Dienestam bruņotajos spēkos varēs pieteikties arī jaunieši ar pamatskolas izglītību, bet tajā neuzņems disciplināri iepriekš sodītus karavīrus
Turpmāk dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) varēs pieteikties arī jaunieši ar pamatskolas izglītību, savukārt profesionālajā militārajā dienestā nevarēs pieņemt karavīrus, kas iepriekš disciplināri sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemērojot bargāko sodu - atvaļināšana no militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL).
Patlaban MDL paredz, ka militārajās izglītības iestādēs uzņem 18 gadu vecumu sasniegušos Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Lai nodrošinātu NBS personāla resursu atjaunošanu nepieciešamajā apjomā, kā arī ņemot vērā kareivju sastāva dienesta specifiku un sekmīgai dienesta pienākumu izpildei akceptējamo vispārējās izglītības līmeni, MDL nepieciešams paredzēt, ka dienestā pieņem arī personas ar pamatizglītību.
Ar grozījumiem plānots ievērojami palielināt iespējamo pretendentu skaitu dienestam NBS, paaugstinot vecuma limitu, līdz kādam var sākt profesionālā dienesta gaitas.
Patlaban MDL noteikts, ka militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.
Ievērojot to, ka Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) studiju programmā "Sauszemes spēku militārā vadība", kur uzņem kandidātus ar vidējo izglītību, kopējais studiju laiks ir pieci gadi un studiju programmā "Komandējošā sastāva virsnieks", kur uzņem kandidātus, kuri jau ieguvuši akadēmisko (bakalaura vai maģistra) izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kopējais studiju laiks ir viens gads un 11 mēneši, un kandidātu maksimālais iesaukšanas vecums (27 gadi) abās studiju programmās ir vienāds, kā arī ņemot vērā apstākli, ka jaunieši augstāko izglītību Latvijā vidēji iegūst pēc 24 gadu vecuma, tad iespējamo kandidātu, kas pretendē uz studiju programmu "Komandējošā sastāva virsnieks", vecums pašreiz ir no 24 līdz 27 gadiem.
Ņemot vērā minēto, MDL nepieciešams paredzēt, ka virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus, izņemot virsniekus speciālistus, ar akadēmisko (bakalaura vai maģistra) izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību līdz 30 gadu vecumam, ievērojami palielinot iespējamo pretendentu skaitu.
Grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja karavīru atskaita no kadeta kandidāta kursiem, apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi nav jāatmaksā.
Patlaban, sākot profesionālo dienestu, karavīri apgūst dienestam nepieciešamās pamata zināšanas, prasmes un kompetences. Karavīri, kurus plānots sagatavot par virsniekiem NAA, pirms studiju sākšanas apgūst kadeta kandidāta kursu, savukārt pārējie karavīri apgūst kareivja pamatapmācības kursu.
Šo kursu apguves laikā karavīri ir pakļauti dažādām pārbaudēm, piemēram, tiek vērtēts, vai viņiem piemīt līdera dotības - spēja plānot uzdevumu izpildi, dot uzdevumus, motivēt padotos. Daļa no karavīriem turpmākajam dienestam nepieciešamās kompetences attīstīt nespēj, tādēļ no mācību procesa tiek atskaitīti. Pašlaik MDL normas paredz, ka gadījumos, ja karavīru no mācībām atskaita, jāatmaksā apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi, tomēr attiecībā uz minētajiem kursiem - kadeta kandidāta kursu un kareivja pamatapmācību - šāda prasība nav samērīga, jo NBS šo kursu laikā skrupulozi vērtē gan karavīru atbilstību plānotajiem amatiem, gan piemērotību dienestam kopumā.
MDL arī paredzēts noteikt, ka karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš atbilst visām, tostarp aizsardzības ministra noteiktajām fiziskās sagatavotības, prasībām.
Šāds grozījums ir nepieciešams, lai veicinātu karavīru motivāciju fiziskās sagatavotības uzturēšanai, kā arī lai nodrošinātu augstu kaujas gatavību valsts aizsardzībai un starptautiskajām miera nodrošināšanas misijām.
Ar izmaiņām MDL plānots noteikt, ka arī jaunākajiem virsniekiem, kuri vēlas iegūt nākamo dienesta pakāpi, būs jāprot vismaz viena no NATO oficiālajām valodām.
Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka dienesta pakāpes piešķir tikai tiem vecākajiem un augstākajiem virsniekiem, kuri prot vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. NATO valodas prasmes zemākā līmenī nekā vecāko un augstāko virsnieku valodas prasmes ir jāprot arī jaunākajiem virsniekiem, kas paredzētu pakāpenisku valodas zināšanu paaugstināšanu, tādējādi MDL nepieciešams redakcionāla rakstura labojums.
Grozījumi paredz, ka ārpus kārtas iekārtot pirmskolas izglītības iestādēs turpmāk varēs arī starptautisko operāciju laikā bojā gājušo karavīru bērnus.
Patlaban likums paredz tiesības profesionālā dienesta karavīriem savus bērnus ārpus kārtas iekārtot pirmskolas izglītības iestādēs. Ja karavīrs starptautisko operāciju laikā iet bojā, viņa bērni šādas tiesības zaudē. Tādējādi, lai nodrošinātu visiem karavīru bērniem vienādas tiesības, MDL nepieciešams izstrādāt attiecīgu grozījumu.
Izstrādātie grozījumi arī paredz, ka turpmāk apbalvojumu - personisko šaujamieroci vai auksto ieroci - varēs piešķirt ne tikai virsnieka panākumu vai kaujas nopelnu - izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē - atzīmēšanai, bet arī priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai.
Grozījumi papildina arī MDL ietverto speciālo līdzekļu, ko var lietot karavīrs, uzskaitījumu, iekļaujot arī atļauju izmantot elektrošoka ierīci, apsargājot augstas amatpersonas.
NBS vienība - Militārā policija - Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta, personas, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, apsardzi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, veic AM un NBS komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, kā arī pilda citus uzdevumus.
NBS šos uzdevumus veic publiskajā telpā, kurā apsargājamo personu apdraudējuma gadījumā ieroču pielietošana varētu apdraudēt arī citu cilvēku dzīvību, tāpēc NBS ir iegādājušies speciālo līdzekli - elektrošoka ierīci. Šo ierīci karavīri varēs izmantot, pildot dienesta pienākumus, atbilstoši draudam un situācijai, lai atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām.
Grozījumus Militārā dienesta likumā šodien akceptēja Ministru kabinets, bet tie vēl būs jāpieņem Saeimā.