Rezerves karavīri sāk atjaunot zināšanas un prasmes

NBS
Taivo Trams, Tēvijas Sargs
EA72901B8A1F46528468A2281C5FA1BE.jpg
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Rezerves karavīri ir ļoti būtisks valsts drošības resurss, kas līdz nesenai pagātnei pārāk aktīvi Latvijā netika izmantots. Tagad situācija sāk mainīties — no pērna gada 19. oktobra līdz 1. novembrim norisinājās pirmais rezerves karavīru apmācības kurss.

Rezerves karavīri sāk atjaunot zināšanas un prasmes

Divu nedēļu laikā aktīvo dienestu atstājušie karavīri atjaunoja savas zināšanas un prasmes, iepazinās ar jauno ekipējumu un ieročiem, kā arī sastapa sen neredzētus dienesta biedrus.

Pirmās mācības testē sistēmu

«Būtībā šī kursa svarīgākais uzdevums ir izvērtēt rezerves karavīru apmācības sistēmu, kāda tā varētu veidoties nākotnē. Pagaidām šī ir unikāla pieredze — mēs pārbaudām, kā strādā mūsu apziņošanas sistēma, cik liela ir rezerves karavīru atsaucība un cik gatavi mēs paši esam viņus uzņemt un veikt apmācību,» norāda rezerves karavīru apmācības kursa priekšnieks majors Kaspars Ābele.

Apmācības kurss ir sadalīts trīs posmos. Pirmajā daļā notiek rezerves karavīru individuālā apmācība, kuras laikā dienestā atkal iesauktie karavīri atsvaidzina karavīra pamatzināšanas, strādājot visi pēc viena moduļa. «Tie ir dažādi pārvietošanās veidi, šaušana līdz 300 m distancē gaišajā diennakts laikā un līdz 100 m tumšajā laikā, izmantojot nakts redzamības aprīkojumu. Medicīnā — pirmās palīdzības sniegšanas iemaņu atsvaidzināšana. Arī sakaru apmācībā tiek skatīti paši pamati — ziņojumu sastādīšana, iepazīstināšana ar radiostacijām,» stāsta majors K. Ābele.

Nākamais posms ir speciālistu apmācība, kuras laikā katrs rezerves karavīrs padziļināti apgūst savas iepriekšējās militārās specialitātes prasmes — snaiperu, ložmetējnieku, mediķu, autovadītāju, sakarnieku un citu specialitāšu iemaņas. Trešajā, pēdējā, apmācības posmā notiek kolektīvā apmācība, kuras laikā rezerves karavīri darbojas kopā, vienības sastāvā. Atbilstoši savai specialitātei rezerves karavīri dodas uz Jūras spēku flotili vai Gaisa spēku aviācijas bāzi, uz Štāba bataljonu. Katrs apmācības posms ilgst četras dienas.

Uzsākot plānveidīgu bruņoto spēku rezervē esošo karavīru militāro prasmju un iemaņu atjaunošanu, līdz 2018. gadam paredzēts sagatavot kopumā ap 3000 rezerves karavīru.

Motivācija, patriotisms, vēlme darboties

Lai nodrošinātu rezerves karavīru apmācību, bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs pirms pusgada izsūtīja 300 pavēstes, prognozējot, ka apmācībā piedalīsies no 50 līdz 120 rezerves karavīru. Faktiski uz mācībām ieradās 59 rezerves karavīri, to skaitā 40 kareivji, 12 instruktori un septiņi virsnieki. Vecākais mācību dalībnieks dzimis 1964. gadā, jaunākais — 1990. gadā.

Mācību vadītājiem par pirmo rezerves karavīru mācību dalībniekiem izveidojies ļoti pozitīvs iespaids, īpaši pateicoties viņu augstajai motivācijai, patriotismam un pienākuma apziņai. «Es patiešām biju ļoti pārsteigts pozitīvā nozīmē. Visiem kā viens viņiem ir ļoti augsta motivācija, vēlme darboties un pilnveidot savas zināšanas. Nav jau nekāds noslēpums — ja cilvēks vēlētos izvairīties no šī pienākuma, to izdarīt nebūtu nemaz tik grūti — kādu ieganstu var atrast vienmēr. Tāpēc šie cilvēki par savu izvēli ir pelnījuši vislielāko cieņu,» uzsver rezerves karavīru apmācības kursa priekšnieks.

Astoņi cilvēki uz mācībām ir ieradušies no ārzemēm — kursā piedalījās bijušie Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kuru pašreizējā dzīves vieta ir Norvēģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Anglijā, Īrijā un Vācijā. «Ceļa izdevumus viņiem neviens nesedz, vienīgais finansiālais ieguvums no šīs apmācības ir 5% no viņu amata algas. Piemēram, seržantam tie varētu būt 20 — 24 eiro dienā. Piemēram, Norvēģijā dzīve ir ļoti dārga, un, atrodoties šeit, šis cilvēks nestrādā, nesaņem ienākumus no darbavietas, turklāt viņš pats ir sedzis ceļa izdevumus. Jāsaprot, ka tas ir diezgan liels finansiāls zaudējums ģimenei,» atzīst majors K. Ābele. Tieši tāpat ar zināmiem finansiāliem zaudējumiem jārēķinās cilvēkiem, kas uz mācībām ieradās no visas Latvijas. Vairākiem rezerves karavīriem gan palīdzējušas viņu pašvaldības un apmaksājušas transporta izdevumus ceļā uz Ādažu bāzi.

 Strādā kā profesionāļi

Rezerves karavīru ikdiena būtībā ne ar ko neatšķiras no profesionālā dienesta karavīru dzīves Ādažos. «Mūsu attieksme pret viņiem ir tāda pati kā pret jebkuru profesionālā dienesta karavīru. Ir noteikts laiks, kad notiek apmācība; ja nepieciešams, tās var būt arī 24 stundas dienā visas nedēļas garumā. Taču, ja apmācība netiek veikta, karavīrs ir brīvs pēc plkst. 17.00. Viņš var izmantot visu mūsu infrastruktūru — sporta zāli, karavīru klubu, bibliotēku, var doties arī uz mājām, ja ir tāda iespēja, bet, protams, noteiktajā laikā ir jāatgriežas,» stāsta kursa komandieris.

Uz mācībām ieradušos rezerves karavīru skaits ir tuvāks zemākajam prognozētajam līmenim nekā augstākajam. Majors K. Ābele to skaidro ar vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, daudzi bijušie karavīri pašlaik dzīvo un strādā ārzemēs, un, lai gan deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, nosūtītā pavēste viņus reāli nemaz nav sasniegusi. Otrkārt, vēl vienai daļai rezerves karavīru, visticamāk, bijušas problēmas ar darba devējiem, kas nav izrādījušies pārāk pretimnākoši. «Likumi vēl nav sakārtoti līdz tādam līmenim, lai darba devējs būtu ieinteresēts nākt pretī. Ja cilvēks strādā privātajā sektorā un paziņo darba devējam, ka viņš tiek uz 14 dienām iesaukts armijā, priekšnieks var arī pateikt — labi, dodies, bet pēc tām 14 dienām atpakaļ vari nenākt. Tā ir ļoti grūta izvēle.» Visādā ziņā jāpatur prātā, ka šīs ir pirmās rezerves karavīru mācības, kuras nākamajos gados tiks turpinātas, vienlaikus pilnveidojot gan apmācību procesu, gan cilvēku piesaistes kārtību un atbilstoši likumdošanu.

Iespēja iepazīt izmaiņas bruņotajos spēkos

Tā kā uz pirmajām rezerves karavīru mācībām ir pulcējušies cilvēki, kas no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aizgājuši gan pirms desmit gadiem, gan tikai pirms gada, viņu sagatavotības un fiziskās kondīcijas līmenis ievērojami atšķiras. Rezerves karavīriem ar ilgāku civilās dzīves stāžu mācībās ir lieliska iespēja iepazīties ar jaunajām armijas formām, ekipējumu un ieročiem. Vienlaikus tā ir arī laba iespēja satikt bijušos kolēģus un atcerēties kopīgo militārajā dienestā pavadīto laiku.

Virsseržanti Pēteris Muižnieks un Ruslans Grigorjevs mācību Ādažu posmā ar rezerves karavīriem bija kopā visas dienas — viņi atbildēja par disciplīnu, mācību nodrošinājumu un kārtību — mācību apmeklējumiem, nokļūšanu no vienas vietas citā, ēdināšanu utt., vārdu sakot, darīja visu, lai process raiti ritētu uz priekšu. Apmācību procesā viņi piedalījās salīdzinoši maz — veica daļu no speciālistu apmācības programmas. «Iespaidi ir ļoti labi — visi ir disciplinēti karavīri, neko nav aizmirsuši no dienesta laika. Pirmajās dienās, protams, pagāja kāds brīdis, kamēr viņi iegāja ritmā, bet citādi nekādu problēmu,» saka virsseržants P. Muižnieks.

Abiem virsseržantiem ir liela pieredze, apmācot dažādus bruņoto spēku pārstāvjus — ir strādāts gan ar obligāto, gan profesionālo dienestu, gatavoti karavīri dalībai starptautiskajās operācijās, strādāts arī Instruktoru skolā. Rezerves karavīru apmācība viņiem ir jauns izaicinājums. «Man patiešām ir liels gandarījums, ka mums ir iespēja pirmo reizi strādāt ar šādu kolektīvu,» atzīst virsseržants R. Grigorjevs. Papildu interesi rada apstāklis, ka rezerves karavīri būtībā ir civilpersonas, kas tomēr nav zaudējušas savu saikni ar bruņotajiem spēkiem un radušas iespēju izpildīt savu pilsoņa pienākumu, piedaloties mācībās.

Runājot par rezerves karavīru dažādo sagatavotības un spēju līmeni, abi virsseržanti atzīst, ka tā nav liela problēma. «Vecākā gadagājuma cilvēki pārsvarā ir virsnieki un instruktori, jaunākie — lielākā daļa ir no kareivju sastāva, tā ka atšķirība nav nemaz tik liela. Ir arī vīri ar izdienu pāri par 20 gadiem. Katrā ziņā mēs esam pielāgojušies visiem līmeņiem,» stāsta virsseržants P. Muižnieks.

Atšķirībā no profesionālo karavīru mācībām rezerves karavīru apmācība tika uzsākta salīdzinoši saudzējošā režīmā. «Lai cilvēki atgūstas un iejūtas, taču militārā disciplīna ir tieši tāda pati kā visiem, nekādu atšķirību. Mēs diezgan veiksmīgi izmantojam salīdzinoši nesen no armijas aizgājušo cilvēku pieredzi, lai panāktu visiem vienādu līmeni. Slodzes samērojam atkarībā no tā, kāds ir fiziskais līmenis. Mums ir jāparāda, ka viņi mums ir svarīgi un mēs novērtējam to, ka viņi ir gatavi atgriezties bruņotajos spēkos un dot savu ieguldījumu aizsardzībā. Mēs patiešām augstu vērtējam jau to, ka viņi atrada iespēju ierasties uz šīm mācībām,» uzsver virsseržants R. Grigorjevs.

 Gan deputāti, gan investori

Viens no mācību dalībniekiem ir Talsu novada domes deputāts, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols, kas profesionālo dienestu atstājis pirms septiņiem gadiem, bet dienesta gaitas uzsācis nu jau tālajā 1994. gadā Zemessardzes Štāba rotā. «Šeit apmācību bloks ir ļoti intensīvs, bet tas ir loģiski — skaidrs, ka iemaņas ir jāatsvaidzina, turklāt tas jāizdara salīdzinoši īsā laika posmā,» viņš atzīst. Rezerves karavīriem, kam ir armijas rūdījums, mācību modelis ir ļoti labs, bet, skatoties nākotnē, kad paredzēts apmācīt arī ar bruņotajiem spēkiem iepriekš nesaistītus cilvēkus, mācību programmu vajadzētu diferencēt, jo iepriekš nedienējušajiem tā varētu būt pasmaga. Derīgi būtu arī dalīt apmācāmos pa vecuma grupām, uzskata D. Karols.

Saņemot pavēsti, viņam nav bijis divu domu — skaidrs, ka jāpiedalās, tikai jāmeklē iespējas, kā to var izpildīt. «Ir gan darbs, gan citi pienākumi. Protams, es biju spiests no kaut kā atteikties — darbā ir paņemts bezalgas atvaļinājums, ir savi deputāta pienākumi, jaunsargi, ģimene — tas viss kaut ko prasa. Bet, galu galā, tās ir tikai divas nedēļas — nav tik traki.» Arī viņu patīkami pārsteidzis lielais uz mācībām no ārzemēm ieradušos rezerves karavīru skaits. D. Karols uzsver, ka visi šeit esošie ir īsti patrioti. «Te es jūtos tāpat kā 1994. gadā, kad pirmo reizi kā brīvprātīgais ierados Zemessardzes Štāba rotā.»

Virsleitnants Agris Āboms ir investors un investīciju mentors, taču arī viņš ir radis iespēju piedalīties rezerves karavīru mācībās. Dienestu bruņotajos spēkos viņš sāka 2000. gadā, iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet pabeidza 2008. gadā, atvaļinoties no Štāba bataljona kā kājnieku vada komandieris.

Arī viņam mācības patīk — viņš atzīst, ka šeit saņēmis to, ko gaidījis. Par savu lēmumu uz divām nedēļām pamest ienesīgo un atbildīgo darbu, viņš saka: «Patiesībā tas bija smags lēmums, jo bija skaidrs, ka būs finansiāli zaudējumi, arī kompānija to nelabprāt uzklausīja un pieņēma. Taču es vienmēr cenšos rīkoties tā, kā ir pareizi, un šajā gadījumā es uzskatu, ka pareizi ir paklausīt likumam un ierasties uz apmācībām, ko valsts man uzliek par pienākumu. Vai es nožēloju, ka esmu paklausījis likumam? Nē. Vai man ir žēl, ka es zaudēju ļoti nopietnas summas šajā laikā, vismaz desmit reizes lielākas nekā kompensācija? Jā, tā man ir žēl. Bet, tā kā pēc savas būtības es neesmu kapitālists, es tomēr priecājos, ka esmu izdarījis pareizo izvēli.» Izmantojot iespēju, viņš aicina arī citus potenciālos rezerves karavīrus sekot viņa paraugam un dzīvot ar tīru sirdsapziņu.

Dace Peipiņa uz rezerves karavīru mācībām ieradusies ar auto no Štutgartes Vācijā. Nacionālajos bruņotajos spēkos viņa aizvadījusi 12 gadus, desmit no tiem — kā vecākais izlūks operators Kaujas atbalsta bataljonā, dienējusi arī Speciālo uzdevumu vienībā. Aktīvās dienesta gaitas viņa pabeidza 2014. gada pavasarī.

«Kad saņēmu pavēsti, sākumā es atbildēju, ka nebūšu. Man savukārt atbildēja, ka ar savām pretenzijām varu vērsties pie bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes, jo atbilstoši Latvijas likumiemi man te ir jābūt,» smaida Dace. Vācijā viņa nodarbojas ar dažādiem projektiem — protams, darbus uz laiku nācās apturēt. Taču savu lēmumu viņa nenožēlo. «Patiesībā man mācības ļoti patīk. Tā pieredze, ko es ieguvu dienesta laikā, ir neatsverama. Prasība pēc adrenalīna man, protams, arī saglabājas. Tas laikam arī ir tas, kas mani sauca atpakaļ. Un karavīram sevi ir jāuztur formā, tādēļ es esmu tikai par šādiem pasākumiem,» atzīst D. Peipiņa. Citiem rezerves karavīriem viņa iesaka nākotnē uz šādiem kursiem labāk ierasties, jo tieši šādos pasākumos var izjust agrāk bijušo kopību un satikt vecos dienesta biedrus. «Tas atgriež tevi atpakaļ tajā laikā, kad biji bruņotajos spēkos,» saka Dace.

 

 

Dalies ar šo ziņu