19. jūlijā spēkā stājas grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas zemessargiem paredz pozitīvas izmaiņas vairākos likuma pantos.
Grozījumi Zemessardzes likumā paredz jaunas priekšrocības zemessargiem
Lai dienestam Zemessardzē rekrutētu militārajā dienestā pieredzējušu un izglītotu personālu, kā arī motivētu atvaļinātos karavīrus aktīvi stāties Zemessardzē, veikti grozījumi likuma 7. pantā, kas paredz, ka rezerves karavīriem, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā. Līdz šim likums paredzēja, ka zemessarga izdienas stāžā ieskaita tikai dienesta laiku Zemessardzē.
Savukārt, lai zemessargam, pildot profesionālā dienesta karavīra amata pienākumus, varētu piemērot piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai vai dzīvībai, jaunā redakcijā izteikta likuma 17.¹ panta ceturtā daļa, to papildinot ar informāciju par speciālās piemaksas izmaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai, pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus.
Ņemot vērā, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un zemessarga apgūtās iemaņas turpmāk būs noderīgas profesionālajā dienestā, papildināta likuma 29. panta ceturtā daļa, nosakot, ka gadījumā, kad zemessargs līgumu par dienestu Zemessardzē pārtraucis, lai uzsāktu profesionālo dienestu, zemessargam nav jāatmaksā Zemessardzei viņa apmācībai izlietotie līdzekļi.
Latvijas Republikas Zemessardzes likums papildināts arī ar 22.¹ pantu, nosakot, ka zemessargiem pēc atbilstoša mācību kursa apgūšanas būs tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
Šī norma spēkā stāsies 2017. gada 2. oktobrī.