Risinās līdz šim lielākās mācībās «Sudraba bulta 2016»

Militārās mācības
Taivo Trams

676BC169E6D741E4BFEAC63AC06D1391.jpg

Ikgadējās starptautiskās mācības «Sudraba bulta» jeb «Silver Arrow» šogad kļuvušas vēl vērienīgākas, piesaistot plašāku valstu skaitu un lielāku daudzumu karavīru.

Risinās līdz šim lielākās mācībās «Sudraba bulta 2016»

Tādējādi tas ir ne tikai klasisks lauka taktiskais vingrinājums, bet arī labs pārbaudījums NATO un partnervalstu sadarbības spējām plānošanā, loģistikā un citās jomās, kas ir svarīgas tik vērienīgu vingrinājumu nodrošināšanā.

Vairāk dalībvalstu un karavīru

«Mācību apjoms pieaug katru gadu. No sākotnējām ikgadējām brigādes līmeņa mācībām tās laika gaitā ir evolucionējušas, līdz kļuvušas par vienām no lielākajām starptautiskajām mācībām reģionā, noteikti «pateicoties» arī izmaiņām starpvalstu drošības situācijā,» atzīst Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Lejiņš.

Šogad uz vingrinājumu ieradušies vairāk nekā 3000 karavīru no 10 valstīm. Bez Latvijas pārstāvjiem Ādažos pulcējušies karavīri no Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Albānijas, Vācijas, kas jau tradicionāli piedalās ar savām pretgaisa aizsardzības un aizsardzības pret ķīmisko piesārņojumu spējām, ASV, Kanādas un Rumānijas. Nīderlande un Albānija šajās mācībās piedalās pirmo reizi. Papildus šim kontingentam vēl jāpieskaita visi speciālisti, kas nodrošina apgādi, loģistiku un citas lietas un procesus, bez kuriem sekmīga mācību norise nav iedomājama. Lielākie kontingenti no partnervalstīm ir ASV un Lielbritānijai. Lielbritānijas bataljons — Karaliskā grenadieru pulka 1. bataljons — nākamgad pildīs NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas spēku (VJTF) avangarda bataljona pienākumus. Šī viņiem ir ļoti svarīga sagatavošanas iespēja pirms dežūras, teic pulkvedis I. Lejiņš.

Būtiskākais mācību uzdevums ir mūsu bruņoto spēku sadarbības prasmju pilnveidošana ar partnervalstīm un mācībās iesaistīto vienību plānošanas un aizsardzības operāciju īstenošanas spēju trenēšana. Mācību laikā tiks pilnveidotas arī Apvienotā štāba komandpunktu spējas vadīt un pārraudzīt vienības gan ikdienā, gan mācību laikā, koordinējot lauka taktisko vingrinājumu, informē Aizsardzības ministrija.

Mācās arī rezerves karavīri

Latvijai šajās mācībās lielākais izaicinājums un vienlaikus arī jaunums ir pašiem savas bruņutehnikas izmantošana vingrinājumu izpildē, saka kapteinis Kaspars Ķesteris, kurš kā plānošanas dienesta virsnieks ir viens no galvenajiem atbildīgajiem par mācību norisi.

Mācībās «Sudraba bulta 2016» tiek izmantots visai plaši izplatītais scenārijs, kas paredz galveno vērību pievērst savas teritorijas aizsargāšanai nosacītā pretinieka uzbrukuma gadījumā, pēc tam mācību noslēguma fāzē apturot uzbrukumu un pārejot pretuzbrukumā. «Faktiski mācību sākumfāze sākas pat aiz Ādažu poligona robežām, nosacītā pretinieka spēkiem no ziemeļu puses ienākot mācību norises teritorijā. Šogad mācībās darbība notiks arī nosacīti jaunajā, paplašinātajā poligona teritorijā,» stāsta kapteinis K. Ķesteris. Būtiski, ka mācībās «Sudraba bulta» šogad ir integrēts arī viens no rezerves karavīru apmācības posmiem, kā arī 2. Zemessardzes brigādes (bij. 3. Zemessardzes novads) zemessargu apmācības.

Pretinieka padzīšanai — lielāka vērība

Spēki organizēti aizstāvjos un uzbrūkošajos, un aizstāvēšanās funkcija šajā gadījumā ir prioritāra. Aizsardzības spēkus veido BALTBAT (Baltijas bataljons, pašreiz pilda NRF dežūru) karavīri un uz Lielbritānijas spēku bāzes veidotā kaujas grupa, kurā ietilpst arī Latvijas, Nīderlandes un Albānijas karavīri, kā arī piedalās Zemessardzes Studentu bataljona pārstāvji. Mācību gaitā notiks dažādas rotācijas formējumu ietvarā, tā ka visiem nāksies izspēlēt dažādas scenārija nianses. Uzbrūkošos spēkus sākotnēji formēs uz Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona bāzes kopā ar ASV karavīru kontingentu, tostarp arī tiem amerikāņu desantniekiem, kuri Ādažos uzturas patstāvīgi, kā arī Lietuvas bruņoto spēku pārstāvju rotu.

Šī gada mācībās ir vēl kāda jauna nianse, proti, lielāka nozīme būs «Sudraba bultas» noslēguma fāzei, tās izspēlei veltot lielāku stundu skaitu. Iepriekšējā gada mācībās noslēguma fāze ilga līdz četrām dienām, bet šajās mācībās tai atvēlētas jau piecas dienas, teic kapteinis K. Ķesteris.

Lai gan pēdējā laikā Ādažos daudz ir izdarīts un vēl tiek darīts, lai paplašinātu poligona kapacitāti partnervalstu karavīru uzņemšanai, tik lielas mācības Ādažu bāzi ir piepildījušas teju līdz galējai robežai. «Pašlaik visas vietas ir aizņemtas, arī agrāk uzbūvētā apgādes un atbalsta teritorija, kas domāta partnervalstu karavīru kontingenta izvietošanai telšu pilsētiņā, ir piepildīta,» paskaidro plānošanas dienesta virsnieks.

Vingrinājums sniedzas tālu pāri poligona robežām

«Sudraba bulta» ir ne tikai vērienīgas starptautiskās mācības, bet arī pārbaudījums to organizētājiem un vadītājiem. «Mūsu brigādei ir jāspēj dažu minūšu laikā pārorientēties, lai tā būtu gatava strādāt ar ārzemju partneriem, bet man pašam kopā ar štābu jāspēj ātri un efektīvi pārņemt vadību. Līdz ar to šo mācību nozīmi nevar novērtēt par zemu, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, jo tā pilnveido dažādu valstu karaspēka vienību spējas sadarboties NATO ietvarā,» atzīst pulkvedis I. Lejiņš.

Vienlaikus mācības sniedz iespēju Latvijas pusei iepazīties un apgūt ārvalstu bruņoto spēku pieredzi un prasmes, kādu mums pašlaik vēl nav. «Es patiešām ar lielu nepacietību gaidu plānoto budžeta pieaugumu un šī pieauguma realizēšanos Latvijas bruņoto spēku spēju izaugsmē. Bet, kamēr tas vēl nav noticis, šādas mācības ir teorētiska un praktiska iespēja mācīties izmantot ārzemju partnervalstu rīcībā esošos resursus. Ikgadēji, regulāri treniņi dod mums šo sistemātisko praksi un iespēju iepazīt ārvalstu pieredzi, pirms tāda ir mums pašiem,» uzsver Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris.

Šāda mēroga starptautiskām mācībām ir vēl viens aspekts, kas parasti netiek plaši minēts — tā ir tā mācību sadaļa, kas notiek aiz poligona robežām gan laikā, gan telpā.

«Mācības jau nav tikai tā salīdzinoši nelielā daļa, kas notiek Ādažu poligonā. Ir jāskatās viss kopums, piemēram, tas, kā Lielbritānijas bataljons nonācis līdz Latvijai, izmantojot Latvijas infrastruktūru, — arī tas trenē mūsu sadarbības spējas. Visi mācību dalībnieki no dažādām valstīm ir izmantojuši mūsu infrastruktūru, lai ātri un efektīvi nonāktu pasākuma norises vietā, tādējādi noteikti varam teikt, ka būtiski pieaug mūsu pieredze arī šajā jomā,» secina pulkvedis I. Lejiņš.

Dalies ar šo ziņu