Bergmanis: garīgais stiprinājums ir pamats karavīra gatavībai pildīt savu pienākumu

NBS
Sargs.lv
kapelāni
Foto: Aizsardzības ministrija

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā noticis Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienesta 25. gadadienas pateicības dievkalpojums, kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš,  Nacionālo bruņoto spēku kapelāni un Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji.

Bergmanis: garīgais stiprinājums ir pamats karavīra gatavībai pildīt savu pienākumu

Dievkalpojums notika pateicībā par Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienesta izveidi un 25 gadus ilgo darbību, kuras laikā kapelāni ir snieguši garīgo atbalstu gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. 

“Kapelānu dienests, kura jubilejai par godu šodien esam pulcējušies svinīgā pasākumā, ir pierādījis sevi kā mūsu Nacionālo bruņoto spēku garīgā pamata stiprinātājs un arī sargātājs. Cilvēkam, kurš nav saistīts ar militāro jomu, karavīra profesija un garīgās, bibliskās vērtības var šķist pilnīgi nesavienojamas lietas. Tomēr mēs visi labi zinām un varam apliecināt, ka garīgā maize karavīram ir tikpat nepieciešama kā dienišķā maize, ekipējums vai bruņojums. Es pat teiktu, ka garīgais stiprinājums ir pamatu pamats karavīra gatavībai pildīt savu augstāko profesionālo pienākumu – būt gatavam kaujā atdot savu dzīvību, ja šāda situācija rastos,”  uzrunā uzsvēra R. Bergmanis.

Aizsardzības ministrs atzina, ka kapelānu darbs ir cēla kalpošana, kam nereti tiek ziedots arī personīgais laiks, brīvie brīži un ģimene un apliecināja kapelānu nozīmīgo lomu bruņotajos spēkos, palīdzot karavīriem rast atbildes uz būtiskiem jautājumiem, sniedzot mierinājumu grūtos brīžos un palīdzot risināt sarežģītas situācijas ikdienā.

Tāpat R. Bergmanis Kapelānu dienestam izteica pateicību par nesavtīgo darbu Ukrainā: “Tā ir ne tikai mūsu bruņoto spēku palīdzība Ukrainai cīņā par savu valsti, bet arī cilvēciskas mīlestības un līdzjūtības apliecinājums pret tiem, kas šajā nežēlīgajā karā zaudējuši savus tuvākos vai zaudējuši visu, kas reiz piederējis, un palikuši bez pajumtes.”

Nacionālo bruņoto spēku komandieris atzina, ka Kapelānu dienesta rīcībā ir galvenais ierocis – ticības degsme, kas nepieciešams, sniedzot atbalstu karavīriem, kad viņi saskaras ar situācijām, kurās tiek pārbaudīts gribasspēks un garīgais spēks, un   novēlēja kapelāniem nezaudēt šo ieroci, lai vienmēr būtu tur, kur ir visgrūtāk un visvairāk ir nepieciešama palīdzība. Ģenerālleitnants L. Kalniņš arī uzsvēra veiksmīgo sadarbību starp dažādām konfesijām, kas Kapelānu dienestam ir palīdzējis sekmīgi veikt savu galveno uzdevumu – nodrošināt bruņoto spēku garīgo stiprumu.

Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš uzrunā pauda gandarījumu par to, ka līdz ar Latvijas valsts atdzimšanu un Latvijas armijas atjaunošanu karavīriem ir tikusi nodrošināta garīgā aprūpe un pateicās Latvijas valsts un konfesiju vadītājiem, kā arī bruņoto spēku komandieriem par atbalstu Kapelānu dienesta izveidē un darbībā.

E. Pļaviņš atzina, ka Kapelānu dienesta galvenais uzdevums šajos 25 gados ir bijusi klātesamība un garīgais atbalsts karavīriem, gan pildot dienesta pienākumus, gan īpašos dzīves brīžos: “Kapelāns ir līdzās karavīram abās dzīves pusēs: gan priecīgajā – laulībās, kristībās un citos nozīmīgos brīžos, gan arī sāpīgajā – slimībā, zaudējumā, šķiroties no tuviem ģimenes locekļiem un draugiem.”

Nozīmīgu izaugsmi Kapelānu dienestam ir devušas starptautiskās operācijas, kurās karavīriem ir bijis jāsastopas ar kara realitāti: “Šajos apstākļos kapelāniem ir bijis nepieciešams kļūt par uzticības personām, par cilvēkiem, kuriem var izstāstīt savas bēdas, bailes, ar kuriem dalīties pārdomās, sapņos un priekā, ” sacīja virskapelāns.

E. Pļaviņš arī uzsvēra, ka kapelāna uzdevums ir ciešā sadarbībā ar virsniekiem un instruktoriem sekmēt, lai karavīrs būtu gan ārēji sagatavots, gan iekšēji stiprs: “Kapelāni aicina karavīrus apzināties, ka dienestam ir divas puses un abas ir vienlīdz svarīgas: Latvijai ir nepieciešami stipri un fiziski labi sagatavoti karavīri, kas bezbailīgi stātos pretī ienaidniekam. Vienlaikus karavīriem ir jāapzinās, ka viņu spēks nav tikai ieročos, fiziskajā sagatavotībā, prasmēs un zināšanās. Tas ir spēks, kas sakņojas viņa vērtībās, ticībā Dievam un labās izvēlēs.”

Pirmais sadarbības līgums par karavīru garīgo aprūpi bruņotajos spēkos tika noslēgts 1993. gada 31. martā. Šis līgums, ko pirms 25 gadiem noslēdza Aizsardzības ministrija un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, ir atskaites punkts kapelānu dienesta izveidei, kaut gan sadarbība notika arī pirms tam, garīdzniekiem piedaloties svinīgos pasākumos – zvēresta došanā, tiekoties ar karavīriem viņu dienesta vietās un organizējot iespēju apmeklēt dievnamus.

Kapelānu dienesta darbības laikā 2004. gadā Ādažu bāzē tika atvērta kapela, kurā patlaban dievkalpojumus var apmeklēt ne tikai karavīri, bet arī civilie iedzīvotāji.

Atzīmējot Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienesta 19. gadadienu, 2012. gadā tika izdota Latvijas vēsturē pirmā Kapelānu dienesta rokasgrāmata, kas sniedz ieskatu Kapelānu dienesta darbības principos un apkopo informāciju, kas jāzina katram bruņoto spēku kapelānam.

Patlaban Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienestu veido 12 kapelāni, kas pārstāv Latvijas tradicionālās kristīgās konfesijas un nodrošina garīgo aprūpi Latvijas karavīriem gan pildot dienesta pienākumus Latvijā, gan atrodoties starptautiskajās operācijās.

Kopš Ukrainas krīzes 2014. gadā Latvijas bruņoto spēku Kapelānu dienests regulāri sadarbojas ar Ukrainas armijas atbildīgajām struktūrvienībām, lai sniegtu atbalstu Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Dalies ar šo ziņu