Prezidents Kaujas atbalsta bataljonam triju gadu dzimšanas dienā pasniedz karogu

Karoga aversā uz karmīnsarkana fona izšūta bruņoto spēku kokarde «saulīte». Virs tās zeltītiem diegiem izšūts uzraksts «SAUSZEMES SPĒKI», zem - bataljona nosaukums «KAUJAS ATBALSTA BATALJONS».  Karoga reversā uz tumši zaļa fona izšūts bataljona krūšu zīmes attēls - divi pusmēneši simbolizē divus karavīrus, kas viens otru atbalsta. Šķēps ir militāras vienības simbols, ozollapu vainags simbolizē spēku un diženumu. Virs krūšu zīmes attēla izšūta bataljona devīze «MĒS ATBALSTĀM UZVARU». Karoga stūros zeltītiem diegiem izšūtas zemes, gaisa, uguns un ūdens zīmes, kas simboliski ir kaujas atbalsta vienību stihijas. Zeme un ūdens – inženieri, gaiss – gaisa atbalsta kontroles vienība, uguns – uguns atbalsta vienība un prettanku vienība, zeme, gaiss, uguns un ūdens – izlūki.

„Pirms trim gadiem tika dota pavēle par Kaujas atbalsta bataljona izveidošanu, un šodien mēs noslēdzam šo ciklu, pasniedzot bataljonam karogu. Vienība ir nokomplektēta tad, kad tai ir karogs. Karogs ir tas, kas pulcē vienību ap sevi. Karogs ir svēts, un karavīri ir gatavi to sargāt,” karoga pasniegšanas ceremonijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Kaujas atbalsta bataljons arī mūsu bruņoto spēku struktūrā ir īpašs – tā ir jauna vienība, kas ir kā apliecinājums mūsu izaugsmei, jo šajā vienībā ir koncentrētas specialitātes, kurās vajadzīgi gudri karavīri.

Valsts prezidents A.Bērziņš novēlēja bataljonam neapstāties un visu laiku pilnveidoties, ciešāk integrējoties ne tikai ar Lietuvas un Igaunijas spēkiem, bet arī ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. „Novēlu, lai jūs ar savu spēku nodrošinātu mieru pasaulē,” viņš sacīja uzrunā.

Savukārt karoga dāvinātāju, biedrības „Latvijas ģenerāļu kluba” valdes priekšsēdētājs, atvaļināts viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots atgādināja, ka mūsu karavīri jau ir pierādījuši sevi citām NATO valstīm, un tagad pienācis laiks visiem Latvijas iedzīvotājiem lepoties ar mūsu karavīriem.

Kaujas atbalsta bataljona izveide un izaicinājumi

2010. gada 9.decembrī ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēli tika izveidots Kaujas atbalsta bataljons ar mērķi nodrošināt jau esošo kaujas atbalsta spēju uzturēšanu un to pilnveidošanu, kā arī kaujas atbalsta vienību attīstību. 2011.gada 3.janvārī par Kaujas atbalsta bataljona komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Gunārs Kauliņš.

Kaujas atbalsta bataljonā ietilpst Štābs un štāba sakaru vads, Militārā izlūkošanas rota, Inženiertehniskā rota, Prettanku rota, Uguns atbalsta rota un Gaisa atbalsta kontroles vienība. Bataljonā dien vairāk nekā 280 karavīru.

„Kaujas atbalsta bataljonam, tāpat kā citām bruņoto spēku vienībām, jābūt gatavam deleģēt savus karavīrus dienestam starptautiskajās operācijās, lai nodrošinātu tur nepieciešamās kaujas spējas,” stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants G.Kauliņš.  „Tāpat mums ir dots uzdevums uzturēt kaujas atbalsta elementus gatavībai valsts aizsardzības uzdevumiem.”

„Sagatavot jebkuru no bataljnona speciālistiem dienesta pienākumu veikšanai ir daudz dārgāk un grūtāk nekā sagatavot kājnieku. Un es ceru, ka kādreiz izveidosies tāda sistēma, ka kājnieks, kas nodienējis bruņotajos spēkos pirmo līgumu, pēc tam nāk uz Kaujas atbalsta bataljonu un kļūst par instruktoru speciālistu konkrētā jomā, jo nav īsti pareizi, ka, lai komplektētu apakšvienības, ņemam karavīrus tieši no Kājnieku skolas,” uzsver pulkvežleitnants G.Kauliņš.

Bataljonā dienošajiem karavīriem ir liela slodze, jo regulāri jāatsvaidzina savas iemaņas kā kājniekam, jāturpina sava apmācība kā speciālistam, turklāt jāspēj sagatavoties citu bruņoto spēku karavīru apmācībai, tai skaitā izstrādāt apmācību programmas un organizēt materiālās bāzes izveidi apmācību procesa nodrošināšanai. Ir bijuši gadījumi,  ka karavīram šī  slodze ir pārāk liela un viņš sāk „pārdegt”, tad ir svarīgs viņa tiešo komandieru atbalsts un spēja to savlaicīgi pamanīt.

Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem pulkvežleitnants G.Kauliņš min karavīru rotāciju un vēlmi atvaļināties, kas novērojama tieši pēdējo mēnešu laikā. „Ir ļoti grūti karavīru noturēt dienestā, ja viņš izlēmis atvaļināties. Man kā komandierim ir grūti viņu motivēt palikt un turpināt dienestu, ja ārzemēs viņš var nopelnīt daudz vairāk,” atzīst bataljona komandieris.

Kaujas atbalsta bataljons – izcilības centrs un ekspertīzes nodrošinātājs

Kapteinis Dans Jansons, Gaisa atbalsta kontroles vienības komandieris, vienībā no bataljona dibināšanas dienas: „Gaisa atbalsta kontroliera galvenais uzdevums ir atbalstīt manevra rotas komandieri ar gaisa atbalsta kapacitāti. Mēs sniedzam padomus komandierim un izglītojam par mūsu sniegtajām iespējām.

Līdz šim mūsu darba efektivitāte visvairāk atspoguļojusies starptautiskajās operācijās, atbalstot Latvijas bruņoto spēku karavīrus gan austrumos, gan tagad – Afganistānas ziemeļos. Mēs nodrošinām gaisa atbalsta kontrolēšanu arī mācībās – gan Latvijas mēroga, gan starptautiskajās mācībās, tādās kā „Summer Shield”, „Saber Strike” un citās. Mēs esam spējīgi uzņemt ārvalstu karavīrus ar lidmašīnām A-10 un šogad plānotajām F-16, un varam lieliski ar viņiem sadarboties.

Ar gaisa atbalsta kapacitāti esam kļuvuši ļoti pazīstami NATO.

Kapteinis Juris Buks, Uguns atbalsta rotas komandieris, amatā kopš bataljona dibināšanas dienas: „Rota sastāv no vairākām apakšvienībām – diviem mīnmetēju vadiem un viena artilērijas izlūku jeb priekšējo novērotāju vada.

Mēs ne tikai apmācām savus karavīrus, bet arī citas manevru vienības, lai veicinātu viņu izpratni un spējas izmantot netiešo uguns atbalstu un priekšējo novērotāju spējas.

Kā sasniegumu varam minēt jau to, ka ir izveidota Uguns atbalsta rota, jo bruņotajos spēkos šī spēja gadu gaitā bija zudusi, un tagad mums to izdevies atjaunot un attīstīt.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir personāla trūkums, jo krīzes laikā daudzi speciālisti pameta armiju, nebija vairs, kas komandē vienības, un mēs zaudējām šo ekspertīzi, kas līdz ar Kaujas atbalsta bataljona izveidi atkal tikusi nodrošināta. Tādējādi Kaujas atbalsta bataljons ir kā izcilības centrs manevra vienībām.

Kapteinis Kaspars Lazdiņš, Inženiertehniskā rotas komandieris, amatā gandrīz no bataljona pirmsākumiem: „Šobrīd rota sastāv no diviem vadiem - vieglā kaujas inženieru vada un konstrukciju vada. Pamatā mēs apmācām karavīrus, lai sniegtu Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīriem četras atbalsta funkcijas – mobilitātes nodrošināšana pretinieku vai dabas izveidoto šķēršļu šķērsošanai; pretmobilitātes pasākumi, kas ietver spridzināšanu un mīnu lauka izveidošanu, lai kavētu pretinieka kustību; izdzīvošanas spēju paaugstināšanas pasākumi, tādi kā pozīciju izveide, un ,ceturtkārt, vispārīgā inženierija.

Ikdienā vieglais kaujas inženieru vads māca aizsardzību pret improvizētiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem, un mācībās veic spridzināšanas darbus, piemēram, tēlojot „nemierniekus”, kas apdraud patruļas dalībniekus. Konstrukciju vads ir atbildīgs par vertikālo un horizontālo konstrukciju nodrošināšanu. Viens no lielākajiem horizontālās konstrukcijas projektiem ir šautuve Cēsu instruktoru skolā. Savukārt  pie vertikālās konstrukcijas uzdevumiem var minēt šaušanas mērķu pamatņu veidošanu Sauszemes spēku kājnieku brigādes vajadzībām. Tāpat mēs esam gatavi sniegt palīdzību civilajām institūcijām, ja Zemessardzes Inženiertehniskajām bataljonam trūkst resursu, varam iesaistīties arī ledus spridzināšanas darbos vai nodrošināt vertikālo konstrukciju sagraušanu.

Esmu gandarīts, ka inženieru spēju attīstība ir nosaukta kā viena no prioritātēm un cerams, ka finansiāli mūsu izaugsme arī tiks atbalstīta, lai iegādātos aprīkojumu un ekipējumu.

2016.gadā vienam Kaujas inženieru vadam jābūt nokomplektētam gan ar personālu, gan ar ekipējumu, lai sniegtu atbalstu NATO Reaģēšanas spēku vajadzībām. ”

Kapteinis Pēteris Plečkens, Prettanku rotas komandieris. „Rota sastāv no diviem prettanku vadiem. Mūsu uzdevums ir cīņa ar pretinieku bruņutehniku, galvenokārt, ar tankiem. Rota ir bruņota ar pasaulē modernākajiem prettanku ieročiem. Mēs esam tā vienība, kas palīdzēs mūsu spēkiem atklāt pretinieka bruņutehniku, identificēt un iznīcināt.

Mēs esam spēks, ar kuru pretinieks nevar nerēķināties.

Rotas sastāvā spējam cīnīties ar pretinieku bruņutehniku, bet mūsu karavīri var tikt piedalīti kājnieku bataljoniem, nodrošinot bataljonam prettanku spēju. Rotas karavīri piedalās arī starptautiskajās operācijās, nodrošinot prettanku spējas. Par savu rotu varu teikt, ka mēs nenodarbojas ar uzdevumu selekciju – ja mums tiek dots uzdevums, mēs to izpildām. Uz mums vienmēr var paļauties. Mums ir augsti profesionāls kareivju, instruktoru un virsnieku sastāvs, kas izaudzināts pa šiem trim gadiem. Mūsu karavīri ir pārņēmuši starptautisko pieredzi, guvuši pieredzi mācībās un starptautiskajās operācijās. Trīs gadu laikā no nulles ir izveidota kaujas spējīga apakšvienība.”

Kapteinis Agris Robežnieks, Militārās izlūkošanas rotas komandiera pienākumu izpildītājs: „Rota sastāv no diviem izlūkvadiem, viena snaiperu vada, cilvēksaskarsmes vada un analīzes nodaļas. Ikdienā mūsu uzdevums ir trenēties un saglabāt savas spējas augstā līmenī. Līdz 2012.gadam mēs piedalījāmies arī starptautiskajā operācijā Afganistānā, bet šogad mēs varam vairāk laika veltīt mācībām un celt savu kvalifikāciju. Mūsu dienesta specifika ir saistīta ar dzīvi mežā neatkarīgi no laika apstākļiem un gadalaika. Lai arī kādi būtu apstākļi, tie neatceļ mūsu uzdevumu. Snaiperi lielākoties trenējas kaujas šaušanas nodarbībās ar dažādiem ieročiem, dažādās distancēs. Rota nodrošina 1.līnijas strēlnieka, pašaizsardzības sistēmas „KRAVMAGA” un nolaišanās pa virvi no gaisa kuģa apmācību. Iespējams, ka 2014.gadā mūsu rota varētu piedalīties arī zemessargu apmācībā, nodrošinot kaujas šaušanas nodarbības.”

Kapteinis A.Robežnieks nesen atgriezies no NATO mācībām „Steadfast Jazz” lauka vingrinājuma, kas notika Polijā un kur piedalījās 30 izlūku. „Mācību laikā mūsu izlūkiem bija iespēja savas zināšanas pārbaudīt īstiem kaujas apstākļiem maksimāli pietuvinātā situācijā, kā arī pārliecināties, ka varam lieliski sastrādāties ar citu valstu karavīriem.

Mūsu izlūki ir sagatavoti tikpat labā līmenī kā citu NATO dalībvalstu izlūki, un "Steadfast Jazz" deva izvērtējumu par to, kā mūsu procedūras, taktika un ekipējums ir savietojami ar citām NATO dalībvalstīm.

Štāba virsseržants Arvis Mucenieks, bataljona virsseržants uzsver, ka visās rotās dien speciālisti, kuriem jānodrošina karjeras plānošana. „Svarīgi, lai visā bataljonā visiem karavīriem būtu nodrošināti vienādi apstākļi un izaugsmes iespējas, lai nebūtu krasas atšķirības starp rotām. Ir svarīgi, lai komandierim dotu padomus ne tikai virsnieki, bet arī virsseržants, kas zina, kas ir labākais kareivim un instruktoram,” savu lomu personāla attīstībā uzsver bataljona virsseržants.

Nākamajā gadā – jauni izaicinājumi

"Jau šogad bataljonā tiek uzsākta jaunas spējas attīstība – apvienotās uguns koriģētāji. Mums ir priekšējie uguns koriģētāji, kas koordinē mīnmetēju/artilērijas uguni, un ir gaisa atbalsta kontrolieri, kas koordinē gaisa triecienu pa sauszemes mērķiem. Viņi ir „lidaparāta acis uz zemes”. Tomēr ir situācijas, kad gaisa atbalsta kontrolieri nevar redzēt un koordinēt šo triecienu, tāpēc ir vajadzīgs karavīrs, kas atrodas tuvu mērķim, var sniegt kvalitatīvu atbalstu un būt kā vienojošais posms.

Šis speciālists būs trenēts koriģēt mīnmetēju un artilērijas uguni, kā arī koordinēt uzbrukumu no gaisa, lai arī nebūs tik kvalificēts kā gaisa atbalsta kontrolieris un nevadīs gaisa triecienus. Viņš varēs sazināties ar pilotu un gaisa atbalsta kontrolieri, lai atbalstītu triecienu pa sauszemes mērķiem. Varētu teikt, ka šis speciālists būs kā gaisa atbalsta kontroliera „acis” kaujas laukā, varēs ziņot par situāciju, jo gaisa atbalsta kontrolieris var atrasties tālu no sauszemes mērķa, piemēram, štābā pie komandiera,” par jauno spēju stāsta pulkvežleitnants G. Kauliņš.

Latvijā šāda spēja līdz šim nav bijusi, tā tiks attīstīta sadarbībā ar ASV. Sagatavošanas kurss uzsākts jau 9.decembrī, bet no 6.janvāra sāksies ASV rīkotais apmācību kurss, kurā piedalīsies apmēram 25 karavīri, kuri tiks sertificēti un kuriem tiks nodrošināta kaujas spēju uzturēšana. Kaujas atbalsta bataljona virsnieks, kapteinis Vasīlijs Koļegovs būs šī projekta virzītājs. ASV izvirzījuši  šo projektu nākošajā gadā  kā  prioritāti sadarbībai ar Latvijas bruņotajiem spēkiem.

„Gribu uzsvērt, ka kopš Kaujas atbalsta bataljona izveides ASV sadarbībai ar Sauszemes spēkiem prioritāte ir bijusi tieši kaujas atbalstam,” norāda bataljona komandieris.

„Nākošais gads būs tik pat intensīvs, kā šis. Apmācību temps nesamazinās, bet vajadzība pēc Kaujas atbalsta bataljona speciālistiem pieaug. Kā galvenās prioritātes 2014. gadā Kaujas atbalsta bataljonam ir deleģēt apakšvienības un uzsākt apmācību dalībai Eiropas Savienības Kaujas grupā 2015. gadā un NATO Reaģēšanas spēkos 2016.gadā, organizēt un vadīt starptautiskās mācības kopā ar ASV jūras kājniekiem „Summer Shield”, uzsākt apvienotās uguns koriģētāju (Joint Forward Observer) spējas attīstību un sagatavot vienu vadu kā kājniekus dalībai starptautiskajā operācijā Afganistānā,” par nākotnes plāniem stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants G. Kauliņš.

„Profesionālajā ziņā karavīriem novēlu neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt savu profesionālo izaugsmi, nesamazināt ambīciju līmeni, kādu Kaujas atbalsta bataljons šo trīs gadu laikā ir sasniedzis un atcerēties - „MĒS ATBALSTĀM UZVARU”,” uzsver bataljona komandieris. „Tāpat novēlu visiem savējiem ģimeniskus Ziemassvētkus un veiksmīgu 2014. gadu!”