu apvienotajā militārajā mācību ciklā mūsu bruņotajos spēkos — tā mācī-bas, kurās piedalīsies ne tikai Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, bet arī rezerves karavīri un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls, raksturo Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvas plānošanas departamenta Militāro mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis.

— Šo mācību norisi ikdienā noteikti pamanīs, jo mērķis ir izvērst mācības visā Latvijas teritorijā — militārajās mācību vietās, kā arī privāto zemju teritorijās, kas iepriekš saskaņotas ar to īpašniekiem. Lai arī aptverta ir visai plaša teritorija, jāsaprot, ka tās būs vienas kopējas mācības. Mūsu mērķis ir mācību ietvaros aktivizēt visus mūsu bruņotos spēkus. No iesaistes viedokļa ir svarīgi izmantot Zemessardzes vienības, kuras, kā zināms, ir teritoriālas. Tās netiks pārvietotas tālu prom no dislokācijas vietas, bet darbosies savas teritorijas ietvaros, kuru konkrētie zemessargi pārzina vislabāk. Ir aktivizēta gan Vidzeme, gan Latgale, gan Kurzeme, gan Zemgale, gan Sēlija un arī pati Rīga. Gatavošanās bija ļoti nopietna, jo mēs vēlamies pārbaudīt sadarbību ar citām struktūrām, tāpēc mācībās būs iesaistīta arī Valsts policija un Valsts robežsardze. Tā kā šīm struktūrām ir savi uzdevumi un darbības procedūras, bet mums — savējie, vēlamies pārbaudīt, kā spējam sadarboties konkrētu uzdevumu veikšanai.

— Kāds scenārijs tiks izspēlēts šajās mācībās?

— Mācībās mēs izmantosim NATO scenāriju, kas balstīts uz reģiona ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šis scenārijs ir pietiekami elastīgs, lai pēc tā izspēlētu gan konvencionāla rakstura taktiskās operācijas, gan valstī notiekošo provokāciju novēršanas scenārijus.

— Kas nosaka šo mācību sarežģī­tību?

— Mācību sarežģītību nosaka arī tas, ka «Nameja» dalībnieki darbosies ārpus poligoniem un militārajiem objektiem. Es pat teiktu, ka tas būs lielāks izaicinājums nekā paši taktiskie kaujas vingrinājumi. Pa šīm teritorijām mācību dalībniekiem ir jāpārvietojas, taču ikdienas dzīve tur netiek pārtraukta, cilvēki tāpat dara savus ikdienas darbus. Šajās teritorijās mēs nevaram rīkoties kā militārajā poligonā, kur viss ir pakārtots tieši bruņoto spēku vajadzībām. Bet tieši tas, ka mācībās militārās darbības notiks paralēli ar cilvēku ikdienas dzīves ritējumu, radīs to reālo vidi, kas parādīs, ar ko karavīriem būs jāsaskaras, ja viņi pildīs taktiskās operācijas.

Mēs rādām sabiedrībai, kas mēs esam un ko mēs darām. Protams, cilvēkiem ir arī jāsaprot, ka mācību laikā būs zināmi ierobežojumi satiksmē, bet tā ir jebkurā lielā pasākumā, piemēram, arī dziesmu svētku norise ieviesa zināmas korekcijas ikdienas dzīves ritmā.

— Kad tieši notiks militārās mācības «Namejs 2018»?

— Tās sāksies 20. augustā un norisināsies līdz 2. septembrim. Mācības notiks vairākās fāzēs.

— Kāda būs mācību norises ģeogrāfija? Vai tiešām «Namejs 2018» aptvers visu Latvijas teritoriju?

— Jā, mācības aptvers visu Latviju. Protams, atsevišķos reģionos mācības būs intensīvākas: Sēlijā, Vidzemes daļā starp Api un Valmieru, Kurzemē starp Liepāju un Stalbi, tuvāk Rīgai — Baldones un Vecumnieku apkārtnē.

Kopējais mācību dalībnieku skaits būs aptuveni 10 000 cilvēku.

Jau šobrīd mēs varam teikt, ka galvenie izaicinājumi mācībās būs saistīti ar minēto sadarbību ar citām valsts struktūrām — ar policiju un robežsardzi. Būtiska būs arī sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm un civilajiem iedzīvotājiem. Vēl viens liels izaicinājums ir loģistika. Izaicinājums ir arī tautsaimniecības resursu mobilizācijas iespējas bruņoto spēku vajadzībām — tas būs viens no mācību mērķiem. Jāsaprot, ka mobilizācija nav valsts iepirkums, protams, šobrīd, miera laikā, varam tikai plānot šos resursus, bet tie ir jāplāno ilgtermiņā.

— Kā vēl iedzīvotāji izjutīs šo mācību norisi, kas viņus sagaida?

— Karavīriem, lai spētu aizsargāt savu valsti jebkurā laikā, ir svarīgi trenēties 24 stundas diennaktī, gan brīvdienās, gan darbadienās, gan gaismā, gan tumsā.

Šo mācību laikā iedzīvotāji galvenokārt redzēs vienību pārvietošanos pa autoceļiem, un bruņotie spēki atvainojas iedzīvotājiem, ja militārā tehnika īslaicīgi apgrūtinās transporta kustību. Jāatceras, ka autovadītājiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, netraucējot kolonnas kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt. Militārās tehnikas kolonnas pavada Militārā policija, Valsts policija vai Pārvietošanas koordinācijas centrs.

Iespējams, iedzīvotājiem būs redzama arī kāda daļa no taktisko uzdevumu izpildes. Noteikti būs dzirdams šaušanas un sprādzienu troksnis, bet lodes un šāviņu šķembas pa gaisu nelidos, būs tikai trok­snis, kas nenodara kaitējumu apkārtējo veselībai. Savukārt, ja runājam par Latvijas gaisa telpu, iedzīvotājiem jāzina, ka militāro gaisakuģu lidojumi notiek normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā. Tāpēc arī to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu ne cilvēkiem, ne viņu īpašumam.

— Arī tanki sakņu dārziņos nebrauks…

— Nē, protams, ne. Taču pavisam nopietni jāsaka, ka pārvietošanās un lauka taktisko operāciju norišu vietu saskaņošana ir komplicēts process, kas norit jau krietni pirms militāro mācību sākuma. Plānošanas procesa ietvaros mūsu civilmilitārās sadarbības speciālisti dodas uz konkrētām vietām, kurās plānota mācību norise, un tad norit saskaņošanas darbs gan ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem, gan ar privātajiem teritoriju īpašniekiem. Cenšamies respektēt visas intereses un noregulēt visus iespējamos strīdīgos jautājumus. Parasti vēršamies pie īpašnieka ar lūgumu mūs atbalstīt konkrēta militāro mācību uzdevuma veikšanai, piemēram, atļaut izmantot kādu zemes teritoriju. Šajās teritorijās mēs neveicam nekādus rakšanas darbus, parasti tā ir vienību pārvietošanās.

Turklāt Nacionālie bruņotie spēki pēc savu uzdevumu izpildes izmantoto teritoriju sakārto, savāc visas izlietotās čaulītes, nepieciešamības gadījumā izlīdzina mūsu tehnikas izbrauktos ceļus. Mūsu mācībās iesaistītajām vienībām seko speciālas grupas, kuru speciālisti pēc mācību norišu pabeigšanas fiksē, kas ir jāizlabo, kur kādi vides bojājumi notikuši un kādi darbi ir jāpaveic jau mācību laikā un, protams, arī pēc mācībām. Viņi sazinās ar teritorijas īpašnieku un vienojas par to, kādā veidā šie darbi tiks veikti.

Kā labus sadarbības partnerus varu nosaukt akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži», kurai visos Latvijas reģionos ir ceļu uzturēšanas uzņēmumi, kas šādus sakārtošanas darbus veic, noslēdzot ar viņiem līgumu. Mēs arī mežus esam stādījuši, ja manevru laikā esam izbraukājuši jaunaudzes. Vēlamies Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām parādīt, ka esam atbildīga valsts struktūra.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir svarīgi turpināt teicamo sadarbību gan ar fiziskām personām, gan juridiskām personām, gan ar pašvaldībām. Mūsu vienību attīstība nebeigsies pēc šīm mācībām, tāpēc mūsu galvenā prioritāte būs vides sakārtošana maksimāli īsā laikā pēc mācību noslēguma.

Nobeigumā vēlos pateikties mācību plānošanas personālam par ieguldīto darbu mācību sagatavošanā. Savukārt mācību dalībniekiem gribu novēlēt parādīt savas iemaņas, kuras ir apgūtas četru gadu apmācību cikla laikā. Civiliedzīvotājiem — attiekties ar sapratni pret īslaicīgiem ierobežojumiem.

Tikai esot kopā kā viena ģimene, mēs varam sasniegt lielus mērķus. Izbaudīsim mācības «Namejs 2018» un turpināsim stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus un Latviju!  

Dalies ar šo ziņu