Bergmanis izvirza ģenerālmajoru Kalniņu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu

NBS
Sargs.lv
Bergmanis
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

22. novembrī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis izvirzīja ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu.

Bergmanis izvirza ģenerālmajoru Kalniņu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu

Tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, aizsardzības ministrs pārrunājām nākamā Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidāta kritērijus, pēc kā viņš piedāvāja prezidentam tālāk virzīt apstiprināšanai Saeimā ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu.

“Ir pienācis laiks, par komandieri kļūt vecāko virsnieku pārstāvim, kas ir uzsācis dienesta gaitas no zemākajām pakāpēm un izgājis cauri dažādām NBS struktūrām un regulārajiem spēku veidiem,” preses konferencē uzsvēra R.Bergmanis. “Un viens no svarīgākajiem kritērijiem – nākošajam komandiera kandidātam ir jābūt jau nostiprinātai autoritātei NBS personāla vidū.”

Tāpat ministrs norādīja, ka valsts aizsardzībā galveno lomu ieņem sauszemes elements, ieskaitot Zemessardzi, kur tuvākajos gados gaidāmi gan operacionāli, gan lielākais attīstības finansējums, tad kandidātam ir jānāk no sauszemes elementa. Tāpat jaunajam komandierim būs nepieciešams ātri uzsākt operacionāli plānot un vadīt valsts aizsardzību, kandidātam būtu jābūt pieredzei vadīt kādu no lielajiem regulārajiem spēka veidiem un pieredzei štābu vadīšanā.

Kā nozīmīgs kritērijs šī amata ieņemšanai tika minēta arī pieredze dalībā starptautiskajā operācijās un sadarbībā ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem, ņemot vērā to, ka nākamgad Latvijā ieradīsies Kanādas vadītā bataljona lieluma kaujas grupa.

“Ņemot vērā, ka pašlaik viens no NBS izaicinājumiem ir vienību un NBS infrastruktūras paplašināšana pa visu valsts teritoriju, kandidātam ir jābūt labam kontaktam ar pašvaldībām, darba devējiem un Jaunsardzi,” norādīja ministrs.

Tāpat R.Bergmanis uzsvēra, ka kandidātam jābūt skaidram redzējumam par valsts aizsardzības organizēšanas operacionālajiem aspektiem, kādā veidā ar NBS rīcībā pieejamiem resursiem ir iespējams sasniegt maksimālu efektu pret pretinieku, kā arī jābūt skaidram redzējumam kā valsts aizsardzībā iesaistīt maksimāli daudz Latvijas pilsoņu.

Vēl viens no kritērijiem – NBS komandiera kandidātam jābūt nodienējušam kādu laiku ģenerāļa pakāpē vismaz divi gadi. Tāpat jānodrošina militārās “piramīdas” pēctecība un principu, ka nākamajam komandierim pagarinājums uz otro termiņu būtu pieļaujams tikai kā ļoti liels izņēmums ārkārtas situācijās “Normālā prakse ir tā, ka komandiera amats augstākajiem virsniekiem ir pēdējais un viņi var atvaļināties pensijā. Līdzšinējā Latvijas problēma ir bijusi, ka mūsu virsniecība ir bijusi pārāk jauna un tādēļ militārajā hierarhijā bija jāpieļauj izņēmumi, kas kopumā nav vēlami,” preses konferencē atgādināja Bergmanis.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. panta 1.daļa nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 13. panta 1.daļa nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram.

Šā gada 25. oktobrī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube informēja Nacionālo drošības padomi par iesniegumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā ģenerālleitnants R.Graube lūdz viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

Dalies ar šo ziņu