Tuvojas līdz šim vērienīgākās mācības

Militārās mācības
Taivo Trams

Namejs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

2018. gads noteikti paies mācību «Namejs 2018» zīmē. Lai gan gada laikā notiks vēl virkne citu mācību, kas tā vai citādi saistītas ar «Nameja» norisēm, tieši šīs Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kopējās mācības noteikti būs lielākais notikums apmācību norises ciklā.

Tuvojas līdz šim vērienīgākās mācības

Lielākās un komplicētākās mācības

«Namejs 2018» noslēdz četrus gadus ilgušu mācību ciklu, kas sākās 2015. gadā. Šo ciklu zināmā mērā var salīdzināt ar dziesmu un deju svētkiem, kur kolektīvi trīs gadus vingrinās atsevišķi, bet ceturtajā gadā savienojas vienotā dziesmā vai dejā. Iepriekšējās šāda līmeņa mācības Latvijā bija «Namejs 2014», stāsta Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Militāro mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis. Būtībā pašlaik bruņotie spēki izgājuši finiša taisnē pirms lielajām mācībām. «Var teikt, ka noslēguma posms sākās pagājušā gada decembrī ar mācībām «Nameja gredzens» un valsts aizsardzības plāna izspēli uz kartēm, lai vienības labāk saprastu savu nozīmi un uzdevumu valsts aizsardzības plānā.»

Janvārī tika uzsākta sākotnējā mācību operācijas plānošana, bet pašlaik vienības jau praktiski gatavojas dalībai mācībās.

«Mēs vēlamies panākt, lai visas vienības izmanto maksimumu savas kapacitātes, vingrinot ne tikai manevra un kaujas atbalsta spējas, bet arī loģistiku un sakarus. Mācībām ir jāatspoguļo, cik lielā mērā vienības ir sagatavotas izpildīt izstrādātos aizsardzības plānus. Un to ir svarīgi saprast kā vienību komandieriem, tā NBS vadībai.»

Droši var teikt, ka «Namejs 2018» būs lielākās un komplicētākās mācības, kādas līdz šim notikušas Latvijā — gan no operāciju dažādības un intensitātes, gan iesaistīto resursu viedokļa. Arī mācību veidotājiem tās ir liels izaicinājums un vienlaikus — arī iespēja.

«Mans uzdevums ir radīt tādu mācību dizainu, kas ļaus testēt gan jau sagatavotos plānus, gan tajā pašā laikā izspēlēt arī iepriekš neparedzētas lietas. Liksim iziet no komforta zonas gan komandieriem, gan vienībām,» uzsver pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis.

«Namejā 2018» plānots veikt arī eks­perimentus. Piemēram, tiks testēts speciāli aprīkots drons, kas izmantojams taktiskajā līmenī brigādes vajadzībām. Vērība tiks pievērsta arī kiberaizsardzības spējām. «Mācību laikā kādā brīdī mēģināsim ietekmēt izmantojamos sakaru līdzekļus un rast alternatīvu risinājumu.»

Mācības rādīs gatavību valsts aizsardzībai

«Namejs 2018» noteikti būs arī sarežģītas mācības. Kopā ar bruņoto spēku un Zemessardzes vienībām tajās piedalās arī pārstāvji no Valsts robežsardzes un Valsts policijas, tiek iesaistīti rezerves karavīri, pašvaldību un tautsaimniecības resursi. Papildu izaicinājums ir arī paredzamā pāreja no hibrīdkara uz konvencionālās karadarbības scenārija izspēli mācību laikā.

«Mēs ļoti cieši turēsimies pie esošā valsts aizsardzības plāna, sekojot esošajām procedūrām un taktiskajām darbībām un savienojot Zemessardzei raksturīgo teritoriālās aizsardzības jēdzienu ar profesionālās mehanizētās brigādes mobilitāti,» stāsta pulkvežleitnants G. Grikmanis.

Salīdzinoši liels izaicinājums noteikti būs arī pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem — jau ikdienā šķērsot Latvijas teritoriju ar lielu mehanizēto vienību pat bez «pretinieka» pretdarbības ir diezgan grūti. «Nameja» laikā tas būs jādara daudz un bieži, turklāt vēl pēc jaunās dislokācijas vietas sasniegšanas vienībai būs jākoordinējas ar vietējo Zemessardzes apakšvienību un nepieciešamības gadījumā arī ar robežsargiem un policistiem.

«Visi šie uzdevumi arī parādīs, cik esam gatavi šāda mēroga uzdevumu paveikšanai.

«Namejs» būs arī atskaites punkts tam, kā mums izdevies sakārtot bruņoto spēku sadarbību ar Valsts robežsardzi un policiju.»

Iespēja tuvināties sabiedrībai

Viens no lielākajiem izaicinājumiem no mācību organizācijas viedokļa noteikti ir privāto zemju un teritoriju izmantošanas saskaņošana ar to īpašniekiem mācību vajadzībām. Ar šo jautājumu bruņotie spēki strādā jau trīs gadus — tas patiešām ir liels darbs, jo «Namejs 2018» norisināsies faktiski visā Latvijā.

«Sabiedrības attieksme ir ļoti dažāda — no izteikta patriotisma, kad cilvēki gatavi karavīrus savā mājā laist iekšā, līdz pilnīgam noliegumam. Bet tieši tik dažādi mēs esam — nevar no visiem gaidīt izpratni un atbalstu, tas ir jāveido pakāpeniski,» atzīst pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis. Starp citu, mācību norises saskaņošana ar privātpersonām, pēc viņa domām, dod lielisku iespēju veidot un nostiprināt sadarbību ar sabiedrību. «Tas ir arī viens no bruņoto spēku komandiera uzstādījumiem — sabiedrības integrācija. Tā mēs varam iziet ārā no savām kazarmām un poligoniem, runāt ar cilvēkiem un rādīt savu darbu. Es ļoti ceru, ka tā šī sapratne veidosies dziļāka.»

Vēl viens lielais izaicinājums ir nosacīto pretinieku darbības koordinēšana mācību laikā. «Nameja 2018» pretinieku spēkos iejutīsies amerikāņu, lietuviešu un igauņu karavīri.

«Arī «pretinieku» aktivitātes domājam izvērst visā Latvijā, tādēļ mums priekšā ir  nopietni koordinācijas darbi, lai dotu iespēju viņiem savus uzdevumus izpildīt iespējami labi,» paskaidro G. Grikmanis. Viņš gan uzsver, ka arī nosacītā pretinieka lomas atveidošana partnervalstu karavīriem būs liels ieguvums. «Galu galā viņi taču nav aktieri un mācību laikā netēlos «sliktos», bet veiks operācijas atbilstoši viņu izmantotajai taktikai.»

Izvairāmies no «dream team» veidošanas

Papildus «Namejam» lielākās mācības šogad būs «Saber Strike / Summer Shield». Kā zināms, «Saber Strike» ir manevra vienību taktiskās lauka mācības, bet mācības  «Summer Shield» — kaujas atbalsta un nodrošinājuma elementu treniņš. Šogad pirmo reizi iecerēts abas mācības savietot.

«Domāju, ka abu vingrinājumu apvienošana būs pamatīgs ieguvums visiem. Svarīgi ir arī tas, ka nejaucam ārā mūsu nacionālās vienības, bet turam tās kopā. Piemēram, «Saber Strike / Summer Shield» laikā 2. kājnieku bataljons ar saviem atbalsta elementiem darbosies kā viens vesels bez dažādiem pastiprinājumiem no partnervalstīm.  Bataljons spēju ziņā nav «uzpumpēts ar steroīdiem», kuri ikdienā nav pieejami. Ieguvums no visa ir acīmredzams — pēc mācībām mums saglabājas mūsu pašu bataljons, kas ir labi sastrādājies. Arī bataljona komandierim ir pilnīgs priekšstats par savas vienības spējām un trūkumiem. Manuprāt, tas ir pareizs kolektīvās apmācības ceļš, kas dos ļoti labus rezultātus,» atzīst pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis.

«Jāmin arī citu prioritāro spēju vingrināšana, piemēram, pretgaisa aizsardzība un gaisa telpas pārraudzība. Militāro mācību pārvalde kopā ar Gaisa spēkiem strādā, lai vismaz tuvākajos piecos gados NATO mācības «Ramstein Dust» tiktu izvērstas tieši Latvijā. Ar to mēs panāksim, ka visu pakāpeniski iegādāto un sarežģīto sistēmu savietojamība ar NATO sistēmām tiks nekavējoties pārbaudīta. Tā mēs ļoti uzskatāmi redzēsim projektu pakāpenisko attīstību, varēsim pārliecināties, vai šie risinājumi strādā,» uzsver Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Militāro mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Gunārs Grikmanis. 

Mācībām piesātināts gads

2018. gads kopumā ir ļoti piesātināts ar dažāda līmeņa mācībām. Šā gada laikā Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji piedalīsies 90—100 dažādos vingrinājumos Latvijā un ārvalstīs, proti, 35—40 vingrinājumi notiks tepat, bet 40—50 — mūsu partnervalstīs.  

Dalies ar šo ziņu