Latvijas kontingents Afganistānā - turpmāk Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības sastāv

2DE0E91ED7E048DE8537CABB72F814BB.jpg

Latvijas kontingents Afganistānā - turpmāk Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības sastāvā

 

   

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube

Situācija Afganistānā šobrīd ir tāda, ka arvien vairāk un vairāk atbildība un uzdevumi tiek nodoti pašu afgāņu rokās – gan policijas atbildības drošības jomā, gan ar Afganistānas Nacionālo armiju saistīto uzdevumu izpildē. Līdz ar to mūsu iesaiste operacionālās kaujas darbībās būs ļoti minimāla. Tā ir lielākā atšķirība. Mēs pirmo reizi strādāsim kopā ar Zviedrijas un Somijas karavīriem.

Latvijas Manevra vienība ir vienīgā no Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības, kuras uzdevumi starptautiskās operācijas rajonā paredz doties ārpus bāzes. Manevra vienības uzdevumi jau ir zināmi no iepriekšējām rotācijām, līdz ar to lielas izmaiņas nav gaidāmas.

Tuvojas Pavasara saulgrieži. Neraugoties uz gaisā virmojošo svētku noskaņu un Latvijas sabiedrības patieso sašutumu un dvēselisko neizpratni par pavasari, kurš šogad aizklīdis neceļos, Afganistānas drošības spēki ar Latvijas kontingenta Manevra vienības atbalstu jau ieņēmuši stratēģisku apvidu, pārmeklējuši vietējo ciematu un brīdī, kad ierodamies apzināt situāciju, strādā ar pierādījumu vākšanu. Paralēli jau uzsāktas sarunas ar ciema vecāko un vietējiem līderiem.

Manevra vienība nodrošina galvenos atslēgas punktus apvidū, lai pretinieks nevarētu pienākt un uzbrukt no flangiem. Tikmēr helikopters evakuē smagi ievainotos. Nesprāgušās munīcija neitralizēšanas speciālisti sniedz atbalstu improvizēto sprāgstvielu neitralizēšanā.

Teiksiet Afganistāna? Nē, bet silts jau ir..! Šoreiz darbība risinās Ādažu poligonā un novada teritorijā, kur no 18. līdz 28.martam notiek nākamā Latvijas kontingenta Afganistānā noslēguma mācības "Famous Tiger". Mācībās tiek izvērtēta Manevra vienības gatavība starptautiskajai operācijai Afganistānā, uz kurieni pirmie nākamā Latvijas kontingenta karavīri dosies jau aprīlī.

Viņi dienēs Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības sastāvā divās bāzēs Mazarišarīfas apkaimē: Nidarosas bāzē (nosaukums „Nidaros” ir pārņemts no Norvēģijas. Nidarosa plašākai sabiedrībai ir zināma kā Tronheimas katedrāle, kas līdz pagājušā gadsimta sākumam kalpoja par Norvēģijas karaļu kronēšanas vietu. Šajā bāzē jau līdz šim atradies Latvijas kontingenta Nacionālais atbalsta elements) un „Nordic Light” – Zviedrijas bāzē, kas atrodas netālu no Nidarosas bāzes. Pārejas atbalsta vienības atbildības rajons būs Balkhas un Samangānas province Afganistānas ziemeļos.

Pārejas atbalsta vienību veido četru valstu – Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas – karavīri. Latvijas karavīri šajā vienībā būs otrs lielākais kontingents. Latvijas Manevra vienība Afganistānā veiks Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības Afganistānas drošības spēku Policijas vienību un Operāciju koordinācijas centru padomnieku grupu eskortēšanu un to apsardzi, nodrošinās ātrās reaģēšanas uzdevumu izpildi un iespējams vietējo spēku operāciju atbalstu.

„Pateicoties sadarbībai ar gaisa atbalsta kontrolieriem, sākotnējā pretestība no pretinieka ar lielkalibra ložmetējiem tika neitralizēta, kas savukārt veicināja mūsu un vietējo drošības spēku iespējas ieiet ciemā. Viens no nākamajiem uzdevumiem ir izveidot kontrolposteni ciemata apkaimē,” lakoniski stāsta 2.kājnieku bataljona 1.kājnieku rotas komandieris kapteinis Gaidis Landratovs. Nākamais Manevra vienības komandieris uzsver, ka noslēguma mācību galvenais uzdevums ir pārliecināties par vienības gatavību uzdevumiem Afganistānā: „Pārliecināmies par karavīru sagatavotību. Pilnveidojam iemaņas patrulēšanā, eskortēšanā, ātrās reaģēšanas vienības darbībā un sadarbību ar Afganistānas drošības spēkiem gan vada, gan rotas līmenī.”

Pulkvedis P. Ohlsons: Latvijas rota būs būtisks ieguldījums Pārejas atbalsta vienībā.

Manevra vienības kvalifikācijas mācību noslēguma fāzi novērot ieradies arī Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvis, Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības komandieris pulkvedis Peders Ohlsons (Peder Ohlsson). Līdz šim bijis vecākais padomnieks personāla resursu jautājumos Zviedrijas bruņoto spēku Apvienotajā štābā. 2011.gadā – militārais padomnieks ANO Palīdzības misijā Afganistānā. No 2008. līdz 2011.gadam - Stratēģiskās/Operāciju vadības nodaļas vadītājs Zviedrijas bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Būtisku dienesta ieredzi ieguvis Starptautiskās Jūras desanta spēku un Zviedrijas/Somijas Jūras desanta uzdevumu vienības bataljona komandiera amatā, kā arī Jūras operāciju centrā. Dienestā no 1982.gada.

Kā Jūs raksturotu Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības konceptu un tās uzdevumus?

Šī ir pirmā reize, kad uzdevumu veicam daudznacionālā vienībā, kas sastāv no četrām nācijām. Vienībā ir aptuveni 400 karavīru. Uz starptautisko operāciju Afganistānā vienība dosies pavasara beigās – vasaras sākumā, lai sniegtu daudzveidīgu atbalstu Afganistānas drošības spēkiem.

Galvenā uzmanība būs pievērsta padomu sniegšanai Afganistānas drošības spēku policijas vienībām konkrētā jomā attiecīgā līmenī, piemēram, vietējo drošības spēku vadītajā Operāciju koordinācijas centrā. Šī ir lielākā atšķirība no tiem uzdevumiem, ko esam veikuši līdz šim. Koncentrēsimies uz situāciju Balkhas un Samangānas provincēs Afganistānas ziemeļos. Tādējādi turpinot dot savu pienesumu, tomēr jau atšķirīgā veidā.

   

Domāju, ka esam sākuši ļoti labi. Novērtēju iespēju gatavoties kopā un izprast katras nācijas procedūras un konceptu. Arī Zviedrijā jau norisinājušās trīs nedēļu gatavošanās mācības.

Kā Jūs redzat Latvijas karavīru iesaisti vienībā un veicamos uzdevumus starptautiskajā operācijā?

Vērojot mācības, redzu, ka Manevra vienība darbojas patiešām labi un profesionāli. Tai ir liela pieredze. Latvijas vienība būs būtisks ieguldījums Pārejas atbilsta vienībā. Vienlaikus tā ir arī liela atbildība pār mūsu atbildības rajonu.

Pulkvežleitnants Reinis Baško: Tas nekas, ka mums ir četri karogi – mums jāstrādā kā vienai vienībai.

Arī nākamais Latvijas kontingenta Afganistānā komandieris/ Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško uzsver, ka būtiskākais ir turpināt sagatavot Afganistānas drošības spēkus, lai tie varētu sekmīgi pārņemt drošības kontroli valstī, neliedzot vietējiem drošības spēkiem padomus un sniedzot tiem atbalstu militāro operāciju laikā.

Pulkvežleitnants R.Baško kopš 2012.gada ir Instruktoru skolas komandieris. Savukārt no 2010.gada bijis Zemessardzes 44.kājnieku bataljona komandieris. 1995.gadā uzreiz pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas uzsācis dienestu Izlūkdesanta bataljonā vada komandiera amatā. Pēc tam dienestu turpinājis Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonā rotas komandiera/rotas komandiera vietnieka amatā. Būtisku dienesta pieredzi ieguvis, dienot NBS Apvienotajā štābā un NATO štābā.

Kādi būs Latvijas kontingenta uzdevumi starptautiskajā operācijā Afganistānā un ar ko šī rotācija būs atšķirīga no iepriekšējām?

Salīdzinot ar iepriekšējiem Latvijas kontingentiem, šī būs pavisam atšķirīga operācija. Pirms 2-3 gadiem Starptautisko drošības atbalsta spēku karavīri gāja kopā ar Afganistānas drošības spēkiem un piedalījās dažādas kaujas operācijas. Mūsu kontingents savukārt novēros, kā vietējie drošības spēki veic šīs operācijas. Afgāņiem jābūt pašiem saimniekiem savā zemē. Mēs viņiem sniegsim to, kas šobrīd trūkst. Tā kā šīs būs pašu afgāņu kaujas operācijas, tad mūsu atbildība būs nodrošināt savu spēku drošību.

Papildu vērību piegriezīsim padomu sniegšanai. Sūtīsim Padomdevēju vienības pie Afganistānas policijas un raudzīsimies, kā afgāņu veidotais Operāciju koordinācijas centrs veic uzdevumus un koordinē situāciju savā atbildības teritorijā.

   

Iepriekšējā operāciju pieredze liecina, ka mūsu karavīriem jāiesaistās kaujas darbībā situācijās, kad notiek uzbrukums afgāņiem, un gluži nav tā, ka uz to visu varētu noraudzīties no malas, neiesaistoties. Vai tas tomēr nav bīstami, jo šīs operācijas nevada mūsu spēki, un vai nebūs tā, ka kādā brīdī mūsu karavīrs kļūst par tādu kā ugunsdzēsēju, kuram jāskrien karstākajā punktā?

Tāda iespēja pastāv. Tomēr jebkurā gadījumā mūsu vienības pamatuzdevums ir ļaut afgāņiem pašiem strādāt. Mēs dalāmies ar to, kā viņiem nav. Un reāli, ja mēs viņiem iedodam tos resursus, kas viņiem nav, mums ir jānodrošina to drošība. Tāpēc arī šajās mācībās gatavojamies arī tādiem uzdevumiem, lai jebkurā brīdī mūsu karavīri būtu gatavi iesaistīties kaujas operācijās. Latvijas Manevra vienība būs kopīga visām četrām Pārējas atbalsta vienības dalībvalstīm. Tātad mēs būsim galvenais militārais spēks šai vienībai. Savukārt pārējās valstis nodrošinās padomdevēju vienības, kas darbosies ar vietējiem policijas spēkiem. Mēs būsim tie, kuri nodrošinās drošību šo valstu karavīriem.

   

Mūsu kontingenta iekļaušana Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienībā, kas ir daudznacionāla vienība, ir jauna pieredze Latvijai. Kāds šobrīd ir lielākais izaicinājums?

Līdz šim mums jau ierasti starptautisko operāciju rajonā bijusi pieredze sadarbībā ar divām valstīm. Pārejas atbalsta vienība sastāv no četrām valstīm, no kurām ikviena var lepoties ar lielu pieredzi starptautiskajās operācijās un augstu profesionalitāti. Ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kā vienības šajā sagatavošanās procesā vienojas veikt uzdevumus, jo katrai valstij jau ir savi noteikumi, pēc kuriem tā darbojas starptautisko operāciju rajonā.

Viens no uzdevumiem ir rast risinājumu, kā racionāli salikt kopā pareizos resursus kopēju uzdevumu veikšanai. Gatavojoties šim uzdevumam, esam vienojušies: tas nekas, ka mums ir četri karogi – mums jāstrādā kā vienai vienībai. Šis ir lielākais izaicinājums.

Dalies ar šo ziņu