Zemessargi mērķtiecīgi turpina gatavoties dežūrai ES kaujas grupā
|
Esam iesaistījušies un atbalstījuši ES Kaujas grupas projektu jau kopš šī koncepta aizsākuma. 2010.gadā guvām vērtīgu pieredzi, piedaloties Polijas vadītajā kaujas grupā kopā ar Vāciju, Slovēniju un Lietuvu. Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums pievienoties Lielbritānijas vadītajai kaujas grupai. Koncepts paredz, ka viena valsts ir vadošā un veido grupas kodolu – ar komandieriem, sakaru sistēmām un loģistikas nodrošinājumu. Bija jāizšķiras un jālemj, kuras bruņoto spēku vienības karavīrus gatavot. Lēmums par zemessargu dalību kaujas grupā tika pieņemts, lai stiprinātu un pilnveidotu Zemessardzes apmācību sistēmu, tādējādi ceļot tās profesionalitāti. Šie, galvenokārt, 2.Zemessardzes novada - Latgales zemessargi, ir sabiedrības pārstāvji - brīvprātīgie, kuri pēc papildu apmācības nepieciešamības gadījumā ir gatavi nākt palīgā citām ES valstīm dažādu krīžu situāciju novēršanā. Kā iespējamie kaujas grupas kandidāti tika apzināti 1669 zemessargi, no kuriem atlasīti aptuveni 80. Esmu pārliecināts, ka izvēle ir pareiza. Šie ir augsti motivēti zemessargi, kuri tieši šobrīd intensīvi apgūst un pilnveido nepieciešamās zināšanas un iemaņas, jo ar līdzšinējo pieredzi un zināšanām, kas iegūtas Zemessardzē vien nepietiek. Apmācību laikā plānota arī zemessargu dalība militārajās mācībās, tostarp arī Lielbritānijā, kur notiks kopēji vingrinājumi ar 42.desanta bataljonu, kas ir viena no trim Karalisko Jūras spēku 3.jūras kājnieku desanta brigādes vienībām. ES Kaujas grupas aktivizācijas gadījumā 42.desanta bataljons veidos tās kodolu, tam piesaistot Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas bruņoto spēku apakšvienības. Lielbritānijā zemessargi noslīpēs iegūtās zināšanas un mācīsies darboties lielākas vienības sastāvā. |
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds GraubeValdība 29.janvārī atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā.
Šobrīd Alūksnē vairāk nekā 70 zemessargu pieredzējušu profesionālā dienesta instruktoru un virsnieku vadībā spraigā apmācību procesā mērķtiecīgi pilnveido nepieciešamās militārās pamatiemaņas dienestam Lielbritānijas vadītajā ES Kaujas grupā. Vienlaikus arī Zemessardzes 51.kājnieku bataljonā vairāki zemessargi apgūst izlūkošanas prasmes, savukārt Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljonā notiek inženieru grupas apmācība.
Šī būs pirmā reize, kad zemessargi piedalīsies ES Kaujas grupas dežūrā, uzsākot dežūru jau šā gada otrajā pusgadā.
Konkurence dalībai kaujas grupā bija ļoti sīva. Atlases procesā kā iespējamie kandidāti apzināti 1669 zemessargi, no kuriem atlasīti aptuveni 80 zemessargu no septiņiem 2.Zemessardzes novada bataljoniem.
Šobrīd teorētiskajās nodarbībās un praktiskajos vingrinājumos, paaugstinātas fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos zemessargi atsvaidzina un apgūst jaunas iemaņas. Daudzi no viņiem sevi iepriekš apliecinājuši un guvuši vērtīgu pieredzi Jaunsardzē un Zemessardzē, un arī turpmāk sevi redz aizsardzības nozarē profesionālā dienesta karavīra statusā.
Kaujas grupas kandidāta ikdiena sākas agrā rīta stundā – plkst.6 ir viegla rīta rosme, tad brokastis, pēc tam visu dienu norit taktiskās nodarbības. Vakarā ir iespēja sporta zālē uzlabot fizisko formu. Uz laiku nākas aizmirst, ko nozīmē brīvdienas un hobiji, jo apmācību process intensīvi turpinās arī nedēļas nogalēs. Reizi nedēļā zemessargi pilnā ekipējumā piedalās 10-15 kilometru maršā. Sniegotā janvāra dienā, kad viesojamies Alūksnē, zemessargi apgūst pamatiemaņas ēku ieņemšanā un tīrīšanā.
Kandidāti ir ar dažādu sagatavotības līmeni. Vairums kandidātu ir jaunieši ar vidējo izglītību, kuri neilgi pirms apmācības sākuma iestājās Zemessardzē un uzreiz pieteicās kaujas grupā. „Lai izlīdzinātu zemessargu atšķirīgo pieredzi, jau apmācības sākumā, no novembra līdz decembrim, veicām pamatapmācību, kurā viņi apguva pamatzināšanas un iemaņas. Uzskatu, ka, salīdzinot ar apmācību sākumu, vienības kopējais līmenis šobrīd ir labs. Kandidātu prasmju un iemaņu līmenis šobrīd pietuvināts tam līmenim, kāds ir zemessargiem, kuri kādu laiku jau bijuši sistēmā; kā speciālistiem – gan vēl nē,” norāda rotas komandieris.
Viņš stāsta: „Pēc individuālo iemaņu pilnveidošanas sekoja nodaļas līmeņa apmācība, savukārt šobrīd notiek vada līmeņa taktikas apmācība, tai skaitā arī taktiskā šaušanas apmācība. Nākamais posms ir divu mēnešu pirmsoperācijas apmācība. Apmācību process noslēgsies aprīļa beigās, kad rota dosies uz Lielbritāniju, lai sadarbībā ar Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes un Zviedrijas karavīriem pilnveidotu daudznacionālo sadarbību un noslīpētu procedūras. Pirms tam vēl speciāla komisija no bruņotajiem spēkiem veiks kandidātu atestāciju pēc noteikta mācību scenārija.”
Viņš ar gandarījumu saka, ka zemessargi ir augsti motivēti - viņus viss interesē, arī vadu komandieri ir ļoti profesionāli. Apmācību procesu nodrošina bruņoto spēku regulāro vienību instruktori, no kuriem daudzi ir ar starptautisko operāciju pieredzi.
Šobrīd zemessargi saņem karavīra atalgojumu atkarībā no izdienas un dienesta pakāpes. Nodaļu komandieri – kaprāļa atalgojumu, dižkareivji un vecākie zemessargi – vecākā zemessarga algu. Dežūras laikā viņi saņems pusi no karavīra atalgojuma. Dodoties uz operācijas norises rajonu, viņi saņems arī normatīvajos aktos noteiktās speciālās piemaksas.
Kā apmācību prioritāti, gatavojoties dežūrai, virsleitnants E.Mukāns norāda: „Prioritāte ir primārā kaujas sagatavotība, savstarpējā cieņa un pieklājība. Kaujas sagatavotība neko nedod, ja kolektīvā nav sadarbības un cieņas. Tāpēc jau pašā sākumā būtiska kolektīva saliedētība, jo tikai šādi var izveidot profesionālu vienību. Svarīgi arī pilnveidot zemessargu individuālās iemaņas, īpaši darbības ar ieročiem, jo lielu vērību pievēršu tieši drošības pasākumu ievērošanai.”
Viņš ir viens no neskaitāmajiem jauniešiem, kurš Latvijai ekonomiski sarežģītajā laikā devās peļņā uz Angliju, tomēr atgriezās. Atgriezās, jo redz sevi Latvijā, un savu turpmāko dzīvi mērķtiecīgi vēlas saistīt ar profesionālo dienestu: „Vēlējos būt šeit. Dalība kaujas grupā ir iespēja sevi pārbaudīt. Tā ir iespēja gūt vērtīgu pieredzi, un redzēt, vai profesionālais dienests ir man.” Viņš atzīst, ka peļņa noteikti nav tas faktors, kāpēc doties svešumā, tomēr tā bijusi iespēja apskatīt pasauli un sarunvalodas līmeni apgūt valodu: „Uz Angliju devos, jo Latvijā sākās krīze. Zaudēju darbu. Piezvanīja draugs un piedāvāja pamēģināt. Aizbraucu, pamēģināju. Nepatika. Manas mājas ir Latvijā. Atgriezos ar domu stāties profesionālajā dienestā.”
Jaunietis atzīst, ka gatavošanās kaujas grupai un dienests Zemessardzē ir loģisks turpinājums dalībai Jaunsardzē: „Jaunsardzē bija interesanti. Patika un gribējās iet arvien tālāk un tālāk, attīstīties. Jaunsardze jauniešiem sniedz pamatzināšanas, ieskatu sistēmā un piedod azartu. Man tas ir hobijs, dzīves stils. Katram jau savs dzīvē, ko vēlas darīt. Šī ir tā lieta, ko es vēlos darīt. Ļoti patīk kolektīvs. Ar obligāto militāro dienestu nesalīdzināt. Visi ar attieksmi, un vēlas sevi realizēt.”
Apņēmības pilns ļauties nemitīgam dinamiskumam un stāties pretī visiem dzīves izaicinājumiem, viņš stāsta: „Esmu cilvēks, kas visu laiku kaut ko maina. Vilina jauni piedzīvojumi. Militārā vide mani sāka interesēt jau no 14 gadu vecuma. Jaunsardzē ieguvu jaunas zināšanas, īpaši nometnēs.” Kaprālim Ž.Plenkovam spilgti atmiņā palikusi iespēja 2001.gadā piedalīties ASV Nacionālās gvardes militārajās mācībās.
Viņš uzskata, ka labam karavīram jābūt fiziski un morāli sagatavotam dažādiem dzīves pavērsieniem: „Jāpiemīt ne tikai fiziskam spēkam, jābūt gatavam uz kaut ko jaunu, ko neesi līdz šim pieredzējis, un grūtībām. Esmu gatavs gan morāli, gan fiziski. Mēs šeit esam viens vesels. Kādam militārā pieredze ir lielāka, kādam mazāka, bet tāpēc jau esam šeit, lai šis līmenis būtu vienāds. Pamācam un atbalstam jaunākos.”
Kamēr kaprālis Ž.Plenkovs gatavojas dienestam kaujas grupā, mežizstrādes uzņēmums, kurā nodarbināti septiņi cilvēki, ir drošās rokās. To vada tēvs un jaunākais brālis. Darba pieredze mežizstrādes jomā iegūta Zviedrijā: „2004.gadā devos uz Zviedriju. Sākumā, pirmo gadu, biju parasts strādnieks. Pēc tam vēl četrus gadus nostrādāju kā darba vadītājs. Ieguvu nepieciešamās zināšanas, pieredzi un atgriezos Latvijā, kur kļuvu par darba devēju. Regulāri slēdzu līgumus ar Zviedrijas uzņēmumiem, ir izveidojusies laba sadarbība arī AS „Latvijas valsts meži.”
Jauniešiem, kuri vēlas iestāties Jaunsardzē, kaprālis Ž.Plenkovs iesaka izvirzīt mērķi un tam tuvoties: „Arī es, kad biju jaunāks, izvirzīju mērķi, ka gribu savu dzīvi saistīt ar dienestu. Pārtraukums sanāca, tomēr tagad turpinu. Svarīgi visu laiku uzturēt fizisko formu. Tāpēc, ja ir mērķis un vēlme to sasniegt, tad mācoties un gatavojoties, visu var panākt. Grūti būs tālāk dzīvē tiem jauniešiem, kas visu laiku nosēž pie datora, lietojot alkoholu, bojā veselību, jo, ja dzer un pīpē, nav arī fiziskā. Tomēr, ja vēlas dienēt, tad nopietni jāpārskata vērtību sistēma. Viss dzīvē atspēlējas - ja ne tagad, tad vēlāk.” Uz jautājumu, vai viņš atkārtoti ietu to dzīves ceļu, ko gājis līdz šim, kaprālis Ž.Plenkovs lakoniski atbild: „Mazāk būtu civilās dzīves. Tiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar dienestu, jāsāk ar Jaunsardzi - ja tas interesē, tad dienests ir kā radīts.”
Ilggadēja dalība Jaunsardzē un tur iegūtā pieredze iedvesmojusi viņu iestāties Zemessardzē: „Tolaik dzīvoju Daugavpilī. Jaunsardzē iestājos Zemessardzes 34.artilērijas bataljonā. Saistīja sacensības, nometnes, ieroči, kā arī iespēja gūt jaunas zināšanas. Visu gribēju paspēt. Šī pieredze palīdz vieglāk uztvert jaunu informāciju. Jaunsardze ielika spēcīgus pamatus. Ar katru dienu jūtos pārliecinātāka. Apmācības ir intensīvas, ar paaugstinātu fizisko noslodzi.”
ES Kaujas grupas kandidāte stāsta, ka kaujas grupā viņa būs sanitāre: „Apmācību procesā mēs kā speciālisti pilnveidojam iemaņas pirmās palīdzības sniegšanas pirmajā, otrajā un trešajā līmenī. Mediķiem papildus vēl plānota glābēju apmācība.”
Ikdiena viņai paiet spraigā apmācību procesā vīriešu kolektīvā: „Šeit nevajag šķirot sieviete, vai vīrietis. Vīriešiem vieglāk, jo fiziskā slodze ir liela. Sievietes jau no dabas nav tik fiziski izturīgas kā vīrieši. Vīrs ir karavīrs, un šobrīd uzņēmies rūpes par bērniem, jo mājās mani neredz.”
Zemessargi pilnveido militārās iemaņas dienestam Eiropas Savienības Kaujas grupā - lasiet šeit