Zemessardzes 3. novads ir salīdzinoši jaunākais, taču tādēļ ne mazāk nozīmīgs par saviem «vecākajiem brāļiem» — 1. un 2. novadu. Tas izveidots 2007. gadā, pilnveidojot un padarot efektīvāku Zemessardzes bataljonu vadīšanu. 3. novads ir tāds kā Zemessardzes mugurkauls, kas ar centru Rīgā savieno visu Latviju, stiepjoties no Valmieras novada līdz Ogres novadam.
Zemessardzes 3. novads gatavojas kvalitatīvai izaugsmei
Testēs ātrās reaģēšanas rotas kaujas grupas
Zemessardzes 3. novada sastāvā ir Studentu bataljons, 22. kājnieku bataljons Valmierā, 27. kājnieku bataljons Cēsīs, 19. nodrošinājuma bataljons pie Rīgas, 17. pretgaisa aizsardzības bataljons un 54. inženiertehniskais bataljons, kura sastāvā ir arī viena profesionālo karavīru rota — atmīnētāji jeb Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti.
«Šiem vīriem strādāt sanāk faktiski katru dienu — darba viņiem ir ļoti daudz,» atzīst Zemessardzes 3. novada komandieris jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga.
Novada attīstība ir cieši saistīta ar pēdējā laika aktualitātēm un jaunajiem izaicinājumiem un apdraudējumiem — tā prioritāri tiek saistīta ar novada tehnisko un reaģēšanas spēju uzlabošanu. Runājot par novada attīstību tuvākajā laikā, R. Rudzuroga kā prioritāru uzdevumu saskata augstas gatavības rotas kaujas grupas izveidi — šo uzdevumu paredzēts īstenot dzīvē jau tuvākajā laikā. Šāda grupa šogad 3. novadā tiks veidota uz triju kājnieku bataljonu bāzes. Balstoties uz iegūto pieredzi, turpmākajos gados šādu struktūru plānots izveidot katrā bataljonā.
«Rotas kaujas grupas tiks veidotas no aktīvākajiem un labāk apmācītajiem zemessargiem. Šādu apakšvienību nepieciešamības gadījumā varēs daudz ātrāk aktivizēt radušos uzdevumu risināšanai,» norāda Zemessardzes 3. novada komandieris.
Vairos pretgaisa aizsardzības spējas
Ne mazāk svarīgs uzdevums ir arī attīstīt novada spēju reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem. «Pašreizējā situācija rāda, ka nepieciešams daudz vairāk uzmanības veltīt pretgaisa aizsardzības spēju un inženiertehnisko spēju attīstībai. Līdz ar to prioritāri, saskaņā ar politiskajiem lēmumiem, īpašu uzmanību arī pievēršam Pretgaisa aizsardzības bataljona attīstībai, kā arī Inženiertehniskajam bataljonam. Ja plānotie līdzekļi tiks piešķirti, tad, protams, varēsim visu tikpat plānveidīgi attīstīt. Pašreizējo situāciju gan vairāk var raksturot kā bataljonu uzturēšanu esošajā līmenī,» saka R. Rudzuroga.
Izvērtējot jaunās, vērienīgās prioritātes, rodas loģisks jautājums — vai, attīstot šīs prioritātes, nepaliks novārtā citas novada spējas? «Tāda ir dzīves realitāte, ja kaut kam velta vairāk uzmanības, kaut kas cits var palikt novārtā. mazāk uzmanīts. Mēs to apzināmies un cenšamies sabalansēt šīs lietas. Tomēr dažkārt ierobežotie profesionālā dienesta personālsastāva resursi ietekmē mūsu vēlmes vienlīdz radoši un efektīvi virzīt visu novada bataljonu attīstību.»
Novadā pieaug zemessargu skaits
Zemessardzes 3. novadā pēdējā laikā ir arī būtiski paaugstinājusies interese par stāšanos zemessargu rindās, jo īpaši tas sakāms par jauniešiem. Līdz ar to novadam apmācībai atvēlētie resursi nedaudz vairāk jānovirza tieši intensīvākai jauno zemessargu apmācībai, atzīst R. Rudzuroga. Viņš stāsta, ka nesen veicis savu bataljonu komandieru ekpresaptauju, un tās rezultāti rāda, ka vidējais intereses pieaugums par iestāšanos zemessargos ir ap 35 procenti.
«Intereses pieaugums vērojams visur — gan tāpēc, ka pēdējā laika notikumi vairojuši mūsu patriotismu, gan tāpēc, ka aktīvāk uzsākta rekrutēšana skolās un profesionālās izglītības iestādēs. Vienai daļai jauniešu ir skaidrs mērķis iestāties Zemessardzē, lai saprastu, kas īsti ir militārais dienests, un tad virzīties tālāk uz profesionālo dienestu.» Kopumā jauno zemessargu sagatavošana novadā norit plānveidīgi un atbilstoši apstiprinātajām apmācību programmām, paskaidro komandieris.
Jaunās formas
Pēdējā laika prioritāte novadā, kas arī prasa laiku un resursus, ir pāreja uz jaunajiem formastērpiem. «Šā gada 4. maija parādē mūsu zemessargi jau soļoja jaunajās formās — tādās pašās kā profesionālā dienesta karavīri. Pašlaik mēs turpinām jauno formastērpu izsniegšanu, un tā ir diezgan sarežģīta procedūra, jo katra formas tērpa sastāvdaļa ir jāievada grāmatvedības sistēmā. Nav vairs tik vienkārši kā agrāk, kad iedeva cilvēkam komplektu, atzīmēja, un ar to arī viss bija darīts,» saka novada komandieris.
Tomēr prieks par jaunajiem formastērpiem ir lielāks, un tas vieš cerības, ka attīstība un virzība notiks arī visās citās iecerētajās jomās novadā.