Septembra sākums Kurzemes un Zemgales zemessargiem katru gadu ir īpašs ar to, ka notiek mācības «Lielais zobens», ko var uzskatīt par mācību gada noslēdzošo pasākumu, kurā 1. Zemessardzes novada zemessargi pārbauda aizvadītajā posmā apgūtās prasmes un testē jaunās spējas.
«Lielais zobens» testē zemessargu sagatavotību
Šogad mācības iezīmējās ar krietni augstāku komplicētības pakāpi un vairākiem jaunievedumiem.
Lielāks apjoms un izaicinājumi
Šogad lauka taktiskās mācības «Lielais zobens» notika no 4. līdz 6. septembrim Aizputes novada Kalvenes pagasta teritorijā un pulcēja gandrīz 600 profesionālā die-nesta karavīrus un zemessargus. «Īpašs šajās mācībās bija to organizēšanas mērogs,» atzīst 1. Zemessardzes novada komandieris pulkvedis Jānis Gailis. Mācībās piedalījās profesionālā dienesta karavīri un zemessargi, kuru rīcībā bija 80 dažādas tehnikas vienības. Pirmo reizi šāda veida manevros tika izmantota pretgaisa aizsardzības teh-nika, Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopters Mi-8 un ASV bruņumašīnas «Stryker». Mācību gaitā novads galvenokārt pārbaudīja bataljona līmeņa komandvadības spējas aizsardzības operāciju plānošanā un vadīšanā, kā arī trenēja novada rotas kaujas gru-pas aizsardzības spējas pretinieka aizkavēšanas un pretuzbrukuma izpildē. «Līdzīgi kā iepriekšējos gados esam centušies iesaistīt bataljona kaujas grupu operāciju plāno-šanā un vadīšanā. Specifiski šīm mācībām bija tas, ka sekmīgi izvērsām bataljona aiz-mugures komandpunktu, lai veiktu apgādes un pārapgādes operāciju plānošanu,» stāsta J. Gailis.
Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka «Lielā zobena» laikā 1. novada zemessargi testēja brigādes līmeņa mobilā komandpunkta platformu, kas tika izmantota vingrinājuma vadības štāba darbībai. Mobilajā komandpunktā tika organizēta taktiskā operācijas centra darbība diennakts režīmā, tā sekmīgi nodrošinot vingrinājuma vadību.
Gan bruņumašīnas, gan pretgaisa aizsardzība
Atbilstoši mācību norises scenārijam 1. Zemessardzes novada vienības aizsargāja savu atbildības teritoriju pret nosacītā pretinieka iebrukumu. Kopumā mācību laikā tika izspēlētas trīs fāzes — pretinieka kavēšana, bloķēšana un pretuzbrukums.
«Es domāju, ka mums izdevās — «pretinieku» uzvarēt un savus mērķus sasniegt. Īpaši gandarīts esmu par novada zemessargu un profesionālā dienesta karavīru spēju mobilizēties dalībai mācībās, kā arī kaujas atbalsta speciālistu un vienību iesaisti vin-grinājumā un novada mobilā komandpunkta testēšanā. Savukārt pie dažiem operāci-ju plānošanas un vadības elementiem mums vēl ir jāpiestrādā,» atzīst 1. Zemessar-dzes novada komandieris.
«Lielais zobens» šogad bija īpašs ar to, ka tajā bija ievērojami lielāka citu novadu un kaujas atbalsta speciālistu iesaiste. Piemēram, 3. Zemessardzes novada Studentu bataljona rotai mācību laikā nācās spēlēt pretinieka spēkus, Zemessardzes 34. artilē-rijas bataljons nodrošināja artilērijas speciālistu atbalstu, bet Zemessardzes 17. pret-gaisa aizsardzības bataljons — pretgaisa aizsardzības virsnieku dalību bataljona štā-bā. Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons nodrošināja viena inženieru vada lieluma vienību, kas mācību laikā atbalstīja abas nosacīti karojošās puses.
Mācību laikā norisinājās veiksmīga sadarbība un koordinēšana ar Gaisa spēkiem, kuru helikopters nodrošināja «ievainoto» evakuēšanu no nosacītā kaujas lauka. Tieši tāpat jaunums šādām mācībām bija pretgaisa aizsardzības speciālistu iesaiste no Ze-messardzes 17. bataljona, izmantojot pretgaisa aizsardzības ieročus L-70, lai atvairītu pretinieku uzlidojumu pozīcijas. Šos pretgaisa aizsardzības ieročus 1. Zemessardzes novada bataljoni padziļināti sāks apgūt nākamajā gadā.
«Nevar gluži teikt, ka mācību norises paplašināšana ar jauniem elementiem ir kaut kas būtiski jauns, taču tas ievērojami paplašina mācību mērogu gan funkcionālajā, gan iesaistītā personāla ziņā,» atzīst J. Gailis. Plānošanas darbā šogad piedalījusies arī Valsts robežsardzes virsniece.
Mācību organizēšana bijusi pārdomāta
Arī mācību organizēšana un norise noritējusi pēc plāna, un negaidītu pārsteigumu nav bijis. «No organizatoriskā viedokļa mēs visu bijām pareizi strukturējuši un organi-zējuši. Štāba līmenī īpaši izdevās sadarbība ar atbalstošajiem bataljoniem un to spe-ciālistiem — artilēristiem, pretgaisa aizsardzību un inženieriem,» atzīst J. Gailis. Pro-blēmas radīja sakaru iekārtu tehniskais stāvoklis un ierobežotās iespējas, taču, kā atzīst novada komandieris, tas arī ir bijis viens no mācību svarīgākajiem uzdevumiem — saprast, cik lieliem uzdevumiem novads ir gatavs un kādu resursu pieejamība to ierobežo. Runājot par sakaru iekārtām, J. Gailis atzīst, ka tās savu laiku jau ir nokalpojušas, turklāt esošo iekārtu darbības resursu ierobežojis arī mācību norises vietas reljefs un distance starp iekārtām.
Pavisam kopā mācībās piedalījās 565 profesionālā dienesta karavīri un zemessargi, un visi, protams, bija jāizvieto un jāpaēdina. «Lielā zobena» dalībnieku ēdināšanu nodrošināja 1. Zemessardzes novada 45. nodrošinājuma bataljons, saņemot atbalstu arī no novada kājnieku bataljoniem ar viņu lauka virtuvēm.
Mācības izkristalizē uzdevumus nākamajam posmam
Vērtējot aizvadītās mācības, J. Gailis atzīst, ka kopumā visi plānotie uzdevumi ir iz-pildīti, tādēļ mācību organizētāji var justies gandarīti. Domājot par lietām, kas nākot-nē jāpilnveido, viņš uzsver, ka nāksies pastiprināti strādāt, lai uzlabotu zemessargu individuālās kaujas iemaņas un maskēšanās prasmes. Labāka varēja būt arī uzdevu-mu izpildes koordinācija bataljona līmenī.
Līdz ar «Lielo zobenu 2015» novada mācību gads būtībā ir noslēdzies. Līdz oktobra sākumam notiks aizvadītā posma rezultātu, īpaši — pēdējo mācību norises, analīze un secinājumu izdarīšana, tad sāksies darbs pie 2016. gada uzdevumu plāna izstrā-des. «Taču jau tagad mēs pietiekami skaidri zinām, pie kā mums būs īpaši jāpiestrā-dā,» saka J. Gailis. Uzdevumi, ko sev izvirza 1. Zemessardzes novads, kļūst arvien vē-rienīgāki, vingrinājumi — arvien komplicētāki, tādēļ zemessargiem nemitīgi nākas apgūt jaunas prasmes. «Reizēm mēs, ejot uz jaunām lietām, kaut ko aizmirstam no vecā. Zemessargam dienestam atvēlamais laiks ir ierobežots, tāpēc nāksies domāt par iespējām gan atkārtot, gan efektīvi apgūt jauno,» teic novada komandieris.
Būtisks uzdevums, kam perspektīvā īpaši pievērsīsies 1. Zemessardzes novads, ir rotas komandieru, štāba virsnieku apmācība — tā ir aktuāla nepieciešamība, lai no-vads varētu sekmīgāk vadīt zemessargus kaujas vingrinājumu izpildē. Nav noslēpums, ka novadam un bataljoniem pieejamo cilvēku skaits joprojām nav pietiekams. «Vienu bataljona kaujas grupu mēs spējam nodrošināt tikai tad, ja apvienojam divus bataljo-nus. Savukārt brigādes štābā mums ir tikai viena trešā daļa no nepieciešamā perso-nāla.» Pilnveidota tiks arī virsnieku teorētiskā sagatavošana, pastiprināti apgūti karšu un komandpunktu vingrinājumi, lai nākamā gada otrajā pusē novads būtu vēl profe-sionālāks un zinošāks.