Latvijā pirmo reizi norisinās Baltijas jūras šaušanas kausa izcīņa

NBS
Guna Freimane

šaušana
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jūnija pirmās nedēļas nogale Zemessardzei tika aizvadīta šaušanas sacensību ieskaņā — no 1. līdz 3. jūnijam Ādažu poligonā norisinājās Baltijas jūras šaušanas kausa izcīņa, kas Latvijā tika organizēta pirmo reizi. 

Latvijā pirmo reizi norisinās Baltijas jūras šaušanas kausa izcīņa

Vēsturiskais sacensību memorands paredz, ka tajās drīkst piedalīties tikai tās valstis, kuras robežojas ar Baltijas jūru. Šogad «Baltijas jūras kausā» piedalījās Latvija, Igaunija, Dānija, Somija un Zviedrija, diemžēl Lietuva pēdējā brīdī savu dalību atcēla.

Sacensības uzņēmās organizēt Zemessardzes Studentu kājnieku bataljona entuziasti, un vislielāko darbu sacensību sekmīgai norisei veica virsleitnants Mareks Jansons un vecākais zemessargs Rojs Razums.

«Sacensību tradīcija tika aizsākta 1930. gadā, kad kaimiņvalstis (Somija un Igaunija) nolēma kooperēties, lai uzlabotu šaušanas iemaņas. Somi, būdami prasmīgāki šāvēji, uzņēmās mentora lomu, lai motivētu igauņus uzlabot savas šaušanas prasmes. Pirmskara gados sacensībām pievienojās arī Latvija, Lietuva, Dānija un Zviedrija. Sākoties Otrajam pasaules karam, sacensības tika pārtrauktas, bet atsāktas organizēt tikai 1997. gadā. Latvija savu dalību atjaunoja 2014. gadā, kad sacensības norisinājās Dānijā. Joprojām apzinīgi tajās piedalāmies katru gadu. Šogad mūsu dalība ir mazliet citādāka — esam gan dalībnieki, gan organizatori. Uzreiz ar Mareku vienojāmies, ka visu darām pēc labākās sirdsapziņas un perfekti vai nedarām vispār, jo vājš sniegums ir kauns ne tikai mums kā organizatoriem, bet arī visai valstij. Jo augstāk latiņu uzliekam, jo augstāks ir kopējais sacensību līmenis arī nākamajiem organizatoriem. Domāju, ka ieguvēji ir visi,» teic Rojs Razums.

Sacensību galvenais tiesnesis virsleitnants Mareks Jansons: «Sacensības tiek organizētas rotācijas kārtībā starp sacensību dalībvalstīm. Bija skaidrs, ka vienu gadu organizatori būsim arī mēs, un 2016. gadā Lietuvā pārstāvju sanāksmē tika nolemts, ka Latvija «Baltijas jūras kausu» organizēs 2018. gadā. Mums uzreiz kļuva skaidrs, ka visam jābūt izplānotam un noorganizētam perfekti, līdz pēdējai niansei, pierādot ne tikai savu teicamo sagatavotību, stāvot uz ugunslīnijas kā šāvējiem, bet arī iejūtoties organizatoru lomā.»

1. jūnija pēcpusdienā dalībnieki sāka pulcēties uz sacensību reģistrāciju un oficiālo pasākuma daļu, kur tika stāstīts par sacensību norisi un pašu būtiskāko sadaļu — šaušanas vingrinājumiem. Tomēr jau pēc pirmās prezentācijas bija jūtams, ka klātesošie nopietnām sejas izteiksmēm vēroja cits citu. Tikai sacensību pēdējā dienā igauņu kolēģis Olivers Puriks ar smaidu teica: «Kad jūs, latvieši, sākāt stāstīt par šaušanas vingrinājumiem, es nodomāju, ka nav iespējams ko tādu izpildīt. Paskatījos uz apkārt­esošo seju izteiksmi un sapratu, ka neesmu tāds vienīgais, arī pārējo secinājumi ir tieši tādi paši. Nodomāju, šogad mūsu izredzes saņemt kaut vienu godalgu ir nereālas un ar lielu kaunu būs jābrauc mājās, bet beigās viss izrādījās ļoti labi, un vingrinājumi tiešām bija ļoti interesanti. Labi strādāts!»

Kamēr šāvēji pārrunāja vingrinājumus un iepazinās ar ieročiem, komandu pārstāvji pulcējās atsevišķā telpā. «Pārstāvju sanāksme ir nozīmīga sacensību sastāvdaļa, kur tiek lemts par sacensību turpmāko norisi, dalībvalstīm un nepieciešamajiem sacensību uzlabojumiem. Katra dalībvalsts ir svarīga un sniedz savu artavu vērtību un vēstures veidošanā,» komentē Latvijas šaušanas komandas pārstāvis kapteinis Valdis Brīvers.

2. jūnija rītā, skanot Latvijas himnai, mastā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, un pēc svinīgās atklāšanas tika dots starts visās ugunslīnijās. Sacensībās bija noteikts, ka komandā piedalās četri šāvēji, kas izpilda visas disciplīnas, šogad tādas bija astoņas. Sadarbībā ar Latvijas Šaušanas federāciju dalībniekiem bija iespēja cīnīties arī par sporta klašu normatīvu izpildi vingrinājumos DP-3 un ATŠ-5. Savukārt vingrinājumā DP-4 šāvēji varēja kvalificēties Nacionālo bruņoto spēku krūšu nozīmēm «Par izcilu šaušanu».

Sacensību ieskaitē tika vērtēti DP 3, DP 4, lauka šaušana ar pistoli, ATŠ-5, TŠ-1/TŠ-1A, IPSC (Starptautiskā praktiskās šaušanas savienība) vingrinājumi, dueļu šaušana.

Virsleitnants Mareks Jansons paskaidro: «Lauka šaušanas tradīcijas esam pārņēmuši no zviedriem deviņdesmito gadu beigās un sekmīgi integrējuši Zemessardzes vienībās. Vienīgā Nacionālo bruņoto spēku vienība, kurā lauka šaušanas tradīcija tiek uzturēta, ir Zemessardze. Mums arī reizi gadā tiek organizētas sacensības lauka šaušanā. Tas ir labs treniņš un līdzsvara atrašana starp precizitāti un ātru šaušanu — abi ir vienlīdz svarīgi.»

Soms Ilka Koljonens papildina: «Lauka šaušanas vingrinājums bija ļoti interesanti izdomāts, īstenībā lika ļoti piedomāt pie šaušanas tehnikas un secības. Nebija tā, ka iznāc, notēmē un šauj. Bija precīzi jāizdomā un jāsaskaita šāvieni, lai paspētu visus mērķus sašaut un arī rezultāts būtu labs, prasības izpildītas. Mēs ar saviem komandas biedriem jau iepriekšējā vakarā apsēdāmies un sākām plānot, kā pildīsim šo vingrinājumu, jo nepietiek tikai ar labām šaušanas iemaņām, vajag arī analītisko pieeju un stratēģisko plānošanu sekmīga rezultāta sasniegšanai.»

«IPSC vingrinājumus plānojām tā, lai dalībniekiem būtu interesanti. Pirmajā disciplīnā «Guļošais sargs» tika imitēta sargposteņa darbība, izmantojot triecienšauteni G-36. Otra disciplīna «Niknais grāmatvedis» savu nosaukumu guva dēļ starta pozīcijas sēdus pie galda ar triecienšauteni AKM, novietotu atvilktnē zem galda. Abās disciplīnās, mērķiem atrodoties dažādā attālumā, tie bija jāsašauj, pārvietojoties starp dažādām šaušanas pozīcijām. Šīs disciplīnas ir īpaši piemērotas militārpersonām, jo tajās tiek vērtēts gan izpildes ātrums, gan šaušanas precizitāte, pārējo atstājot dalībnieku ziņā,» piebilst vecākais zemessargs Rojs Razums.

Par sacensību kulmināciju kļuva beidzamā disciplīna — dueļu šaušana. Virsleitnants Mareks Jansons stāsta: «Dueļi ir vissenākais šaušanas vingrinājums Zemessardzē, ko sāka pildīt jau deviņdesmito gadu sākumā. Lai labi startētu dueļos, ir jātrenējas, jo gan ātrumam, gan darbībām ar ieroci, gan šaušanas precizitātei ir liela nozīme. Ar zemessargiem dueļos mēs skrienam bieži, reizēm jau liekas, cik tad var, bet, lai sasniegtu rezultātu, ir jātrenējas, īpaši, ja tā ir šaušana.»

Sestdienas vakarā pēc tveicīgās un nogurdinošās dienas, kas tika pavadīta šautuvē, dalībnieki pulcējās uz svinīgo apbalvošanas ceremoniju, lai uzzinātu rezultātus un saņemtu pelnītās godalgas. Individuāli vingrinājumos ar pistoli labākais šāvējs bija latvietis Māris Zviedris, otrajā vietā atstājot igauni Lauri Abelu un trešajā — somu Kosti Kallunki. Savukārt komandu vērtējumā — pirmā vieta Igaunijas, otrā vieta Somijas, bet trešā vieta Latvijas komandai.

Individuāli vingrinājumos ar triecienšautenēm labākais šāvējs bija igaunis Lauri Abels, otrās vietas ieguvējs — soms Jere Hakanens un trešās — igaunis Agro Altmae. Komandu vērtējumā šaušanā ar triecienšautenēm pirmo vietu ieguva Igaunijas, otro — Somijas un trešo — Latvijas komanda.

Visu sacensību labākos individuālās šaušanas rezultātus sasniedza igaunis Lauri Abels, otrajā vietā ierindojās latvietis Māris Zviedris un trešajā — igaunis Olivers Puriks.

Dueļu šaušanas vingrinājumā pirmo vietu ieguva Latvijas komanda, aiz sevis atstājot Zviedrijas komandu un Igaunijas komandu.

Sacensību kopvērtējumā pirmo vietu un ceļojošo kausu izcīnīja Igaunijas komanda, otrajā vietā atstājot mājiniekus — Latvijas komandu. Trešajā vietā — Somijas komanda.

Apbalvošanas noslēgumā netrūka arī pateicības vārdu īpašajiem viesiem un cilvēkiem, kuri ir atbalstījuši ne tikai dažādas sacensības, zemessargus un ZS Studentu kājnieku bataljonu, bet arī nesuši un cildinājuši visas Zemessardzes vārdu. Saviļņojošs mirklis bija, kad priekšā tika izsaukts arī ZS Studentu kājnieku bataljona pirmais komandieris kapteinis Aleksejs Ozoliņš, kurš ar asarām acīs pateicās par uzmanības apliecinājumiem. Ikviens karavīrs un zemessargs zina šo vīru, kurš, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, joprojām atbalsta savējos, ir klātesošs visos svarīgos pasākumos un ir bataljona stūrakmens. Visi ciena un godā kapteini Ozoliņu arī viņa veikumu un sasniegumu dēļ. Viņš ir cilvēks, par kuru runā viņa darbi, nevis tikai vārdi.

Uzslavu un labus vārdus organizatoriem veltīja arī ārzemju pārstāvji, vairākkārt uzsverot, ka sacensības organizētas teicami. «Perfect, everything was perfect!» Šķiroties somi piebilda: «Šīs bija pēdējo gadu labākās sacensības, kur esam piedalījušies. Jūs, latvieši, mums apgrūtinājāt uzdevumu sagatavot nākošgad tikpat lieliskas sacensības, latiņa ir ļoti augstu. Mums būs krietni jānopūlas, lai saglabātu šādu līmeni.»

Vecākais zemessargs Rojs Razums atzīst: «Lai noorganizētu šādas sacensības, bija jāiegulda ļoti liels darbs. Kopā ar Mareku sacensībām sākām gatavoties jau pirms diviem gadiem, un līdz 1. jūnijam visi spēki bija izpumpēti un sapņos rādījās tabulas, grafiki, vingrinājumu noteikumi. Vislielākais izaicinājums bija izdomāt šaušanas vingrinājumus tā, lai tie būtu līdzvērtīgi gan sarežģītības, gan rezultātu, gan laika izpildes ziņā. Sacensību mērķis ir parādīt katrai valstij tradicionālos treniņu vingrinājumus šaušanā. Šīm sacensībām ir savi standarti un prasības, kas jāizpilda, bet, lai vingrinājumi būtu interesanti un dinamiski, ir jāpieiet radoši.»
Virsleitnants Mareks Jansons piebilst: «Tagad, kad sacensības ir pagājušas, ir nogurums un gandarījums par paveikto, bet tajā pašā laikā kaut kā arī pietrūkst, — pulveris sadedzināts, sacensības beigušās, godalgas sadalītas un ieroči iztīrīti. Tagad jāgaida jauni izaicinājumi pēc sešiem gadiem, kad atkal Latvijā būs jāorganizē «Baltijas jūras kauss» šaušanā.»

Sacensību galvenie organizatori un atbalsts bija Zemessardzes Studentu kājnieku bataljons un tā zemessargi, kas sadarbībā ar Zemessardzes štābu un Latvijas Šaušanas federāciju teicami izpildīja uzdevumu. Paldies par ieguldīto darbu un dienestu!

Dalies ar šo ziņu