Majors Strazdītis: Sagatavojam daudzpusīgus, profesionālus jaunākos štāba virsniekus

3713117C47D34C78A7F7852920188089.jpg

Majors Strazdītis: Sagatavojam daudzpusīgus, profesionālus jaunākos štāba virsniekus

No 6.augusta līdz 14.decembrim Nacionālajā aizsardzības akadēmijā norisinās Jaunākā štāba virsnieka kurss (JŠVK), kurā mācās 29 virsleitnanti. Sargs.lv uz sarunu aicināja kursa priekšnieku majoru Guntaru Strazdīti.

Jau no 6.augusta 29 virsleitnanti mācās JŠVK. Kā notiek klausītāju atlase?

JŠVK klausītājus atlasa un komplektē Nacionālo bruņoto spēku (NBS)Apvienotā štāba Personālsastāva departaments. Priekšnoteikums, lai iestātos kursā, ir bruņoto spēku prasībām atbilstošas angļu valodas zināšanas (minimums 70 punktu ALCPT testā), laba fiziskā sagatavotība, kā arī klausītāju kandidātiem jānokārto integrētais tests par vada un rotas vadību un taktiku.

Kāds ir JŠVK kursa mērķis?

Kursa mērķis ir sagatavot jaunākos štāba virsniekus darbam bataljona līmeņa štābos.

 

Klausītājiem sniedzam vispārēju ieskatu par starptautiskās un Latvijas nacionālās drošības situāciju un NBS attīstības tendencēm, kā arī zināšanas bataljona līmeņa taktikā, dažādu kaujas operāciju plānošanā un štāba procedūrās. Svarīgi ir veicināt klausītāju izpratni par militāro projektu vadību bruņotajos spēkos un plānošanas procesu, kas saistīts ar atsevišķu bruņoto spēku regulāro vienību apakšvienību sagatavošanu, nosūtīšanu un dalību starptautiskajās operācijās.

Ko klausītāji apgūst kursa laikā?

Kursā ir pieci mācību bloki, no kuriem centrālais ir lēmumu pieņemšanas process jeb štāba procedūras t.i., kā štābs atbalsta komandieri, analizējot informāciju un iesakot labākos risinājumus lēmuma pieņemšanai. Ir arī kaujas atbalsta bloks, kurā tiek aplūkoti ar inženieru atbalstu, sakaru nodrošinājumu un uguns atbalstu saistītie jautājumi. Papildu tiek aplūkoti arī ar kaujas nodrošinājuma plānošanu saistītie jautājumi.

Klausītāji kursa laikā ne tikai gūst militārās zināšanas un paplašina savu redzesloku par NBS kopumā, bet arī smeļas zināšanas, kas sekmē viņu turpmāko dienestu – piemēram, apgūst projektu vadību un darbu ar masu medijiem.

 

Mēs šajā kursā negatavojam speciālistus kādā konkrētā jomā (izlūkošana, uguns atbalsts, kaujas nodrošinājums vai sakari), bet sniedzam virsniekiem vispārējas zināšanas par šo speciālistu lomu un uzdevumiem štāba procesos.

Kā notiek apmācību process?

Apmācību procesa pamatā ir darbs sindikātos un diskusijas, kurās virsleitnanti iegūtās teorētiskās zināšanas pielieto praksē.

 

Kursa laikā notiek vairāki izbraukumi uz vēsturiskajām kauju vietām, piemēram, uz Lesteni, Juglas kauju vietu, kuros klausītāji analizē 1. un 2.pasaules kara notikumus.

Apmeklējam arī Sauszemes spēku kājnieku brigādi, Jūras spēku flotili un Gaisa spēku aviācijas bāzi, lai plašāk iepazītos ar bruņoto spēku struktūru, uzdevumiem, bruņojumu un ekipējumu.

JŠVK šobrīd notiek reizi gadā un ilgst četrus ar pusi mēnešus. Kursa biežums atkarīgs no bruņoto spēku pieprasījuma pēc šādi sagatavotiem virsniekiem.

 

Klausītājiem noslodze ir liela, jo papildus lekcijām, grupu darbiem un štāba mācībām, vakaros un no nodarbībām brīvajā laikā jāraksta individuālais izpētes darbs un jāstudē pasniedzēju ieteiktie mācību materiāli.

Cik lietderīgi būtu piesaistīt JŠVK mācības Latvijā notiekošām starptautiskām mācībām, piemēram, „Saber Strike” vai „Baltic Host”?

Ja šīs mācības būtu iespējams iekļaut JŠVK apmācību plānā, klausītājiem būtu iespēja gūt ļoti vērtīgu pieredzi, strādājot kopā ar profesionāliem un pieredzējušiem štāba virsniekiem. Tomēr tā nebūtu labākā prakse, ja dalība šajās mācībās izjauktu apmācību plānu vai padarītu to neloģisku. Ir noteikts standarts, kādās jomās virsnieki jāapmāca un kāds zināšanu līmenis viņiem jāsasniedz, līdz ar to apmācības plāns tiek gatavots atbilstoši šim standartam.

Virsleitnantiem ir atšķirīga militārā pieredze, viņi ir no dažādām vienībām, no dažādām Latvijas malām. Vai tālab vienam ir vieglāk apgūt šo kursu, citam grūtāk?

Tas ir viens no lielākajiem kursa izaicinājumiem – kā apmācīt visus šos virsniekus, kuri pārstāv tik atšķirīgas jomas un specialitātes, lai kursa noslēgumā visi būtu sagatavoti atbilstoši vienotam standartam un runātu „vienā valodā”. Protams, tas nozīmē, ka dažiem klausītājiem jāmācās vairāk, citiem, kuri ar konkrēto jomu strādā ikdienā, nedaudz mazāk.

 

Sadalot virsleitnantus sindikātos, viens no klausītāju atlases kritērijiem ir pieredžu dažādība, tādējādi arī ikdienas komunikācijā dodot iespēju dalīties pieredzē un gūt jaunas zināšanas arī ārpus auditorijas un apmācību plāna. Protams, atšķirīgā pieredze var novest arī pie domstarpībām, tāpēc sindikāta vadītājam – virsniekam, kurš beidzis bataljona vai brigādes līmeņa apmācību – ir būtiska loma šo domstarpību „nogludināšanā”.

Mans kā kursa priekšnieka mērķis ir visus klausītājus sagatavot vienā līmenī, lai viņi spētu strādāt bataljona līmeņa štābā, pārzinot procedūras un atbildības neatkarīgi no viņu iepriekšējas dienesta vietas un pieredzes.

Ar kādiem vēl izaicinājumiem sastopaties kursa norisē un organizēšanā?

Kursa struktūra ir būvēta tā, ka pastāvīgais personāls ir tikai kursa administrācija – kursa priekšnieks un trīs sindikātu vadītāji, kuri vienlaicīgi ir arī speciālisti no kaujas nodrošinājuma, izlūkošanas un lēmumu pieņemšanas procesa jomām. Visas pārējās apmācību plānā iekļautās jomas pasniedz vieslektori - aptuveni 60% no kopējā lekciju skaita, tādējādi klausītājiem tiek sniegta aktuālākā informācija.

Liels izaicinājums ir saglabāt augstu apmācību kvalitāti, jo bruņotajos spēkos ne vienmēr pieejami mums nepieciešamie dažādu jomu speciālisti, kam ir gan dienesta pieredze štābā, gan pasniedzēja dotības. Savukārt, lai pilnveidotu apmācību procesu, pastāv atgriezeniskās saites sistēma – rūpīgi apkopojam un analizējam klausītāju vērtējumu par kursa saturu un meklējam iespējamos risinājumus nepilnību novēršanai. Nākotnē ir doma piesaistīt ārvalstu vieslektorus, lai novērstu pieredzējušu un kvalificētu speciālistu trūkumu.

Pastāstiet, kā jūs kļuvāt par JŠVK priekšnieku?

Pēc vidusskolas iestājos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas dienēju robežsardzē - gan Alūksnē, gan Valmierā. Sapratu, ka vairs neredzu savu lomu šajā sistēmā un 2002.gadā atgriezos bruņotajos spēkos. Uzsāku dienestu Valmierā - Zemessardzes 22.kājnieku bataljonā kā Personāla nodaļas priekšnieks. Vēlāk īsu brīdi dienēju rotas komandiera amatā. Pēc dienesta Zemessardzē turpināju dienestu NBS Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta Starptautiskās sadarbības daļā. Mans uzdevums bija koordinēt Baltijas valstu sadarbības projektus.

 

No Apvienotā štāba tiku nosūtīts uz JŠVK ekvivalentu kursu Kanādā, un vēlāk arī uz Baltijas aizsardzības koledžu, pēc kuras absolvēšanas tiku norīkots turpmākam dienestam akadēmijā, kā JŠVK sindikāta vadītājs. Kopš 2011.gada oktobra esmu kursa priekšnieks.

2012.gada pirmajā pusgadā piedalījos starptautiskajā operācijā Afganistānā, Meimanā, kur dienēju Provinču atjaunošanas vienības Štāba plānošanas nodaļā, kur
darīju tieši to, ko JŠVK mācam saviem klausītājiem.

Vai Jūs brauktu vēlreiz uz Afganistānu?

Pieredze, bez šaubām, bija vērtīga. Vai brauktu vēlreiz? Jā un nē. Jā – tāpēc, ka situācija tur ir mainījusies. Ir jauni uzdevumi, jauni izaicinājumi. Arī tie afgāņu karavīri, ar kuriem es strādāju, bija profesionāli pēc Afganistānas standartiem, reāli domājoši. Līdz ar to es redzu iespējas izaugsmei. Nē – ģimenes dēļ, jo sešu mēnešu prombūtne ietekmē attiecības un atsvešina no bērniem. Pēdējos gados ir sanācis ilgu laiku būt prom gan dažādos kursos, gan pildot dienesta uzdevumus ārpus Latvijas.

Kādi ir kursa priekšnieka galvenie pienākumi?

Vadu lekcijas kursa klausītājiem par lēmumu pieņemšanas procesu. Daudz laika aizņem administratīvie darbi. Piemēram, koordinējot vieslekcijas, jāiegulda daudz darba un laika. Esmu gandarīts, ka tik daudzi augsta līmeņa virsnieki pasniedz lekcijas JŠVK, jo tas garantē kursam augstu kvalitāti.

Kādi ir jūsu hobiji no dienesta brīvajā laikā?

Kādreiz aktīvi nodarbojos ar airēšanu, īpaši laikā, kad dienēju Valmierā. Arī tagad vismaz reizi gadā cenšos piedalīties piemiņas sacensībās, kas tiek rīkotas pa godu vienam no bojā gājušajiem biedriem. Mani saista arī visi aktīvie sporta veidi – patīk peldēt, braukt ar velosipēdu, ja vien aizņemtajā darba grafikā tam atliek laiks.

Pēc JŠVK kursa beigām majors G.Strazdītis dosies uz Lietuvu, kur sešus mēnešus būs sindikāta vadītājs „Army Command and Staff” kursā, bet pēc atgriešanās turpinās veikt tiešos dienesta pienākumus JŠVK kursa priekšnieka amatā, jo jaunais JŠVK kurss sāksies jau 2013.gada augustā.

 

Dalies ar šo ziņu