Pērn bruņotajos spēkos iestājās 351 karavīrs un 815 zemessargi

275 karavīri papildināja regulāro spēku vienības, bet 76 karavīri sāka militāro iemaņu apgūšanu kadetkandidātu kursā, lai pēc studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kļūtu par virsnieku. Šajā kursā tika ieskaitīti arī 18 jau dienestā esošie karavīri.

Vēlmi iestāties profesionālajā militārajā dienestā pērn izteica 971 kandidāts, no kuriem 628 kandidāti vēlējās dienēt regulāro spēku vienībās, bet studēt aizsardzības akadēmijā – 343 kandidāti.

Savukārt atlases procesā iesaistījās 641 kandidāts, no kuriem konkursā uz dienestu bruņotajos spēkos piedalījās 386 kandidāti, bet uz studijām aizsardzības akadēmijā – 225 kandidāti.

Sekmīgai atlases pabeigšanai un konkursa izturēšanai lielāko izaicinājumu jauniešiem joprojām sagādāja viņu sliktais veselības stāvoklis un nepietiekamā fiziskā sagatavotība. Tāpēc bruņotie spēki aicina jauniešus laikus pievērst lielāku vērību savam veselības un fiziskās sagatavotības stāvoklim.

Pērn iedzīvotāji aktīvi stājās arī Zemessardzē – 815 mūsu valsts iedzīvotāju kļuva par zemessargu, savu brīvo laiku veltot brīvprātīgai militāro iemaņu apgūšanai. Būtiski, ka lielākā daļa no brīvprātīgajā dienestā atnākušajiem ir gados jauni zemessargi.

Vecumā līdz 35 gadiem Zemessardzē pērn iestājās 653 zemessargi.

2014. gadā no dienesta bruņotajos spēkos atvaļinājās 294 karavīri, no kuriem 139 karavīri (47 procenti) no dienesta aizgāja pēc pašu vēlēšanās. 24 procenti karavīru nepagarināja profesionālā dienesta līgumu, bet 12 procenti karavīru dienestu neturpināja, jo sasniedza maksimālo vecumu.

Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 672 zemessargi, no kuriem 185 zemessargi (27 procenti) dienestu neturpināja, jo sasniedza maksimālo vecumu. 90 zemessargi (13 procenti) iestājās profesionālajā militārajā dienestā, bet 39 (seši procenti) sāka dienestu kādā no Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm. Savukārt 287 zemessargus (44 procentus) izslēdza no Zemessardzes, jo ilgstoši neapmeklēja nodarbības.

2013. gadā profesionālajā dienestā iestājās 212 karavīri, bet atvaļinājās rezervē 318 karavīri. Savukārt Zemessardzē iestājās 481 zemessargs, bet no tās izstājās vai tika izslēgti 552 zemessargi.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 340 karavīrus, 85 no viņiem - studijām Nacionālās aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par savas valsts armijas virsniekiem. 135 karavīrus šogad uzņems dienestam Sauszemes spēku kājnieku brigādē, 35 – Speciālo uzdevumu vienībā, 35 – Štāba bataljonā un 10 karavīrus – Jūras spēku flotiles vienībās. Šogad plānots rekrutēt arī 10 instruktorus speciālistus, kā arī 30 karavīrus speciālistus dienestam specializētajās vienībās.

Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4600 karavīru un 8000 zemessargu. 16 procenti profesionālajā dienestā dienošo ir sievietes.

Bruņotie spēki piedāvā sociāli respektablu profesiju, bez maksas nodrošinot visu nepieciešamo izglītību karjeras uzsākšanai un turpināšanai. Dienesta laikā karavīram tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, kā arī pilns militāro sociālo garantiju komplekts, kas ietver dažāda veida pabalstus un kompensācijas, kā arī atalgojumu, kas mēnesī, sākot jau ar pirmo dienesta dienu, ir apmēram 570 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Papildu informāciju par profesionālo militāro dienestu var iegūt Nacionālo bruņoto spēku un Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra interneta vietnes www.mil.lv un www.rjc.gov.lv sadaļā „Rekrutēšana”, bet par studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – vietnē www.naa.mil.lv.