Zemessargi pilnveido militārās iemaņas dienestam Eiropas Savienības Kaujas grupā

Sargs.lv

Zemessargi pilnveido militārās iemaņas dienestam Eiropas Savienības Kaujas grupā

Gadu mijā vairāk nekā 70 zemessargu Alūksnē sāka pilnveidot militārās iemaņas darbībai nodaļas un vada sastāvā, lai pēc sekmīga apmācību posma beigšanas un vienības sertificēšanas vingrinājuma jau gada otrajā pusē sāktu pildīt dienesta pienākumus Lielbritānijas vadītājā Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā.

Vienlaikus apmācības notiek arī Dobelē, kur vairāki zemessargi apgūst izlūkošanas prasmes, un Ogrē, kur notiek inženieru grupas apmācība.

Līdz šim zemessargi jau ir pilnveidojuši individuālās kaujas iemaņas. Ir notikusi arī dažādu speciālistu un nodaļas komandieru apmācība.

Šajā apmācību posmā, kas tiek organizēts gan kā teorētiskās nodarbības, gan kā praktiskie vingrinājumi, tostarp ar kaujas šaušanu, paaugstinātās fiziskās un psiholoģiskās slodzes apstākļos, zemessargi atsvaidzina un iegūst jaunas iemaņas.

Savukārt speciālā apmācība tiks koncentrēta uz eskorta un apsardzes iemaņu apgūšanu, kas arī būs galvenie zemessargu uzdevumi operāciju rajonā gadījumā, kad kaujas grupa tiks aktivizēta.

Apmācību procesa nodrošināšanā ir iesaistījušies arī regulāro spēku vienību - Mācību vadības pavēlniecības, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Štāba bataljona un Nodrošinājuma pavēlniecības - karavīri, tostarp ar starptautisko operāciju pieredzi.

Apmācību laikā ir plānota arī zemessargu dalība militārajās mācībās, tostarp arī Lielbritānijā, kur notiks kopēji vingrinājumi ar 42.desanta bataljonu, kas ir viena no trim Karalisko Jūras spēku 3.jūras kājnieku desanta brigādes vienībām. ES Kaujas grupas aktivizācijas gadījumā 42.desanta bataljons veidos tās kodolu, tam piesaistot Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas bruņoto spēku apakšvienības.

Latvijas kontingenta – rotas līmeņa vienības un štāba virsnieku – personālsastāva komplektēšana un sagatavošana dalībai ES Kaujas grupā pirmo reizi notiek tikai uz Zemessardzes bāzes.

2011.gada nogalē Lielbritānija izteica piedāvājumu Latvijai ar vienu kājnieku rotu iesaistīties tās vadītajā kaujas grupā. Savukārt jau nākamā gada sākumā tika organizēta šīs rotas personālsastāva atlase, tajā kā iespējamos kandidātus apzinot 1669 zemessargus.

„Lēmums par zemessargu dalību ES Kaujas grupā tikai pieņemts, lai stiprinātu un pilnveidotu Zemessardzes apmācību sistēmu, tādējādi ceļot tās profesionalitāti,” skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzsverot, ka šie, galvenokārt, Latgales zemessargi ir sabiedrības pārstāvji - brīvprātīgie, kas pēc papildu apmācības nepieciešamības gadījumā ir gatavi nākt palīgā citām ES valstīm dažādu krīžu situāciju novēršanā.

Jāatgādina, ka pirmo reizi bruņoto spēku vienība, kas pārsvarā komplektēta ar zemessargiem, patstāvīgi darbojās starptautiskā operācijā ārpus Latvijas no 2005.gada augusta līdz 2006.gada februāra vidum - starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Kosovā (KFOR) Latvijas kontingenta „BALTSQN-12” 22 karavīri un 77 zemessargi dienesta pienākumus pildīja Mitrovicas apkaimē Dānijas bataljona sastāvā.

ES Kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Eiropas Savienības Padomes lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar ES Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.

Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES Kaujas grupu veidošanā 2004.gada 22.novembrī, kad notika pirmā militāro spēju pieteikšanas konference.

Līdz šim Latvija ES Kaujas grupā ir piedalījusies vienreiz - 2010.gada pirmajā pusgadā, kad dežūru veica 69 karavīri: Militārās policijas vads, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, Nacionālā atbalsta grupa un štāba personāls. Savukārt nākamā Latvijas karavīru dežūra ES Kaujas grupā tiek plānota 2015.gadā.

 

Dalies ar šo ziņu