Par gaisa atbalsta kontrolieru darbu un apmācību

Sarunā piedalās majors Armands Rutkis, SzS KBde Kaujas atbalsta bataljona Gaisa atbalsta kontroles vienības komandieris, ASV Nacionālās gvardes GS majors Bartlijs Vards (Ward, Bartley J Maj), 127. eskadriļas drošības virsnieks, galvenais virsseržants Boijers (MSgt Boyer), Mičiganas Nacionalās gvardes GS gaisa atbalsta kontrolieris, majors Andrē Sprovs (Maj Andre Sprauve), bezpilota lidaparāta MQ-9 pilots.

— Kā Latvijā tika uzsākta gaisa atbalsta kontrolieru programmas izveide, un kas līdz šim ir padarīts?

Maj. A. Rutkis: — Darbs pie Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru apmācības tika uzsākts 2008. gadā, kad NBS karavīri kopā ar Mičiganas pavalsts Operacionālās sadarbības padomnieku vienību tika gatavoti dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā. Kopš 2008. gada mūsu vienības karavīri Mičiganas pavalstī ir piedalījušies Jūras spēku speciālās karadarbības kursā (Naval strike and Air Warfare Center), lai apgūtu vajadzīgās zināšanas un kursa noslēgumā saņemtu gaisa atbalsta kontrolieru kvalifikāciju un sertifikātus. 2010. gadā tika izveidots NBS Sauszemes spēku Kaujas atbalsta bataljons, un kopš tā laika mums ir pašiem sava kaujas spējīga Gaisa atbalsta kontroles vienība. Aizvadīto gadu laikā esam piedalījušies dažāda līmeņa starptautiskajās militārajās mācībās un operācijās, kur guvām nenovērtējamu pieredzi un zināšanas, kā arī apliecinājuši sevi no labākās puses, pārstāvot Latviju. Mēs strādājam pie zināšanu un pieredzes paplašināšanas bataljona un brigādes līmenī. Galveno uzmanību pievēršam savstarpējās sadarbības pilnveidošanai, strādājot ar daudznacionāliem spēkiem. Latvijā gaisa atbalsta kontrolieriem nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt savas spējas, jo nav aviācijas, kas spētu nodrošināt mūsu apmācībai nepieciešamo atbalstu. Tāpēc kvalifikācijas un profesionalitātes uzturēšanai un pilnveidošanai ir jāpiesaista gaisakuģu platformas Latvijā vai jādodas uz ASV vai NATO dalībvalsti Eiropā.

— Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tiek organizēts ikgadējs šo speciālistu apmācības un sertifikācijas kurss.

Maj. A. Rutkis: — Jā, šis apmācību kurss notiek reizi gadā un ir obligāts mūsu gaisa atbalsta kontrolieru kvalifikācijas uzturēšanai. Kursa laikā vienu nedēļu notiek teorētiskās apmācības, kas ietver gaisa atbalsta kontrolierim nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tam seko tests, kurā pareizi jāatbild vismaz uz 80% jautājumu. Divas dienas tiek veltītas praktiskajām mācībām. Šis kurss ir paredzēts arī jau pieredzējušiem gaisa atbalsta kontrolieriem, jo, kā mēdz teikt, atkārtošana ir zināšanu māte. Kursa laikā tiek atkārtoti visi tie temati un prasības, kas jāzina mūsu ikdienas darbā. Šobrīd tiek apgūts brigādes līmeņa gaisa atbalsta kontroles vienības plānošanas process.

Maj. B. Vards: — Šajā kursā tiek mācītas tās zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai karavīrs kļūtu par gaisa atbalsta kontrolieri. Tātad ir noteikti uzdevumi, kurus šiem kursantiem nāksies paveikt — daļa no tiem ir paveicami klasē mācību nodarbību laikā, citus ir iespējams paveikt praktisko mācību laikā. Šīs ir gaisa atbalsta kontrolieru akadēmisko zināšanu atkārtošanas mācības, līdzīgi kā man — militāram pilotam — katru gadu ir jānokārto pārbaudes lidojums. Gaisa atbalsta kontrolieriem ikgadējās teorētisko zināšanu pārbaudes aptver visu, sākot ar pamatdoktrīnu un pamatteoriju, līdz to praktiskai lietošanai. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāapgūst jaunās spējas, jaunās metodes, jaunās kaujas procedūras, lai pēc tam šīs jaunapgūtās zināšanas praktiski izmantotu mācību kursa laikā. Un šīs zināšanas, kā arī prasme tās izmantot nodrošina gaisa atbalsta kontrolieru panākumus, spējot pierādīt viņu savietojamību visā pasaulē. Šeit organizētais kurss ir uzskatāms par Baltijas valstu gaisa atbalsta kontrolieru mācību kursu, un tas apliecina, ka Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru programma patiešām ir vadībā. Mēs, šī kursa instruktori no ASV, esam tikai konsultanti, lai jums palīdzētu. Es esmu sadarbības virsnieks instruktors. Savukārt mūsu gaisa atbalsta kontrolieru sagatavošanas instruktori strādā ar jūsu Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīriem un sniedz savas zināšanas un konsultācijas saistībā uz mūsu Latvijas partneru organizēto apmācību. Jūsu Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīri majora Armanda Rutka vadībā ir lielisks paraugs — viņi piedāvā Latvijā apgūt tās pašas zināšanas, kuras mēs piedāvājam apgūt ASV.  Šeit mēs redzam lielisku piemēru kopīgai, NATO, vai daudznacionālai apmācībai.

— Tātad, jūsuprāt, Latvijas Gaisa atbalsta kontroles vienības karavīri ir tik spēcīgi, ka nākotnē varētu strādāt par konsultantiem citās valstīs?

Maj. B. Vards: — Noteikti, jo jūsējie šobrīd šajā jomā ir līderpozīcijās.

— Kā jūs redzat ASV un Latvijas sadarbību šajā jomā nākotnē?

Maj. B. Vards: — Es esmu pilots, un man bieži nākas būt gan Latvijā, gan ASV. Es arī turpmāk atbildēšu par Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru praktisko apmācību organizēšanu ASV. Latvijā gaisa atbalsta kontrolieri iegūst sev nepieciešamās teorētiskās zināšanas mācību klasē, lai pēc tam dotos pie mums uz ASV un varētu jau praksē izmantot iegūtās zināšanas — organizētu lidmašīnu kontroli nepieciešamā apjomā, pieredzētu noteikta skaita aviācijas bumbu nomešanu un ložu izšaušanu, respektīvi, izpildītu dažādas šīs profesijas speciālistam paredzētās prasības, kas ietilpst gaisa atbalsta kontrolieru svarīgāko uzdevumu sarakstā. Protams, bez praktiskās apmācības, ļoti būtiski ir piedalīties kaujas mācībās, piemēram, mācībās «Summer Shield». Drīzumā notiks mācības «Saber Strike», kas nodrošina iespēju karavīriem trenēties starptautiskā vidē, kur jūsu gaisa atbalsta kontrolieri nodrošinās vienības ar tuvā gaisa atbalstu.

Gsvrž. Boijers: — Viens no ieguvumiem šajā sadarbībā no mūsu, amerikāņu, viedokļa ir tas, ka arī mūsu gaisa atbalsta kontrolieriem ir dota iespēja kopīgi strādāt ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem, it īpaši tad, kad jūsējie atrodas mācībās ASV. Mūsu gados jaunākiem karavīriem tādējādi ir iespējams uzzināt, kā šīs lietas tiek organizētas NATO vidē. Tas ir abpusējs ieguvums — mēs palīdzam jūsu speciālistiem šeit, Latvijā, savukārt jūsu gaisa atbalsta kontrolieri spēj palīdzēt ASV gaisa atbalsta kontrolieriem dažādos jautājumos, daloties savās zināšanās un pieredzē par to, ko viņi ir pieredzējuši dažādās operācijās vai arī mācību laikā poligonos.

— Kas, jūsuprāt, ir visgrūtākais gaisa atbalsta kontrolieru profesijā?

Maj. A. Rutkis: — Pirmkārt, svarīga ir atbilstoša personāla atlase. Tātad mums ir vajadzīgi šajā jomā jau pieredzējuši karavīri ar teicamām individuālajām iemaņām manevru vienībā. Otrkārt, mums ir jāspēj piesaistīt attiecīgos karavīrus, kam būtu interese apgūt šo specialitāti, lai viņi varētu kļūt par labiem gaisa atbalsta kontrolieriem. Lai karavīrs varētu dienēt mūsu vienībā, viņam ir jābūt labai angļu valodas prasmei, teicamai fiziskai sagatavotībai, spējai strādāt, apgūt un analizēt liela apjoma informāciju salīdzinoši īsā laikā, kā arī būt elastīgam un ātri reaģēt un pieņemt lēmumus dažādās nestandarta un stresa situācijās.  Un, tikai tad mēs varam uzsākt viņu profesionālo apmācību. Protams, atšķirīgs apmācības process un karjeras plānošana ir instruktoriem un virsniekiem. Nākotnē ir plānots šo specialitāti uzturēt uz instruktoru bāzes.  Mums ir jābūt pietiekami «elastīgiem», lai spētu sekmīgi veikt savus dienesta pienākumus un gūt panākumus. Tāpēc arī tiek organizētas šādas mācības, un mēs pievēršam nopietnu uzmanību kvalitātei gan mācību kursa teorētisko nodarbību laikā mācību klasēs, gan arī praktiskajās lauka nodarbībās poligonos, arī tad, kad piedalāmies dažādās operācijās. Tātad jāspēj pielāgoties dažādām izmaiņām, apgūt daudz zināšanas par visu — plānošanu un izpildi, aprīkojumu, ekipējumu un dažādām iekārtām. It īpaši mūsdienās, kad visas tehnoloģijas un procedūras strauji mainās, mums ir jāseko visam līdzi, tātad daudz laika jāiegulda zināšanu papildināšanā. Vienam cilvēkam praktiski nav iespējams to visu pārzināt, tāpēc vienībā ir nepieciešams sadalīt atbildības jomas, lai katrs būtu eksperts savā jomā, un, to visu saliekot kopā, būs rezultāts.

Maj. B. Vards: — Es vēlētos atgriezties pie pieminētās mūsu darbošanās kopā — vasaras beigās Mičiganas Nacionālā gvarde organizē kārtējās mācības «Northern Strike», kurās piedalīsies arī karavīri no Latvijas. Un jūsu karavīru pienesums šajās mācībās būs viņu nesen Vācijā gūtā pieredze ASV Eiropas spēku vadītājās starptautiskajās militārajās mācībās «Allied Spirit». Viņi varēs kopā strādāt ar mūsu armijas karavīriem un jūras kājniekiem arī mācībās «Summer Shield». Savukārt mācībās «Northern Strike» šī sadarbība noris arī ar ASV Gaisa spēkiem. Mēs ieradīsimies Latvijā, un sniegsim savu atbalstu mācībās «Saber Strike», savukārt jūsu gaisa atbalsta kontrolieri sniegs mums savu atbalstu mācībās «Northern Strike» — šī sadarbība noris abos virzienos. Jūsu gaisa atbalsta kontrolieri var sniegt mūsu jaunajiem gaisa atbalsta kontrolieriem savādāku perspektīvu, respektīvi, viņi spēj parādīt tiem atšķirīgus doto uzdevumu risinājumus, tāpēc mēs cenšamies nodrošināt, ka «Northern Strike» mācībās, līdzdarbojoties ar jūsu gaisa atbalsta kontrolieriem, būtu iespējas piedalīties dažādiem ASV Bruņoto spēku karavīriem no visas Amerikas, kas patiešām ir ļoti svarīgi. Atgriežoties sākotnējā jautājuma — sarežģītākais gaisa atbalsta kontrolieru profesijā un apmācībā ir tas, katru gadu jums ir jāapgūst kaut kas pavisam jauns, kas nav salīdzināms ar mobilā viedtālruņa operētājsistēmas kārtējo atjauninājumu — tās ir pavisam jaunas iekārtas, un arī šo jauno iekārtu darbības veids ir pilnīgi atšķirīgs. Tajā pašā laikā jums vienmēr ir jābūt gatavam, ka tiks mainīta līdzšinējā apmācību vieta.

Maj. A. Rutkis: — Mūsu speciālistu dalība starptautiskajās operācijās parasti ilgst trīs līdz sešus mēnešus. Piemēram, operāciju rajonā Afganistānā karavīrs gūst operacionālo pieredzi. Tomēr pēc atgriešanās vienībā atklājas, ka daudzas teorētiskās un praktiskās lietas ir mainījušas. Svarīga ir savstarpēja informācijas un pieredzes nodošana — pēctecība.

— Ir dzirdēts arī viedoklis, ka nākotnē gaisa atbalsta kontrolieru nozīme mazināsies, jo ir taču bezpilota lidaparāti. Kādas ir jūsu domas?

Maj. A. Sprovs: — Manuprāt, apzīmējums «bezpilota lidaparāts» nav gluži pareizs, jo šāda lidaparāta darbību nodrošināšana daudzi cilvēki, tāpat kā pilotējamām lidmašīnām, piemēram, A-10 vai citām, kuru kontrolē tiek iesaistīti arī jūsu gaisa atbalsta kontrolieri. Ir jānodrošina šo lidaparātu darbs, to mijiedarbība ar gaisa atbalsta kontrolieriem, kā arī tiešā saziņa ar citiem lidaparātiem.

Gsvrž. Boijers: — Manuprāt, gaisa atbalsta kontrolieri vienmēr būs vajadzīgi dekonfliktācijas organizēšanai starp dažādiem lidaparātiem, netiešās uguns atbalstam un manevra elementiem, jo tiklīdz gaisā būs vairāki lidaparāti, kas būs iesaistīti kaujā vai vienkārši lidos debesīs, var notikt dažādi nelaimes gadījumi, ja neviens nekontrolēs šo lidaparātu lidojumu. Un gaisa atbalsta kontrolieru galvenais uzdevums ir šādu negadījumu novēršana.

— Tā patiesībā ir milzīga atbildība...

Maj. A. Rutkis: — Protams. Lai gan formāli tā ir attiecīgā vienības komandiera atbildība, bet gaisa atbalsta kontrolieris sniedz padomu un iesaka, kā rīkoties. Tas arī ir mūsu galvenais uzdevums, atbalstīt manevra vienības komandieri viņa nodomu un uzdevumu izpildē. Ikviens, kurš ir iesaistīts šajā procesā, ir līdzatbildīgs, tomēr vairākumā gadījumu, kad viss ir detalizēti integrēts, gaisa atbalsta kontrolierim ir jāspēj uzņemties lielāko atbildību.

— Militārpersonas uzskata, ka gaisa atbalsta kontrolieri ir kaut kas vairāk par parastiem karavīruiem. Vai jūs piekrītat šādam vērtējumam?

Maj. A. Rutkis: — Es gan to vairāk saistu ar augstajām prasībām, ko mēs izvirzām personāla atlasē, apmācības procesā un kvalifikācijas uzturēšanā. Mums ir jābūt zinošiem, pieredzes bagātiem un spējīgiem veikt uzdevumus, kā arī pieņemt lēmumus jebkurā sarežģītā situācijā, jo katra kļūda vai nepareizi pieņemts lēmums var radīt letālas sekas un izraisīt starptautisku rezonansi.

Maj. B. Vards: — Es esmu ASV Gaisa spēku pilots, kurš ir piekomandēts armijai kā gaisa spēku sadarbības virsnieks, un, manuprāt, gaisa atbalsta kontrolieris ir specializēts sauszemes manevru karavīrs. Viņi varētu dienēt arī kādā citā bruņoto spēku veidu vienībā — tam nav nozīmes. Svarīgas ir tās zināšanas un tikai gaisa atbalsta kontrolieriem raksturīgās prasmes, ko viņi spēj nodrošināt kaujā. Arī man reizēm nav saprotams, kā viņi spēj manevrēt līdz ar armiju, prot prasmīgi izmantot iekārtas un aprīkojumu, lai spētu paziņot vajadzīgās ziņas ne tikai lidmašīnām, bet arī citiem karavīriem uz zemes.

Maj. A. Rutkis: — Latvijas gaisa atbalsta kontroles programmai pavisam noteikti nebūtu tādu panākumu un tā nebūtu tik veiksmīga bez Mičiganas Nacionālas gvardes kolēģu sniegtā atbalsta kopš 2008. gada. Gaisa atbalsta kontrolieru programmas izveidošanā un attīstībā daudz darījis vienības pirmais komandieris un esošais šīs programmas menedžeris pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, kā arī vienības otrais komandieris majors Dans Jansons. Protams, pateicības vārdus un novērtējumu ir pelnījuši tie karavīri, kuri ir dienējuši un joprojām dien mūsu vienībā, jo bez viņu ieguldījuma, atdeves un viņu ģimenes atbalsta nebūtu sasniegts viss iepriekš minētais.

— Vēlētos atgriezties pie iepriekšējā jautājuma par bezpilota lidaparātiem…

Maj. B. Vards: — Šāds lidaparāts nav paredzēts lidošanai cilvēkam, tomēr tā lidošanas laikā nepārtraukti vairāki cilvēki to novēro un ar to sadarbojas. Saziņa ar šādu lidaparātu notiek tieši tāpat, kā to darām mēs — gaisa atbalsta kontrolieri. Atšķirība ir vienīgi tāda — mana rācija atrodas pietiekami tuvu — to sauc par redzamības līniju, lai spētu sarunāties, piemēram, ar lidmašīnas ekipāžu, bet bezpilota lidaparāts var doties ārpus šīs redzamības līnijas, un tad sakari ar to tiek uzturēti caur satelītiem. Sakaru izmantošana ir praktiski identiska.

Maj. A. Sprovs: — Bezpilota lidaparāti piedāvā pastāvīgu, unikālu kaujas lauka perspektīvu, jo to konstrukcija ļauj tiem stundām atrasties gaisā. Un to lidojumu var kontrolēt vairāki piloti. Tajā pašā laikā šāda lidaparāta sensors vienmēr ir aktīvs. Tāpēc arī šādi lidaparāti tiek izmantoti, jo parastajiem, pilotējamiem lidaparātiem ir zināms laika ierobežojums, cik ilgi tie var atrasties gaisā — vienu, divas, trīs stundas. Pēc tam pilotējamam lidaparātam ir jānolaižas, un ar to šie lidaparāti atšķiras. Bezpilota lidaparāti ir vēl viena papildu iespēja, ko vienības komandieris uz zemes var piesaistīt, izmantojot gaisa atbalsta kontrolierus.

— Tātad, jūsuprāt, arī nākotnē mēs neiztiksim bez karavīru iesaistes šādās operācijās un bezpilota lidaparāti neko šajā jomā nespēs mainīt?

Maj. A. Sprovs: — Es nedomāju, ka būtu sagaidāmas kādas izmaiņas.