Latvija sekmīgi aizvadījusi NATO kuģu grupas dežūras vadību

NBS
Taivo Trams
D6668AD65AB24C918B0104F0F98E38EF.jpg
Foto: Aizsardzības ministrija

Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 «Virsaitis» pēc pusgadu ilgas dežūras 19. janvārī atgriezās Liepājā, kur kuģi un tā komandu sagaidīja kupls tuvinieku un amatpersonu pulks. Nav pirmā reize, kad mūsu Jūras spēku flotiles kuģi piedalās garās un nozīmīgās misijās, taču šī ir pirmā reize, kad uzticētais uzdevums bijis tik atbildīgs — Latvijas puse nodrošināja NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas štāba darbību un nodrošināja arī štāba kuģi — šo uzdevumu godam pildīja «Virsaitis».

Latvija sekmīgi aizvadījusi NATO kuģu grupas dežūras vadību

Gan trenējas, gan meklē mīnas

Latvijas Jūras spēki pārņēma NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandvadību aizvadītā gada jūnija beigās, bet 15. janvārī nodeva to Beļģijas Jūras spēkiem. Kā zināms, NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām, kuras visas kopā veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. Latvijas Jūras spēki NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā piedalās kopš 2007. gada. NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas galvenais uzdevums ir būt gataviem veikt pretmīnu darbību jūrā noteiktā gatavības laikā. Ikdienā grupas kuģi regulāri veic kuģa dzīvotspējas, pašaizsardzības, cilvēku glābšanas un citus treniņus gan individuāli, gan grupas sastāvā, piedalās starptautiskās mācībās, kā arī veic vēsturisko sprādzienbīstamo priekšmetu (jūras mīnas, torpēdas, aviobumbas) meklēšanas un iznīcināšanas operācijas dažādu valstu ūdeņos.

Uzdevumus vienmēr izpildīs vislabākajā veidā

«Svarīgākais, ko esam atveduši mājās no šī uzdevuma, ir jauna izglītība. Tās ir jaunas zināšanas un jauna pieredze, kuru mūsu jūrnieki varēs nodot tālāk saviem kolēģiem,» atzina Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks. Ne mazāk svarīgs ir arī apstāklis, ka Latvija kā vadošā valsts šajā uzdevumā ir pierādījusi savas spējas pildīt tik sarežģītus un atbildīgus uzdevumus. «Mūsu partneri tagad zina, ka mums var uzticēties. Viņiem ir pārliecība, ka mums uzticēto mēs paveicam, turklāt nevis vienkārši paveicam, bet izdarām to ļoti labi.»

«Virsaiša» komandas paveiktais ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija un tās Jūras spēki ir pilntiesīgi NATO saimes, komandas un ģimenes locekļi ar augstu atbildības izjūtu un spējām veikt uzticētos uzdevumus. «Esmu pārliecināts, ka nereti mēs esam arī labāki par partnervalstīm. Mēs noteikti neesam tehniski vislabāk un modernāk ekipētie, taču mūsu Jūras spēki uz savu misiju vienmēr ieradīsies laikā un paveiks to atbilstoši visaugstākajiem standartiem. Mūsējie nekad nepateiks — šoreiz mēs diemžēl nevaram, un ieradīsies pēc trim mēnešiem. Tas pierāda un apliecina, ka mūsu kaujas gatavība arī ir visaugstākajā līmenī,» uzsvēra V. Silenieks. Viņš arī atzina, ka Aizsardzības ministrija jau ir saņēmusi vairākus neoficiālus atzinības apliecinājumus par «Virsaiša» komandas sniegumu. «Ir bijušas mutiskas atsauksmes, ka mūsējie ir tikuši galā vienkārši izcili, un tām noteikti sekos arī oficiālas, rakstiskas. Un tas ir liels gandarījums mums visiem — mēs atgriežamies mājās, nevis vienkārši nostrādājuši savu darba maiņu, bet ar atzinību un prieku par padarīto — līdzīgi kā sportiski, kuri brauc mājup no olimpiādes ar medaļām.»

Pārmeklētas 100 kvadrātjūdzes

«Pēdējo gadu laikā Latvijas Jūras spēki ir ievērojami attīstījuši tieši pretmīnu karadarbības spējas gan profesionālajā, gan izglītības jomā. Faktiski esam tādā pašā līmenī kā mūsu partneri, piemēram, vācieši vai beļģi. Mēs esam pierādījuši, ka varam koordinēt, vadīt un komandēt arī šādā atbildības līmenī,» norādīja līdzšinējais NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komandieris komandleitnants Gvido Ļaudups.

Dežūrā aizvadītais pusgads aizritējis diezgan raiti. «Sākumā likās, ka tie seši mēneši būs ļoti gari, bet vienā brīdī laiks sāka tā skriet, ka nespējām vairs īsti izsekot līdzi, likās, ka mājas jau ir pavisam tuvu,» stāstīja G. Ļaudups. Dežūras laikā kuģis piedalījies divās lielās mācībās — «Norden Coast» Baltijas jūrā un «Join Warrior» Lielbritānijas ūdeņos, kā arī četrās nesprāgušas munīcijas un mīnu meklēšanas operācijās, no kurām viena aizvadītā gada augustā notika arī Latvijas piekrastē — «Open Spirit». Lielākoties strādāts Baltijas un Ziemeļjūras ūdeņos, nedaudz arī Atlantijas okeānā un Īrijas jūrā. Dežūras laikā būts 16 ostu vizītēs Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Polijā.

«Kopā pārmeklējām vairāk nekā 100 kvadrātjūdzes jūrā, atradām un iznīcinājām vairāk nekā 30 nesprāgušas mīnas un lādiņus no Pirmā un Otrā pasaules kara laika,» stāstīja G. Ļaudups. Dežūras laikā kopā strādājuši sešu dažādu nāciju sūtītie kuģi, nokuģojot vairāk nekā 8000 jūras jūdžu un identificējot vairāk nekā 700 zemūdens objektus.

Būtu gatavi braukt atkal

Arī komandleitnants Gvido Ļaudups ir saņēmis atzinīgus vārdus par savu un kolēģu darbu. «Protams, arī partnervalstis sūta ļoti labi sagatavotas un profesionālas kuģu komandas un komandierus dalībai šajā NATO kuģu grupā. Vēl dežūras laikā, tiekoties ar kuģu komandieriem no citām valstīm, mēs daudzkārt tikām atzinīgi novērtēti kā NATO kuģu grupas štābs. Un jāatzīst, ka šis atzinīgais novērtējums netika izteikts par kādu vienu konkrētu operācijas epizodi, bet gan par visu operācijas vadību kopumā.»

Gatavošanās tika uzsākta krietni pirms pašas operācijas. «Laikā, kad es vēl biju «Virsaiša» komandieris, izvēloties personālu, mums jau bija jādomā par personālsastāva papildu apmācību, lai varētu sekmīgi pildīt jaunos uzdevumus. Arī pats kuģis bija atbilstoši tehniski jāsagatavo — būt prom no mājām veselu pusgadu nav joka lieta, tas nozīmē, ka arī tā sauktā tuvā apgāde nav pieejama. Līdz ar to nopietni jādomā par kuģa tehniskajām iespējām, un nepieciešamības gadījumā tās jāpielāgo, lai varētu izpildīt noteiktos NATO uzdevumus. Taču viss bija kārtībā, un galvenais — uzdevumu esam izpildījuši un veiksmīgi atgriezušies mājās,» secināja G. Ļaudups.

Runājot par izaicinājumiem kuģojuma laikā, G. Ļaudups atzīst, ka vislielākās bažas un rūpes sagādājis pats misijas sākums. «Tā jau laikam ir pirms katra liela darba. Vispirms jāsaprot, kas notiek, kas jādara un kā to vispār paveikt. Sākot dežūru, mēs gandrīz uzreiz tikām iemesti diezgan lielās mācībās «Norden Coast», kur mūsu pakļautībā bija ne tikai NATO kuģu grupa, bet vēl divas kuģu grupas — pavisam kopā 15 kuģi. Tas noteikti bija liels izaicinājums gan man, gan komandai, bet vienlaikus tas arī deva lielu rūdījumu un pieredzi. Iepriekš ar tāda līmeņa uzdevumiem mēs vēl nebijām saskārušies.»

Atbildot uz jautājumu, vai būtu gatavs vēlreiz uzņemties šādu misiju, G. Ļaudups daudz nedomā: «Derētu nedaudz atvilkt elpu, un tad, protams, varētu vēlreiz!»

Mūsu jūrnieki atbilst visaugstākajiem standartiem

Jūras spēki sagatavošanās darbus, lai varētu nosūtīt «Virsaiti» šajā misijā, sākuši jau pirms trim gadiem, paskaidro Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis. Īpaša uzmanība pievērsta kuģa tehniskajam stāvoklim un sakaru līdzekļiem. «Protams, mēs rūpīgi gatavojām arī speciālistus, kas nodrošināja štāba un ­vadības grupas darbu — galu galā tieši uz viņiem gūlās vislielākā atbildība par uzdevuma sekmīgu izpildi.»

Aizvadītā dežūra ir devusi nenovērtējamu pieredzi visiem tajā iesaistītajiem. Ieguvēji noteikti ir gan «Virsaiša» apkalpe, kuras darbs atbalstīja un nodrošinā­ja sekmīgu NATO kuģu grupas štāba dar­bību, gan arī pats štābs, kas pamatā tika komplektēts no Latvijas Jūras spēku ­virsniekiem. «Es teiktu, ka viņu iegūtā pieredze ir pat vēl lielāka — tā ir vienreizēja iespēja vadīt vairāku valstu kuģu grupu. Viena lieta, ja tu piedalies mācībās vai dežūrā kā dalībnieks, bet pavisam cita, ja vadība ir uzticēta tev. Pēdējā gadījumā mēs savā ziņā pārkāpjam psiholoģisko barjeru, iegūstam pārliecību, ka mēs to varam paveikt. Un, spriežot pēc saņemtajām atsauksmēm no NATO vadības puses, tagad mēs esam pārliecināti, ka spējam to ļoti labā līmenī,» atzina I. Vizulis.

Oficiālās atzinības vēstules par aizvadīto dežūru gan vēl nav saņemtas, taču neoficiāli saņemtie atzinības vārdi ļauj secināt — Latvijas karavīru labā slava ir vienlīdz attiecināma arī uz jūrniekiem. «Nereti mēs runājam par to, ka Latvijas karavīri tiek augstu novērtēti, un parasti to lielākoties saista ar Sauszemes spēkiem. Šī dežūra skaidri parāda, ka arī Jūras spēkos dien visaugstākajam standartam atbilstoši karavīri. Protams, mēs to zinājām arī līdz šim,» uzsvēra Jūras spēku komandieris flotiles admirālis I. Vizulis.  

Dalies ar šo ziņu