Cilvēks, kurš tur roku uz kaujas pulsa

Sargs.lv

Cilvēks, kurš tur roku uz kaujas pulsa

Brīdis, kad militārais konflikts nonācis līdz savai galējai fāzei — kaujai, ir punkts, no kura ir tikai divas izejas: uzvara vai sakāve. Par to, lai kaujas iznākums būtu veiksmīgs, gādā uzbrukuma gala fāzes kontrolieri jeb JTAC (Joint Terminal Attack Controler) speciālisti. Tādi ir arī Latvijas bruņotajos spēkos, turklāt viņu spēju kvalitāte nemitīgi palielinās — jaunākais JTAC programmas absolvents seržants Mārtiņš Celms bija labākais savā kursā.

 

Galvenais, lai dienests ir interesants

Seržants Mārtiņš Celms ikdienā ir Gaisa atbalsta kontroles vienības 2. komandas vecākais speciālists. Līdz kļūšanai par JTAC speciālistu viņš uzkrājis pamatīgu pieredzi bruņotajos spēkos un savu pašreizējo sasniegumu uzskata par likumsakarīgu savas karjeras posmu, kas ļaus pieņemt jaunus izaicinājumus. Vienlaikus viņš atzīst, ka lēmums iestāties bruņotajos spēkos bijis spontāns.

«Es pat īsti vairs neatceros — pamanīju kādu reklāmas afišu, vai arī kāds ieteica. Katrā gadījumā tobrīd bija sajūta, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Devos uz Rekrutēšanas un atlases centru un prasīju, ko darīt, lai iestātos armijā? Teicu, ka gribu, lai dienests būtu interesants. Tādā gadījumā man ieteica dienēt 1. kājnieku bataljonā.» Pirms tam, protams, tika pabeigts kareivja pamatapmācības kurss Alūksnes Kājnieku skolā, tad apgūta arī ložmetējnieka specialitāte. Kā ložmetējnieks Mārtiņš dienējis LATBAT, 2011. gadā bijis arī starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Laikam jau toreiz priekšniecība saskatījusi potenciālu, jo Mārtiņš Celms nosūtīts papildināt zināšanas uz Instruktoru skolu. Nu jau četrus gadus viņš ir instruktors, bet pavisam bruņotajos spēkos aizvadīti deviņi gadi, pēdējie no tiem — Gaisa atbalsta kontroles vienībā. Dienot 1. kājnieku bataljonā, viņš pabeidzis Apvienotā uguns atbalsta novērotāja (JFO) kursus, kas toreiz Latvijā notika pirmo reizi.

«Kursā biju labākais, laikam tāpēc sekoja piedāvājumi pāriet uz Gaisa atbalsta kontroles vienību. Uzreiz gan to nedarīju, vēl pāris gadus nodienēju kājniekos kā nodaļas komandieris.»

 

 

Labākais savā kursā

Lai kļūtu par JTAC speciālistu, darbs un pieredze Gaisa atbalsta kontroles vienībā ir teju obligāti. «Vienībā man izdevās apliecināt savas prasmes, pierādīju, ka esmu spējīgs pabeigt JTAC kursus. Liela nozīme bija arī manai spējai sastrādāties ar citiem kolēģiem — tas viss kopā arī nodrošināja šo iespēju,» atzīst Mārtiņš.

JTAC kursus viņš apguvis Vācijā, skolā (USAFE Air Ground Operations School) netālu no Ramšteinas bāzes. Mācības ilga piecas nedēļas jūnijā un jūlijā. Pirmo trīs nedēļu laikā topošie uzbrukuma kontrolieri apguva teoriju, līdztekus trenējoties  ar trenažieriem. «Tur ir pieejami diezgan specifiski trenažieri, kas ļauj detalizēti apgūt dažādas iespējamās kaujas situācijas. Var modelēt kaujas gan dienā, gan naktī, var izmantot arī dažādus palīglīdzekļus, piemēram, lāzeru, lai novadītu specifisku munīciju līdz mērķim, vai palīdzēt gaisakuģim ieraudzīt mērķi.»

Pēc šīs kursa daļas apgūšanas bijis pirmais eksāmens un pārbaudes ar trenažieriem. Kad tas sekmīgi nokārtots, nākamajās divās nedēļās turpinājās praktiskās nodarbības jau poligonos, strādājot ar reāliem objektiem. Pirmajā eksāmenā Mārtiņš ieguvis 97 punktus no 100 iespējamajiem, otrajā — 98 no simta. Finālā viņš atzīts par labāko savā kursā, apsteidzot 11 studentus no Itālijas, Vācijas, ASV, Slovākijas un Čehijas.

 

Komandiera padomnieks

Uzbrukuma gala fāzes kontrolieris ir cilvēks, kurš tur roku uz kaujas pulsa un seko, lai iepriekš izveidotais kaujas plāns tiktu ievērots un izpildīts realitātē, nevis tikai paliktu uz papīra teorijas veidā.

«JTAC bruņotajos spēkos sniedz visa veida atbalstu kaujas vienībām, iekļaujot arī tuvo gaisa atbalstu un lidaparātu izmantošanas koordinēšanu no zemes kaujas laikā. Mums ir divi svarīgākie uzdevumi — būtiskākais ir atbalsta sniegšana komandierim, analizējot situāciju un sniedzot savus ieteikumus. Otrs uzdevums ir šo savu ieteikumu realizēšana dzīvē, kontrolējot kaujas laikā pieejamos resursus un to izmantošanu,» stāsta seržants Mārtiņš Celms.

JTAC speciālisti piedalās plānošanā, analizē visu pieejamo informāciju, ieskaitot izlūkošanas datus, un piedāvā savus risinājumus, iesakot, kā labāk izmantot pieejamos resursus, piemēram, mīnmetējus, helikopterus vai kājniekus. «Mums jāpalīdz komandierim saprast, kā, ko un kurā brīdī labāk izmantot. Savukārt jau plāna realizēšanas fāzē kontrolieri sniedz aktuālāko informāciju un veic darbību kontroli kaujā iesaistītajām vienībām.»

 

Priekšzināšanas palīdz mācībās

Mārtiņš uz mācībām Vācijā devies ar visai labu zināšanu bagāžu, tāpēc atzīst, ka mācīties nav bijis pārāk smagi.

«Teorijas daļa man nesagādāja lielas problēmas. Protams, mācīties vajadzēja, bet bija vieglāk. Bez priekšzināšanām gan šis kurss būtu ļoti liels izaicinājums,» viņš secina. Apgūstamās vielas ir daudz — jāizstudē divas lielas grāmatas un rūpīgi jāseko līdzi visam, ko instruktori izklāsta lekcijās. Visa vielas apguve un mācību process notiek angļu valodā, tādēļ valodas prasmei ir svarīga loma sekmīgās mācībās. «Var droši teikt — jo labāka angļu valoda, jo labākas izredzes sekmīgi apgūt vielu un nokārtot eksāmenus.»

Mācību grafiks ir ļoti saspringts, tādēļ laiks pagājis ātri. Praktisko nodarbību laikā sanāk daudz braukāt, jo mācību poligoni neatrodas Vācijā — Mārtiņš braucis uz praktiskajām nodarbībām Slovēnijā, cita kursantu grupa — uz Čehiju.

«Bet tas piederas šai profesijai — tajā viss notiek ļoti dinamiski, kontrolierim jābūt fleksiblam un jāprot pielāgoties situācijai.» Brīvajos brīžos viņš atradis laiku arī aktīvai atpūtai un sportam. «Tiesa — tā brīvā laikā nebija tik daudz, cik gribētos.»

 

Priekšā jauni izaicinājumi

Pēc JTAC kursa pabeigšanas Mārtiņš Celms atzīst, ka ieguvis noderīgas zināšanas un vērtīgu pieredzi. «Mūs mācīja ļoti profesionāli instruktori, un katram no viņiem bija sava unikāla militārā pieredze dažādās vienībās. Šādi kursi arī dod labu ieskatu par to, kā citās valstīs notiek militārā apmācība, paplašina redzesloku kopumā.»

Pēc JTAC kursa pabeigšanas kursantam vēl jāveic pēdējā sertifikācija — jāsaņem vienības vecāko instruktoru atzinums par piemērotību darbam. Pēc tā iegūšanas Mārtiņš ir pārbaudīts un sertificēts JTAC speciālists, kurš var strādāt gan starptautisko misiju rajonos, gan jebkurās mācībās. Domājot par nākotni, viņš atzīst, ka ir gatavs arvien jauniem izaicinājumiem. Gaisa atbalsta kontroles vienība ir īstā vieta, kur tos meklēt — to viņš iesaka arī citiem interesentiem, kas domā par izmaiņām savā militārajā karjerā.

«Mūsu vienībā brīvas vietas vēl ir, un mēs gaidām cilvēkus ar labu angļu valodu. Vēlama arī iepriekšēja dienesta pieredze manevra vienībās, un, ja ir pieredze starptautiskajās operācijās, — pavisam labi! Taču galvenais — ir jābūt vēlmei mācīties un kāpt augstāk, visu pārējo var apgūt,» saka seržants Mārtiņš Celms.

Taivo Trams


«Ir milzīgs gandarījums par Mārtiņu, jo pirmo reizi kāds no Latvijas šajā skolā ir bijis labākais abos lielajos pārbaudījumos,» atzīst Nacionālo bruņoto spēku Kaujas atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, kurš  atbild par JTAC sagatavošanas programmu Latvijā. Viņš uzsver — tas ir milzīgs sasniegums gan Mārtiņam, gan Latvijai kopumā, jo JTAC apmācību programma šajā skolā ir ļoti smaga un sarežģīta.

Latvijas karavīri JTAC specialitāti apgūst jau kopš 2008. gada, ik gadu skolā iestājas divi trīs Latvijas bruņoto spēku pārstāvji. «Mūsējiem vienmēr ir bijuši labi rezultāti, bet šis gads ir sasniegumu kulminācija. Tradicionāli uzskata, ka šajā specialitātē labākie ir ASV, Kanādas un Lielbritānijas pārstāvji — karavīri no angliski runājošajām zemēm. Nu mēs esam uzskatāmi parādījuši, ka šogad labākie ir latvieši.»

Skola, kuru absolvējis Mārtiņš Celms, piedāvā labāko JTAC sagatavošanas programmu, uzskata E. Svenčs. Latvijas bruņotie spēki savus pārstāvjus uz mācībām tajā sūta regulāri — ne tikai tāpēc, lai iegūtu augstas raudzes speciālistus, bet arī tādēļ, lai sekotu līdzi notiekošajam jomā, uzzinātu jaunākās tendences un saprastu kopējo JTAC speciālistu sagatavotības līmeni pasaulē. «Līmenī esam bijuši vienmēr, bet tagad jau var teikt, ka to esam pārspējuši.»

Skolā ir ne tikai grūti mācīties, bet arī iestāties — valstis rindā stāvot pat gadiem ilgi, stāsta E. Svenčs. Tajā ir arī visai augsts kandidātu izkrišanas procents, taču Latvijai par labu runā arī tas, ka pa visiem šiem gadiem tikai viens kandidāts no mūsu bruņotajiem spēkiem nav nokārtojis pārbaudījumus ar pirmo reizi, taču nokārtojis otrajā reizē.

«Mūsu JTAC speciālistiem ir ļoti, ļoti labs potenciāls. Jaunā paaudze, kas sāk savu dienestu tagad, ir agresīvi pozitīvā nozīmē, zinātkāri. Vecie viņiem savukārt palīdzēs noturēt līmeni.» Edmunds Svenčs kopā ar 2009. gadā traģiski bojāgājušo seržantu Voldemāru Anševicu bija pirmie Latvijas pārstāvji, kas pabeidza JTAC skolu. V. Anševica piemiņai par godu šogad ASV, Mičiganā, Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē nosaukta iela. 


Dalies ar šo ziņu