Speciālo uzdevumu vienības pārstāvis: jaunieši uz atlasi atnāk fiziski vāji sagatavoti

NBS
"Tēvijas Sargs"
Zaburdajevs
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Nogurums, smagi fiziskie un morālie pārbaudījumi, miega trūkums, izsalkums, bailes. Tomēr vienlaikus gandarījums par paveikto. Tieši ar šādām sajūtām un izaicinājumiem Speciālo uzdevumu vienībā (SUV) saskaras septiņi mērķtiecīgi jaunieši, kuri ir apņēmības pilni kļūt par šīs prestižās vienības karavīriem

Speciālo uzdevumu vienības pārstāvis: jaunieši uz atlasi atnāk fiziski vāji sagatavoti

Šobrīd vienībā notiek viens no svarīgākajiem atlases pārbaudījumu posmiem, kura laikā viņi tiek gatavoti vienības kaujinieku pamatsagatavošanas kursam. Diemžēl lielais atbirums kopš pirmās atlases pārsteidzoši skaudri atspoguļo kopējo situāciju valstī, īpaši, kas attiecas uz jauniešu fizisko un morālo sagatavotību – no 128 kandidātiem, kuri kārtoja atlases normatīvus – šobrīd palikuši vairs tikai septiņi. Rūdījums un pieredze, kas iegūta noslēdzošajā atlases posmā, ir noteicošais kritērijs karavīra uzņemšanai vienībā un turpmākām mācībām kaujinieka pamatsagatavošanas kursā.

Un tā kādā rudenīgā septembra dienā ar raidījuma „Laiks Vīriem?” režisoru Ediju Freimani devāmies uz SUV.

Speciālo uzdevumu vienības komandieris komandleitnants Andrejs Zaburdajevs

Speciālo uzdevumu vienībai - 22
Pats galvenais, ka šajos 22 gados neesam bijuši vieni. Izmaiņas, kas skāra visus bruņotos spēkus, nav gājušas secen arī mūsu vienībai. Iestājoties NATO, esam aizguvuši būtisku Alianses dalībvalstu profesionālo pieredzi, kas lieti noderējusi vienības attīstībā. Esam veiksmīgi pārņēmuši koalīcijas spēku speciālo uzdevumu vienību augstākos standartus sākot ar kaujas plānošanu, apmācību un beidzot ar kaujas uzdevumu izpildi, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai mūsu vienības karavīri profesionāli varētu piedalīties NATO speciālajās operācijās. 

Svarīgi, lai mūsu vienība atbilstu augstākajiem pasaules līmeņa standartiem. Piemēram, mūsu kaujinieka pamatsagatavošanas kurss ilgst 9 - 12 mēnešus.  Tātad jau pati pamatapmācība, neiegūstot konkrētu specialitāti, ilgst aptuveni gadu. Šajā laikā mēs karavīram sniedzam visas nepieciešamās iemaņas, sākot ar orientēšanos, beidzot ar spridzināšanu un izpletņlēkšanu.  Vairāki mūsu karavīri arī pabeiguši NATO valstu speciālo operāciju spēku kvalifikācijas kursus.

Uzskatu, ka ikvienam vienības karavīram ir jābūt pietiekami gudram un spējīgam intelektuāli pieiet uzdevuma izpildei. Tāpēc citēšu izteicienu, ko pirmo reizi dzirdēju no SUV pirmā komandiera atvaļinātā pulkvežleitnanta Jāņa Kušķa: „Karavīra galvenais ierocis atrodas starp ausīm.” Tāpat speciālās operācijas nav iespējamas bez augstas fiziskās sagatavotības. Neskatoties uz to, ka jau 100 un vairāk gadu visas pasaules armijas ir motorizētas un ar dažādu iekārtu palīdzību pārvietojas pa zemi, gaisu un ūdeni – speciālo spēku tradicionāli joprojām ļoti daudz pārvietojas ar kājām un ļoti daudzu uzdevumu veiksmes faktors ir karavīra individuālā fiziskā līmeņa sagatavotība.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu vienības karavīrs būtu pietiekoši kritisks pret sevi, ar augstiem fiziskiem un morāliem standartiem, apzinoties, ka būt īpašam ir grūti. Karavīram jāsaprot, ka zaļās beretes saņemšana nenozīmē, ka mērķis ir sasniegts un nekas vairs nav jādara. Tieši otrādi, pieredze rāda, ka visās mācībās, reālos uzdevumos, arī operāciju rajonā ikviens no speciālo operāciju spēku karavīra sagaida šīs vienības karavīram atbilstošu profesionalitāti uzdevumu izpildē. Tāpēc, manuprāt, galvenie kritēriji ikvienam vienības karavīram ir augsts intelekts un teicama fiziskā sagatavotība. Pārējo mēs iemācām.

Vienības 22.gadadienā ikvienam karavīram novēlu tikpat profesionāli un ar lielu atdevi turpināt iesākto un pilnveidoties, tādējādi neapstājoties pie sasniegtā. Saglābāt vēlmi izzināt, kā drosmi piedalīties reālos kaujas uzdevumos, kur bieži vien ir dzīvības apdraudējums. Spēt ar kritisku skatījumu pieiet pie nopietnām problēmām, un, protams, nezaudēt humora izjūtu! 

Speciālo uzdevumu vienības pārstāvis virsleitnants Normunds Moļņiks stāsta, ka šogad rekrutēšanas process noritējis samērā veiksmīgi un jau no pieminētajiem 128 jauniešiem sākotnēji normatīvus nokārtojuši 36: „Lielākā bēda ir tā, ka jaunieši uz atlasi atnāk fiziski vāji sagatavoti, tomēr ar samērā lielu pārliecību par sevi. Pašā sākumā visvairāk atbira kandidāti, kuri nav bijuši Jaunsardzē vai dienējuši profesionālajā dienestā. Tomēr, lai cik dīvaini nebūtu, lielākās problēmas sagādāja atspiešanās un vēdera prese. Minimālās prasības katrā no šiem pārbaudījumiem ir 60 reizes divās minūtēs. Pirmās atlases normatīvi nav tik augsti, lai mēs šajā procesā ieguldītu savus resursus. Mūs interesē vai kandidāts ir spējīgs pats ar sevi tikt galā, un, ja viņš pārvar šo zemo normatīvu slieksni, tad ir vērts viņu trenēt tālāk.” 

Vienības pārstāvis stāsta, ka pēc pirmās atlases kandidāti, kuri nebija no bruņoto spēku vienībām, izgāja kareivja pamatapmācības kursu Kājnieku skolā, Alūksnē. Pēc šī kursa visiem 36 kandidātiem sekoja četru mēnešu ilgs sagatavošanās posms: „Šis laika posms ir optimāli izvēlēts, lai atlasītos kandidātus uztrenētu līdz samērā augstiem rezultātiem, lieki nesalaužot un nesatraumējot viņus. Normatīvie akti un pati dzīve uzstāda konkrētas prasības un kritērijus, kurus nedrīkstam mīkstināt, jo tiklīdz mēs pieļausim kādas atkāpes, tā viņi kļūs nepilnvērtīgi šajā profesijā.”

„Personāla atlases komisija izvērtēja ikvienu no 36 kandidātiem, kā rezultātā noslēdzošajā atlases posmā apmācību uzsāka 21. Daudziem nopietns šķērslis izrādījās psiholoģiskās pārbaudes, jo mūsu vienībā prasības ir paaugstinātas. Nereti ir situācijas, kad kandidāts ir ar paaugstinātu risku, tomēr mums viņš der. Bieži vien cilvēki ir pietiekami saprātīgi, lai lieki neriskētu. Augstāks risks vienmēr būs tiem, kuri labprāt uzņemas iniciatīvu vai tendēti uz iniciatīvas pārņemšanu, kas citās bruņoto spēku vienībās varētu būt nepiedodami vai reizēm pat bīstami. Jau drīzi pēc apmācību sākuma mums palika 12 kandidāti,” stāsta virsleitnants N.Moļņiks.Viņš arī uzsver, ka ikviens kandidāts lēmumu izstāties pieņēmis personīgi: „Sagatavošanās posmā mums nebija nevienas traumas, kas varētu liegt kandidātiem turpināt apmācību. Bija vairāk morāli iemesli – es nespēju turpināt apmācību, jo salūzīšu vai tas man nav pa spēkam; atsakos pildīt vingrinājumu, jo ir bailes satraumēties vai iegūt veselības problēmas. Kādam izstāšanās iemesls bija bailes un neziņa par nākotni. Līdzīgi kā operācijas rajonā – ir „gaidu drudzis” – nezinām, kas sagaida. Šajā līmenī cilvēks bieži vien sadeg un izstājas ārā nesagaidot vingrinājumu. Vienkārši paziņo – es stājos ārā! Tā no 12 kandidātiem, šobrīd palikuši septiņi. Mūsu uztverē viņi visi ir pietiekami stabili cilvēki, kuri nebaidās no briesmām, no pārbaudījumiem. Viņi cīnās. Uzskatām, ka ikviens no šiem septiņiem kandidātiem varētu veiksmīgi iziet šo apmācību, ja vien negādās kāda ķibele.”

Virsleitnants N.Moļņiks stāsta, ka pēdējā sagatavošanās posmā latiņa kandidātiem tiek pacelta vēl augstāk: „Pārbaudījumi, kas bija iepriekš, šobrīd kļuvuši par 30 procentiem sarežģītāki. Reizēm ir tik grūti, ka grūtāk vairs nevar būt. Cilvēks bieži vien ir tuvu kritiskajai robežai.Tomēr pēc tam iemācās sevi pārvarēt. Karavīra galvenā būtība ir spēt sevi pārvarēt un stāties pretī bailēm. Atbrīvoties no baiļu sindroma, jo tas traucē profesionāli veikt uzdevumu.”

Vienības pārstāvji profesionalitāti ar lielu atbildības sajūtu šobrīd rūpējas par to, lai šis laiks jauniešiem būtu piepildīts ar dažādiem notikumiem, pārbaudījumiem un izaicinājumiem – jauniešiem pievarēti neskaitāmi kilometri uzkabē, ar mugursomu un ieroci, vairākas stundas pēc kārtas rokās nesot smiltīm piepildītus maisus, turklāt pievienotais svars nereti ir lielāks nekā ķermeņa svars; vingrinājumi baseinā, kas prasa ne tikai augstu fizisko sagatavotību un morālo noturību, bet arī spēju pārvarēt bailes no ūdens; lēciens no tilta virves sasaitē – šie ir tikai pāris no pārbaudījumiem, ar ko saskārušies topošie vienības karavīri.

 Uzrunājām arī vienu no jauniešiem: „Tā kā jau esmu virsnieks, tad man šis ir izaicinājums un loģisks nākamais solis, lai piepildītu savu dzīves mērķi. Neskatoties uz iepriekšējo fizisko un morālo sagatavotību, uzskatu, ka nekad nevari būt pietiekami fiziski spēcīgs un sagatavots atlasei Speciālo uzdevumu vienībā, kuras mērķis ir salauzt ne tikai fiziski, bet arī morāli. Grūtākais redzēt biedrus ejam prom, tādējādi atsakoties no izvirzītā mērķa, un censties viņus pārliecināt, lai paliek. Zinu, ka visiem ir grūti. Pastāvīgi gribās ēst, gulēt, ir nogurums. Daudzi aizgājuši. Jāturpina cīnīties!”

Šobrīd no visiem, kuri sākotnēji pieteicās, esam palikuši mazāk nekā 4 procenti – šis ir rādītājs tam, ka šajā vienībā dien labākie!

Četrās nedēļās vienības pārstāvji profesionāli pārbauda kandidātu reakciju dažādās ekstremālās situācijās: „Pārbaudām viņus uz dažādām fobijām, tai skaitā bailes no augstuma, no šaurām telpām, ūdens, uguns, piedūmotas telpas u.t.t. Testējam viņu spēju stāties pretī ļoti agresīvam kontaktam, kas liek justies ļoti neaizsargātam un viegli ievainojamam. Viņiem ir nodarbības tuvcīņā, arī kinoloģijā. Šī kursa testēšana apliecina to, ka dominē bailes no ūdens un bailes no augstuma. Ūdenī apvienojas daudzas fobijas – bailes no nāves, nav ko elpot, turklāt ūdens ir auksts un nepatīkams.”

Nav svarīgi vai iepriekš iegūta virsnieka vai instruktora dienesta pieredze, vai pieredze Jaunsardzē. Viss tiek sākts no jauna, no pašiem pamatiem. Visi ir vienādi, tāpat kā prasības un vērtēšanas kritēriji. Vienības pārstāvji uzsver, ka svarīgi nenolaist zemāk to profesionalitātes latiņu, kas sasniegta 22 gados - kopš Speciālo uzdevumu vienības izveides! 

Ikvienam jaunietim, kurš vēlas kļūt par SUV karavīru, virsleitnants N.Moļņiks iesaka iepazīties ar pieejamo informāciju un jau pēc tam sazināties ar vienību: „Vienā intervijā visas prasības un kritērijus ir grūti izstāstīt, jo ļoti daudz kas atkarīgs no cilvēka fiziskās sagatavotības un spējām. Daudz ko nosaka arī vecums. Tāpēc aicinu interesentus sazināties ar vienību, vai personīgi ar mani (normunds.molniks@mil.lv, tālr:67840691) Vecākais kandidāts šo kursu pabeidzis 34 gadu vecumā. Uzsaktām, ka optimālais vecums ir 25 gadi. Tomēr ikviens gadījums ir individuāls. Iesaku sākt ar sevis testēšanu – uzzināt normatīvus, sevi notestēt un apzināties savu spēju līmeni. Tālākais ir prakses jautājums – kā mēs sevi trenējam. Var pastāvīgi sevi pilnveidot ik treniņu liekot klāt pa kādai atspiešanās reizei, vai vēdera presei.

Ikvienam jaunietim, kurš vēlas nokļūt vienībā, novēlu trenēties, gatavoties un uzdrīkstēties, jo ne velti mūsu vienības devīze ir „Drošais uzvar!””

Savukārt vienības 22.gadadienā virsleitnants N.Moļņiks kolēģiem novēl veiksmi starptautiskajās operācijās, apmācībā un galvenais, lai cik slikti nebūtu – nekad nenolaist galvu: „Šie 22 gadi, ja mēs rēķinām pēc cilvēka brieduma pakāpes, ir laiks, kad mēs sākam darboties kā ģimene. Tāpat kā cilvēks nobriest, nobriest arī vienības. Šajos gados profesionāli pilnveidojušies arī mūsu instruktoru resursi. Šobrīd esam sasnieguši posmu, no kuras varam paplašināties un apgūt jaunas sfēras.”

Dalies ar šo ziņu