Ventspils novadā atklāj trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni

NBS
F230F2EA643E4F678FDF571755795781.jpg

14. maijā Ventspils novada Vārves pagasta „Čalās” atklāja trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni, kas uzlabos gaisa telpas drošību, ļaujot efektīvāk kontrolēt Latvijas gaisa telpas izmantošanu, paaugstinot civilo lidojumu drošību, kā arī sekmīgāk vadot glābšanas un meklēšanas darbus.

Ventspils novadā atklāj trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube un ASV vēstniecības vadītāja Šārona Hadsona Dīna.

„Aizsardzības jomā mēs esam uzsākuši jauna līmeņa gaisa telpas aizsardzības spēju attīstību. Uzsāktais posms nodrošinās zemu un lēni lidojošu objektu identifikāciju un pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstību,” uzsvēra aizsardzības ministrs R.Vējonis. „Jau tuvākajā laikā tiks panākta vienošanās noslēgti pirmie līgumu par tehnoloģiju piegādi un apmācību.”

„Uzskatu, ka Latvijas un NATO drošību var garantēt tikai mērķtiecīga un konsekventa aizsardzības spēju attīstība – to pierāda arī šodien oficiāli noslēgtais viens no gaisa telpas aizsardzības spēju attīstības posmiem,” sacīja R.Vējonis. “Esmu gandarīts, ka gaisa telpas novērošanas projekts arī budžeta samazināšanas laikā netika pārtraukts, un šodien mēs redzam rezultātu.”

Tāpat ministrs norādīja, ka radiolokators palīdzēs ne tikai identificēt citu valstu militārās lidmašīnas, bet arī palīdzēs meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī civilās aviācijas drošībā. Radiolokators spēs uztvert arī tādus lidaparātus, ar kuriem var transportēt, piemēram, kontrabandas preces mūsu ekonomiskajās zonās.

Ministrs arī uzsvēra, ka šis projekts ir noslēdzies, bet attīstība turpinās – pretgaisa aizsardzības spēju attīstība ir viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm, kas ietvers arī jaunus radiolokatorus, kas ļaus sekot līdzi zemu lidojošiem objektiem, pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas, kas ļaus reaģēt, ja kāds atļausies šķērsot Latvijas robežu, naidīgu motīvu vadīts.

“Ar šo trešo radiotehnisko posteni mēs noslēdzam ciklu, kas garantē mūsu gaisa telpas radio novērošanas spējas. Šis ir pēdējais iztrūkstošais punkts gaisa telpas novērošanā Latvijā un Baltijā, un tas ir izveidots tieši īstajā laikā, jo mēs redzam, ka Krievijas militāro lidojumu skaits pie NATO gaisa telpas robežām pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies,”  sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube.

“Šis radiolokators ir iztrūkstošais tehniskais posms, kas bija vajadzīgs mūsu valsts gaisa telpas drošībai, tas tiks saslēgts arī ar Baltijas valstu un NATO sistēmām, radot kopīgu gaisa telpas redzējumu visai Aliansei.”

Komandieris uzsvēra, ka radiolokators, kas atrodas šajā postenī, spēj saredzēt lidaparātus vairāku simtu kilometru rādiusā, turklāt spēj saskatīt arī tādus lidaparātus, kas lido ar izslēgtiem raidītājiem. Tādējādi tas ir nozīmīgs ieguldījums gan militārās, gan civilās aviācijas drošībā.

Savukārt ASV vēstniecības vadītāja Šārona Hadsona Dīna norādīja, ka ASV atbalsta Baltijas valstis, un šis radiotehniskais postenis ir vēl viens pierādījums ciešajai sadarbībai starp ASV un Latviju.

Gaisa telpas novērošanas sistēmas projektā tikuši ieguldīti 44 miljoni septiņu gadu laikā. 

Lai uzlabotu Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, Aizsardzības ministrijas īpašumā „Čalās” izvietots moderns trīs dimensiju mobilais stratēģiskās darbības gaisa telpas novērošanas radiolokators „AN/TPS-77”, aizstājot līdzšinējo tehnoloģiski novecojušo radiolokatoru Ventspils lidostas teritorijā. Radiolokatori „AN/TPS-77” jau ir uzstādīti arī pārējos bruņoto spēku radiotehnikās novērošanas posteņos.

Latvijas gaisa telpas novērošanas sistēmas attīstību uzsāka 2001.gadā kopīgi ar Igauniju, 2003.gadā pirmā posteņa atklāšanā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga. Otrajā kārta tika uzsākta tikai 2008.gadā un tikai pateicoties konsekventai darbu īstenošanai, šodien mēs esam spējīgi sekot līdzi notiekošajam pie gaisa telpas robežām. Darbu īstenošanas septiņu gadu laikā notika aizsardzības nozares finansējuma samazinājums par 50% un mums jānovērtē tas, ka aizsardzības nozares profesionāļiem pietika tālredzības tomēr restrukturizēt izdevumus tā, lai turpinātu šos ieguldījumus.  Kopējās sistēmas izveides izmaksas ir apmēram 50 mijoni eiro.

Vienlaikus gaisa telpas novērošanas radiolokators ir nozīmīgs ieguldījums starptautiskajā drošībā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas radiotehniskie posteņi ir apvienoti nacionālajos gaisa telpas kontroles centros un reģionālajā Gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrā Karmelavā, Lietuvā, kas veido vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu (BALTNET). Savukārt tā ir iekļauta vienotajā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā (NATINADS).

Radiolokators atbilst augstiem moderno tehnoloģiju ražošanas un drošības standartiem. Lietošanā tas būs efektīvāks un videi draudzīgāks par līdzšinējo, kā arī nodrošinās augstākas operacionālās spējas.

Radiolokators atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām drošības prasībām, ir cilvēkiem un apkārtējai videi nekaitīgs. Līdzšinējie pētījumi un 10 gados veiktie veselības monitoringa dati liecina, ka tāda paša tipa radiolokatora Audriņos darbība nav atstājusi ietekmi uz vidi un uz apkārtnē dzīvojošo iedzīvotāju veselību.

Radiolokators Vārves pagastā neatrodas tiešā apdzīvotu vietu tuvumā un neietekmēs iedzīvotāju ikdienas gaitas. To attālums līdz tuvākajām mājām ir aptuveni 1,6 km, atšķirībā no esošā radiolokatora Ventspils lidostā, kas atrodas tiešā pilsētas tuvumā un apmēram 500 m no daudzdzīvokļu mājām.

Šāda tipa iekārtas jau ilgstoši tiek izmantotas visā pasaulē un ir nekaitīgas cilvēkiem un apkārtējai videi. Radiolokatori „AN/TPS-77” darbojas Beļģijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā, Rumānijā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Saūda Arābijā, Singapūrā ASV, Kanādā un citur.

Dalies ar šo ziņu