Saeima galīgajā lasījumā pieņem grozījumus Militārā dienesta likumā
Saeimas deputāti 7.februārī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz vairākas izmaiņas karavīru dienesta gaitā.
Patlaban likums paredz, ka militārajās izglītības iestādēs uzņem 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Lai nodrošinātu bruņoto spēku personāla resursu atjaunošanu nepieciešamajā apjomā, kā arī ņemot vērā kareivju sastāva dienesta specifiku un sekmīgai dienesta pienākumu izpildei akceptējamo vispārējās izglītības līmeni, likumā nepieciešams paredzēt, ka vienā bruņoto spēku skolā pieņem arī personas ar pamatizglītību.
Runa ir par izņēmuma piešķiršanu Kājnieku skolai, kurā varēs uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību. Pašlaik Latvijas armijā ir apmēram 100 cilvēku ar pamatizglītību. Saskaņā ar aizsardzības ministra rīkojumu šiem cilvēkiem ir pienākums iegūt arī vidējo izglītību, taču ir gadījumi, kad kareivji lūdz pagarinājumu šī mērķa sasniegšanai.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka šādas personas turpmāk varēs dienēt vienīgi kā kareivji un dižkareivji, nosakot, ka obligāts nosacījums dienestam instruktoru sastāvā ir vidējā izglītība.
Turpmāk profesionālajā militārajā dienestā nevarēs pieņemt Latvijas pilsoņus, kas disciplināri sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērojot bargāko sodu - atvaļināšana no militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika.
Vēl ar grozījumiem likumā cer ievērojami palielināt iespējamo pretendentu skaitu dienestam bruņotajos spēkos, paaugstinot vecuma limitu, līdz kādam var sākt profesionālā dienesta gaitas. Patlaban likumā noteikts, ka militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.
Ievērojot to, ka Nacionālajā aizsardzības akadēmijā studiju programmā "Sauszemes spēku militārā vadība", kur uzņem kandidātus ar vidējo izglītību, kopējais studiju laiks ir pieci gadi un studiju programmā "Komandējošā sastāva virsnieks", kur uzņem kandidātus, kuri jau ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kopējais studiju laiks ir viens gads un 11 mēneši, un kandidātu maksimālais iesaukšanas vecums (27 gadi) abās studiju programmās ir vienāds, kā arī ņemot vērā apstākli, ka jaunieši augstāko izglītību Latvijā vidēji iegūst pēc 24 gadu vecuma, iespējamo kandidātu, kas pretendē uz studiju programmu "Komandējošā sastāva virsnieks", vecums pašreiz ir no 24 līdz 27 gadiem.
Ņemot vērā minēto, likumā nepieciešams paredzēt, ka virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus ar akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību līdz 30 gadu vecumam, ievērojami palielinot iespējamo pretendentu skaitu.
Likumā tiek noteikts, ka karavīrs miera laikā, pildot aktīvo dienestu ikdienas režīmā, ir tiesīgs glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Bruņotie spēki ir iegādājušies speciālo līdzekli - elektrošoka ierīci -, ko karavīriem būtu iespējams izmantot, pildot dienesta pienākumus, atbilstoši draudiem un situācijai, lai atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām. Lai varētu elektrošoka ierīci izmantot, apsargājot augstas amatpersonas, ir nepieciešams veikt grozījumu likumā, papildinot tajā ietverto speciālo līdzekļu, ko ir tiesīgs lietot karavīrs, uzskaitījumu.
Militārā policija Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta, personas, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, apsardzi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, veic aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, kā arī pilda citus uzdevumus.
Bruņotie spēki šos uzdevumus veic publiskajā telpā, kurā apsargājamo personu apdraudējuma gadījumā ieroču lietošana varētu apdraudēt arī citu cilvēku dzīvību, tāpēc ir iegādājušies speciālo līdzekli - elektrošoka ierīci.
Likumā veikti grozījumi, paredzot, ka gadījumā, ja karavīru atskaita no kadeta kandidāta kursiem, apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi nav jāatmaksā. Patlaban, sākot profesionālo dienestu, karavīri apgūst dienestam nepieciešamās pamata zināšanas, prasmes un kompetences. Karavīri, kurus plānots sagatavot par virsniekiem, pirms studiju sākšanas apgūst kadeta kandidāta kursu, savukārt pārējie karavīri apgūst kareivja pamatapmācības kursu.
Šo kursu apguves laikā karavīri ir pakļauti dažādām pārbaudēm, piemēram, tiek vērtēts, vai viņiem piemīt līdera dotības - spēja plānot uzdevumu izpildi, dot uzdevumus, motivēt padotos. Daļa no karavīriem turpmākajam dienestam nepieciešamās kompetences attīstīt nespēj, tādēļ no mācību procesa tiek atskaitīti.
Pašlaik likuma normas paredz, ka gadījumos, ja karavīru no mācībām atskaita, jāatmaksā apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi, tomēr attiecībā uz minētajiem kursiem - kadeta kandidāta kursu un kareivja pamatapmācību - šāda prasība nav samērīga, jo bruņotie spēki šo kursu laikā skrupulozi vērtē gan karavīru atbilstību plānotajiem amatiem, gan piemērotību dienestam kopumā.
Likumā arī tiek noteikts, ka karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš atbilst visām, tostarp aizsardzības ministra noteiktajām, fiziskās sagatavotības prasībām. Šāds grozījums nepieciešams, lai veicinātu karavīru motivāciju fiziskās sagatavotības uzturēšanai, kā arī lai nodrošinātu augstu kaujas gatavību valsts aizsardzībai un starptautiskajām operācijām.
Vēl ar izmaiņām likumā tiek noteikts, ka arī jaunākajiem virsniekiem, kuri vēlas iegūt nākamo dienesta pakāpi, būs jāprot vismaz viena no NATO oficiālajām valodām. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka dienesta pakāpes piešķir tikai tiem vecākajiem un augstākajiem virsniekiem, kuri prot vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.
Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. NATO valodas prasmes zemākā līmenī nekā vecāko un augstāko virsnieku valodas prasmes ir jāprot arī jaunākajiem virsniekiem, kas paredzētu pakāpenisku valodas zināšanu paaugstināšanu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka ārpus kārtas iekārtot pirmskolas izglītības iestādēs turpmāk varēs arī starptautisko operāciju laikā bojā gājušo karavīru bērnus. Patlaban likums paredz tiesības profesionālā dienesta karavīriem savus bērnus ārpus kārtas iekārtot pirmskolas izglītības iestādēs. Ja karavīrs starptautisko operāciju laikā iet bojā, viņa bērni šādas tiesības zaudē. Tādējādi, lai nodrošinātu visiem karavīru bērniem vienādas tiesības, likumā nepieciešams izstrādāt attiecīgu grozījumu.
Attiecībā uz profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa likumā tiek noteikts, ka "aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks), izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pārbaudes laikā, ir tiesīgs nenorādīt līguma izbeigšanas iemeslu".
Karavīram aktīvajā dienestā būs jāvalkā formastērps un atšķirības zīmes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā, kā arī atkarībā no saņemtā uzdevuma viņam būs jānēsā paredzētie ieroči un uzkabe.
Saeimā pieņemtie grozījumi Militārā dienesta likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam.