Karavīra drošā aizmugure

Tie ir apgādnieki. Dažu valstu armijās uz vienu karavīru strādā pat 10 atbalsta speciālisti, mūsu bruņotajos spēkos šī proporcija ir krietni mazāka. Lai kā arī būtu, par mūsu bruņoto spēku karavīru būtiskas daļas darbību nu jau 25 gadus rūpējas 3. reģionālais nodrošinājuma centrs (3. RNC), kura priekštecis ir 1991. gada septembrī izveidotais Valsts dienesta mācību centrs.

Gandrīz puse — civilie

«Laika gaitā piedzīvotas ļoti daudzas izmaiņas, bet varētu teikt, ka savā pašreizējā veidolā mēs darbojamies kopš 2004. gada jūnija, kad pārņēmām visas tiesības un saistības no iepriekšējiem bāzes saimniekiem ar visām izrietošajām sekām — līgumiem, pienākumiem utt. Laika gaitā funkcijas ir nedaudz mainījušās — agrāk nācās gādāt arī par apmācību sadaļu, bet tagad 3. RNC darbojas tikai un vienīgi apgādes jomā. Tas gan nenozīmē, ka mēs ar apmācībām vispār vairs nenodarbojamies. Vienībā regulāri notiek iekšējās apmācības, jo mums, tāpat kā visām bruņoto spēku vienībām, ir jāuztur pienācīgā līmenī kaujas iemaņas, kas palīdzētu izdzīvot nepieciešamības gadījumā,» paskaidro 3. RNC komandieris pulkvežleitnants Ziedonis Indričs. Vienībā tomēr gandrīz puse jeb aptuveni 40% personālsastāva ir civilie speciālisti, kam specifiskas militārās iemaņas nav nepieciešamas. Tas ļauj lietderīgāk izmantot pieejamos resursus un apgādes funkciju veikšanā lieki neiesaistīt karavīrus.

Darba kļūst arvien vairāk

3. RNC uzdevums ir tiešais atbalsts Sauszemes spēku kājnieku brigādei — šim mērķim vienība ir izveidota. Pienākumu loks ir visai plašs — tie ir visu veidu iepirkumi, noliktavu uzturēšana, materiāli tehnisko līdzekļu saņemšana un izsniegšana, degvielas apgāde, infrastruktūras uzturēšana, rūpes par Ādažu poligonu utt. Īpaši pēdējā laikā, Latvijai arvien biežāk nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu NATO partnervalstu karavīriem, aktualizējusies vēl viena funkcija — sabiedroto nodrošināšana ar visu dzīvei un dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamo. «Tās ir gan pastāvīgās rotācijas, kas no partnervalstīm atsūtītas uz Latviju, gan arī uz dažādām mācībām ienākošie spēki. Mēs nodrošinām visu — izmitināšanu, ēdināšanu, materiāli tehnisko atbalstu, noliktavu atbalstu, higiēnas prasības, arī drošību un pat veļas mazgāšanu,» stāsta pulkvežleitnants Z. Indričs.

3. RNC nodrošina atbalstu ne tikai Sauszemes spēku kājnieku brigādei, bet arī citām bruņoto spēku vienībām, kas izvietotas Ādažos, piemēram, Bruņojuma remonta centram, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolai un Mehanizācijas daļai. Protams, nodrošinājuma speciālistu atbalsts nepieciešams arī Latvijas vienībām, kas ierodas uz mācībām Ādažos, turklāt pēdējā laikā tas notiek arvien biežāk un biežāk.

Jāaug un jāattīstās

«Mums ir tikai viens izaicinājums — iespējami labi tikt galā ar saviem uzdevumiem,» atzīst pulkvežleitnants Z. Indričs. Ja vienības rīcībā ir visi nepieciešamie resursi, ieskaitot infrastruktūru un vajadzīgo speciālistu daudzumu, tad nekādu problēmu šo uzdevumu izpildē nav. Pašlaik 3. RNC rīcībā ir ierobežots personāla daudzums, tāpēc reizēm uzdevumu izpildei tiek prasīti papildspēki no citām vienībām.

Viens no tuvākā laika lielajiem izaicinājumiem ir ēdināšanas nodrošināšana Kanādas vadītajai kaujas grupai, kas nākamajā gadā ieradīsies Latvijā. «Noteikti būs nepieciešami papildu cilvēkresursi, jāmodernizē arī pārtikas sagatavošanas iekārtas.» Šajā pašā kontekstā ir nopietni jādomā arī par personālsastāva izmitināšanu Ādažu bāzē, taču teritorijā vērojamie vērienīgie būvniecības darbi liecina, ka šī problēma pārskatāmā nākotnē tiks atrisināta. Paralēli Ādažos notiek arī renovācijas darbi tehnikas parkā un pašā poligonā. Nākotnē tas nodrošinās mūsdienīgu tehnikas uzglabāšanas un remonta iespēju, kā arī mācību vietas, kur varēs trenēties gan ar bruņutehniku un tankiem, gan arī snaiperi un ložmetējnieki, uzsver 3. RNC komandieris.

Veroties nākotnē, pulkvežleitnants Z.  Indričs prognozē, ka arī pēc, piemēram, pieciem gadiem viņa vadītā vienība joprojām būs augsti profesionālu speciālistu kopums ar attīstītu infrastruktūru un tehnikas parku, kas spēj atrisināt visus izaicinājumus un augstā līmenī nodrošina gan Ādažos izvietoto vienību, gan paša poligona darbību. «Es ceru, ka piecu gadu laikā bāzē tiks pilnībā sakārtota infrastruktūra — ceļi, žogi, drošības aprīkojums, noliktavas un daudzi citi it kā sīkumi, bet tajā pašā laikā nozīmīgas lietas, kas nepieciešamas ikdienā. Galu galā karavīriem  — gan tiem, kas dien tepat uz vietas, gan tiem, kas atbrauc uz mācībām no tuvākām un tālākām vietām, — ir jādomā tikai par saviem tiešajiem pienākumiem, jāizdara savs darbs un jādodas tālāk, ne par ko citu nedomājot. Savukārt mūsu darbs ir viņus nodrošināt.»

Vēl viena vērtība, par ko jādomā, ir vienības labā slava Latvijā un arī aiz tās robežām. «Mēs esam nodrošinājuši arī augsta ranga militārpersonu un valstu vadītāju vizītes bāzē, un ļoti bieži mūsu partneri ir pozitīvi pārsteigti, redzot, ko esam sasnieguši ar salīdzinoši tik nelieliem resursiem,» pastāsta 3. RNC komandieris.

Ņemot vērā, ka Ādažos uzturas arvien vairāk dažādu valstu karavīru, viens no ievērības cienīgajiem jaunievedumiem pēdējo gadu laikā ir nacionālo īpatnību ievērošanu bāzes ēdnīcas ēdienkartē. Agrāk ēdnīca karavīriem piedāvāja pusdienu komplektu bez īpašām izvēles iespējām, bet tagad iespēja izvēlēties no vairākiem ēdieniem jau ir ikdiena. Tā kā Ādažos pastāvīgi uzturas ASV bruņoto spēku kontingents, bāzes ēdnīcā vairākkārt viesojušies arī amerikāņu inspektori, pārbaudot ēdienu sagatavošanas procesu un sanitāro normu ievērošanu. «Viņi atzina, ka var pat pamācīties, kā organizēt ēdnīcas darbu un nodrošināt tajā kārtību,» ne bez lepnuma atzīst pulkvežleitnants Z. Indričs.

«Sēņotāji ir īpašs stāsts...»

Vēl viena 3. RNC atbildības joma ir vides aizsardzība, pret ko Ādažos izturas ļoti nopietni. Vienībai ir savs vides virsnieks, kurš organizē un kontrolē vides aizsardzības procesus, tostarp atkritumu savākšanu, nesankcionētu mežistrādi utt. Bāzē ir arī sava ekostacija, kas vāc un utilizē bīstamos atkritumus. Ādažos dislocētās vienības aktīvi iesaistās dažādos ar vides aizsardzību saistītos projektos — kā zināms, teritorijā ir sastopami daudzi reti un aizsargājami floras un faunas pārstāvji. «Mums ir jāsadzīvo ar dabu, arī ar sēņotājiem un citiem apmeklētājiem. Poligons interesē daudzus, bet sēņotāji — tas ir īpašs stāsts. Mēs varam brīdināt un stāstīt atkal un atkal, bet lielākoties nekas nemainās — cilvēki nāk un nāk. Patruļas viņus aiztur un raida ārā, ir gadījumi, ka cilvēki apmaldās un paši meklē palīdzību.» Kā var noprast, nelūgto apmeklētāju daudzums mainās atkarībā no sēņu ražas.

Būtiska rūpju daļa ir iespējamo ugunsnelaimju apkarošana, īpaši ņemot vērā to, ka poligonā regulāri notiekošās aktivitātes rada augstu aizdegšanās risku. Lai to novērstu, 3. RNC aktīvi sadarbojas ar Valsts meža dienestu un attīsta arī savus resursus. «Vienmēr, kad poligonā notiek attiecīgi šaušanas vingrinājumi, turpat līdzās dežurē ugunsdzēsēju mašīna.»

Būt apgādniekam — tas ir aicinājums...

Ikviens tā uzreiz par apgādnieku nevar kļūt, savā ziņā tam ir jābūt aicinājumam, atzīst 3. RNC komandieris. Pretendējot uz darbu šajā vienībā, noteikti ir vēlama pieredze apgādes darbā. Protams, visu var iemācīties, taču šo amatu var mācīties gadiem ilgi, un arī tad vienmēr atradīsies nianses, ko pieslīpēt un pilnveidot. «Galvenais — lai cilvēkam ir vēlēšanās, tad visu var iemācīties. Bet jāņem vērā, ka būs nepieciešama iniciatīva, izdoma un elastība, jo situācija mūsu darbā reizēm var ļoti strauji un neprognozējami mainīties. Mums ir tam jābūt gataviem, jo karavīri mūsu problēmu dēļ nedrīkst ciest un kavēt savu uzdevumu izpildi.» Tas savukārt liek domāt un plānot ilgtermiņā, iespēju robežās paredzot visas vajadzības un iespējamos riskus. «Tiesa, ir teiciens, ka sākotnējais plāns parasti strādā līdz operācijas sākumam,» smaidot piebilst pulkvežleitnants Z. Indričs un citē Maķedonijas Aleksandru: «Maniem apgādniekiem nav humora izjūtas, jo viņi zina, ka zaudējuma gadījumā viņus pakārs pirmos.» Bieži vien apgādnieku darbu nenovērtē — un tas savā ziņā arī ir viņu darba vērtējums. «Mēs esam tipiski neredzamās frontes darbinieki. Ja viss ir kārtībā, mūs bieži vien neatceras. Taču, ja kļūdāmies, tad neapmierināti ir ļoti daudzi.»

...bet ne katrs var būt apgādnieks

Cilvēkus savai vienībai atrast ir gan grūti, gan viegli — viss atkarīgs no konkrētā amata, teic Z. Indričs. Visgrūtāk ir atrast labus iepirkumu speciālistus, jo šajā amatā nevar ņemt pilnīgu iesācēju un līdz labam līmenim ir jāaug gadiem ilgi. Pēdējā laikā sāk iezīmēties problēmas arī ar ēdnīcas personāla piesaistīšanu, jo atalgojums bieži vien vairs nespēj konkurēt ar civilo jomu.

Ņemot vērā Ādažu poligonā pēdējā laikā notiekošās aktivitātes, kopumā 3. RNC sāk izjust resursu nepietiekamību. «Piemēram, agrāk mācībās piedalījās vidēji ap 500 cilvēku, bet tagad 3000 dalībnieki ir normāls skaitlis. Proporcionāli mēs plānojam palielināt arī poligona vienību, lai varētu nodrošināt visas jaunuzbūvētās infrastruktūras funkcionēšanu.»

Uz 3. RNC mēdz pārnākt karavīri no citām Ādažos izvietotajām kaujas vienībām. «Cilvēki pēc dienesta gadiem vēlas kaut ko mainīt, savu dara gan slodze, gan vecums. Mēs viņus ņemam ļoti labprāt — viņiem ir pieredze un sapratne par bāzē notiekošo, savukārt dienests pie mums ļauj paskatīties uz apgādnieka darbu arī no citas puses,» saka 3. RNC komandieris.

Šis darbs nav viegls, vēlreiz uzsver pulkvežleitnants Z. Indričs, tādēļ saviem cilvēkiem viņš novēl iecietību, sapratni un izturību. «3. RNC apgādniekiem ir viena no visizaicinošākajām dienesta vietām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Skaidrs, ka absolūti ideālu cilvēku nav, taču mūsu darbā, nemitīgi to pilnveidojot, arī izaicinājumu būs arvien mazāk. Mēs nekad nevaram pateikt «nē» — tieši no mums ir atkarīga uzdoto uzdevumu izpilde, mūsu darbu skatās un vērtē speciālisti no visdažādākajām valstīm, tā ka mēs pilnīgi noteikti reprezentējam arī Latviju.»