Katru gadu ne tikai Latvijas mežos, bet arī pilsētu centros atrod tūkstošiem nesprāgušu lādiņu, kuri saglabājušies no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem, kā arī atstāti mantojumā no padomju armijas klātbūtnes. Oktobrī mācībās «Detonators 13» latviešu un zviedru munīcijas neitralizēšanas speciālisti bijušo padomju armijas noliktavu teritorijā Cekulē neitralizēja vairāk nekā 1000 lādiņu.
Cekules meži kļūst drošāki
Lai gan ar katru gadu nesprāgušo lādiņu skaits samazinās, tomēr to vēl ir pārāk daudz, lai varētu teikt, ka staigāšana pa Latvijas mežiem būtu droša. Ne velti no 15. līdz 23. oktobrim Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rota Stopiņu novadā rīkoja mācības «Detonators 13», veicot zemes virskārtas attīrīšanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem Cekules bijušo munīcijas noliktavu teritorijā. Mācībās piedalījās 22 profesionālā dienesta karavīri no NMN rotas un aptuveni 30 zemessargi no Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona, kā arī 11 profesionālā dienesta karavīri no Sauszemes spēku kājnieku brigādes Inženiertehniskās rotas un 12 Zviedrijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti.
Mācības notika divos posmos — no 15. līdz 17. oktobrim norisinājās sagatavošanās darbi, bet no 18. līdz 23. oktobrim notika virszemes un zemes slāņa aptuveni viena metra dziļumā attīrīšana no sprādzienbīstamajiem priekšmetiem.
«Mācību pamatuzdevums ir pārmeklēt zemes virskārtu, jo tas ir tas bīstamākais, ar ko saskaras cilvēki ikdienā. Piemēram, sēņotāji un ogotāji atrod lādiņus, vienkārši ejot pa mežu, nevis ko īpašu meklējot vai rokot,» atzina virsleitnants Guntars Arnītis, NMN rotas 2. vada jaunākais virsnieks.
Mācību organizētajā preses dienā tika demonstrēts ekipējums, ar kādu savu darbu veic nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti. Bija apskatāmi rentgena aparāti, ūdenslielgabali, endoskopi, metāla detektori un aizsargtērpi. Žurnālisti varēja klātienē vērot karavīru darbību. Vispirms karavīri vienotā ķēdē iet pa mežu un meklē nesprāgušos lādiņus. Ja tādus ierauga, tiek izsaukts speciālists, kurš veic neitralizēšanu — novieto lādiņu noteiktā drošā vietā, no kurienes to kopā ar citiem lādiņiem transportē uz iznīcināšanas vietu. Mācību «Detonators 13» laikā visi atrastie sprādzienbīstamie priekš-meti tika neitralizēti Ādažu poligonā.
Tika demonstrēts arī metāla detektors, ar kuru iespējams atrast sprādzienbīstamos priekšmetus, kuriem ir metāla korpuss. Zeme tiek pārmeklēta arī ar speciālu durkli, slidinot to ieslīpi zemē, lai netrāpītu detonatoram. Šādi ik sprīdis teritorijas tiek pārbaudīts, lai atrastu sprādzienbīstamos priekšmetus.
Ar paraugdemonstrējumiem uzstājās arī Zviedrijas karavīri. Viņus vērojot, «Tēvijas Sargs» mācību komandiera vietniekam kapteinim Frēdrikam Ekelofam vaicāja, kāpēc šādās mācībās, pareizāk sakot, zemes attīrīšanas darbos piedalās Zviedrijas karavīri?
— Mēs šeit esam divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai savstarpēji apmainītos ar pieredzi un zināšanām, kā arī lai mācītos strādāt kopā starptautiskā komandā. Otrkārt, lai palīdzētu attīrīt apkārtni.
— Vai taisnība, ka Zviedrijas zemē nevar atrast īstus spridzekļus un lādiņus?
— Zviedrijā ik gadu ir aptuveni 50 nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas izsaukumi, turpretī Latvijā to ir tūkstošiem. Turklāt šeit ir daudz vairāk nesprāgušās munīcijas, kas guļ visiem pieejamā teritorijā. Šeit varam redzēt daudz lielāku lādiņu un mīnu daudzveidību un uzzināt, kā katrs no tiem ir jāiznīcina.
— Kādus sprādzienbīstamus priekšmetus var atrast Zviedrijā?
— Pārsvarā tie ir izsaukumi no šaušanas vietām uz laukiem. Civiliedzīvotāji, to skaitā sēņotāji, tajās ieiet un paņem kaut ko, ko redz uz zemes. Tad aiznes mājās un noliek plauktā vai kādā citā jaukā vietā, bet pēc laika attopas, ka tas nav bijis labi un zvana policijai. Tad mēs braucam un pārbaudām šos priekšmetus. Ja nepieciešams, neitralizējam.
Jāatzīst, ka Latvijā situācija ir krietni atšķirīgāka. Katru nedēļu parādās ziņas, ka vienā vai otrā vietā uzieti nesprāguši lādiņi. Piemēram, septembrī un oktobrī tādu uzgāja pat Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā Rīgā. Lādiņš bija arī pie Rēzeknes bērnudārza «Bitīte». Septembrī NMN speciālistiem nācās neitralizēt nesprāgušus lādiņus Kurzemes cietokšņa kaujas laukos Jaunpils un Tukuma novada pagastos. Daudz lādiņu sprāga, degot kūdras purvam Ziru pagastā Ventspils novadā. Joprojām ar nesprāgušiem lādiņiem vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Ērgļu, Madonas, Priekules, Skrundas, Dobeles un Saldus novads. Protams, arī Cekule.
Cekules meži ir viena no tām vietām, kur nesprāgušie lādiņi ir lielā daudzumā. Tur kopš 1920. gada atradušās munīcijas glabātavas, kas izmantotas gan karos, gan arī vēlāk militārajām vajadzībām līdz 1995. gadam.
Eksplozijas to teritorijā lādiņus izsvaidījušas plašā apkaimē. 240 hektāru lielā teritorija vairs netiek izmantota armijas vajadzībām, taču NBS karavīriem tur nākas darboties ik gadu. Munīcijas noliktavu Cekulē vairs nav, taču piesārņojuma bīstamība joprojām ir saglabājusies.