Zemessardzes 4. brigāde atzīmē 25. gadadienu

NBS
Sargs.lv
Zemessardze
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

30. jūnijā Zemessardzes 4. brigāde atzīmēs 25. gadadienu kopš ar Latvijas Republikas Zemessardzes Priekšnieka pavēli nr.14 “Par novadu vienību izveidošanu” tika izveidotas Zemessardzes brigādes.

Zemessardzes 4.brigāde atzīmē 25. gadadienu

“Zemessardzes loma pēdējo gadu nemierīgo notikumu kontekstā pieaug,” uzsver Zemessardzes 4.brigādes komandieris Andris Rieksts. “No pāris tūkstošiem brīvprātīgo Zemessardze ir izaugusi par būtisku Nacionālo bruņoto spēku daļu, kura dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.”

1992. gada 30.jūnija pavēle “Par Zemessardzes novadu vienību izveidošanu” paredzēja izveidot piecas Zemessardzes brigādes, tai skaitā  arī 4. Kurzemes novada brigādi. Brigādes sastāvā tika iekļauti 41. Talsu bataljons, 42. Tukuma bataljons, 43. Saldus bataljons, 44. Liepājas bataljons, 45. Kuldīgas bataljons un 46. Ventspils bataljons.

Ritot laikam, Kurzemes novada brigāde piedzīvoja vairākas reorganizācijas, kuru rezultātā 41. Talsu bataljonu pievienoja 46. Ventspils bataljonam, 43. Saldus bataljonu pievienoja 45. Kuldīgas bataljonam, 47. Grobiņas bataljonu pievienoja 44. Liepājas bataljonam, savukārt 42. Tukuma bataljonu pievienoja 51. Dobeles bataljonam.

Pašlaik Zemessardzes 4. brigādes pakļautībā ir pieci bataljoni: 44. kājnieku bataljons Liepājā, 45. nodrošinājuma bataljons Kuldīgā, 46. kājnieku bataljons Ventspilī, 51. kājnieku bataljons Dobelē,  52. kājnieku bataljons Jelgavā.

“Zemessardzes 4. brigādes 25. gadadienā gribu pateikt lielu paldies visiem tiem zemessargiem, kuri, neskatoties uz nestabilo situāciju Latvijā 1991. gadā, apliecināja savu vēlmi cīnīties par tikko atjaunoto Latvijas valsti, visiem tiem, kuri veidoja Zemessardzi, kuri atbalstīja Zemessardzi, kuri vēl šodien ir Zemessardzes rindās, jaunajiem zemessargiem un Zemessardzes veterāniem. Vēlos pateikt paldies un aizlūgt par tiem zemessargiem, kuri laikam ritot, vairs nav mūsu rindās. Pateikt paldies zemessargu un Zemessardzes veterānu ģimenēm par atbalstu. Novēlu mums visiem spēku un izturību!” novēl Zemessardzes 4. brigādes komandieris Andris Rieksts.

Pārliecība par to, ka nepieciešams veidot Zemessardzi, radās 1991. gadā Barikāžu laikā. Zemessardze joprojām ir lielākais militārais formējums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas Republikas vēsture nav iedomājama.

1991. gada 23. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR AP) kā vienu no pirmajiem mūsu atjaunotās valsts likumiem pieņēma «Likumu par Latvijas Republikas Zemessardzi». Likums noteica, ka Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums un tās mērķis ir iesaistīt valsts iedzīvotājus valsts un sabiedrības aizsardzībā. ZS pakļauta LR AP priekšsēdētajām, kurš vienlaikus skaitījās ZS priekšnieks.

Pagājušā gada 23. augustā Zemessardze svinīgi atzīmēja 25.gadadienu.

Atbilstoši Zemessardzes likumā noteiktajam, Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Dalies ar šo ziņu