Lietuva vadīs Eiropas Savienības militārās mobilitātes procedūru vienkāršošanas projektu, kura mērķis ir nodrošināt ātrāku militārā personāla un tehnikas virzību pāri bloka dalībvalstu robežām.
Lietuva vadīs ES militārās mobilitātes procedūru vienkāršošanas projektu
Vienošanos par šo procedūru vienkāršošanu otrdien parakstījuši četrpadsmit Eiropas Savienības valstu - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas un Zviedrijas - aizsardzības ministri, bet drīzumā projektam pievienosies arī citas dalībvalstis, ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Briseles pastāstījis Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.
"Uzskatu, ka mēs varam būt par paraugu - gan mēs, gan latvieši un igauņi," viņš norādījis.
Lietuvā šobrīd ir spēkā viena no īsākajām robežas šķērsošanas procedūrām militārajai tehnikai - 24 stundas ārkārtējā gadījumā un līdz piecām dienām parastā kārtībā. Atsevišķos gadījumos, piemēram, attiecībā uz NATO ātrās reaģēšanas spēku lidojumiem, atļaujas var tikt izdotas nekavējoties.
Kā uzsvēris Karoblis, programmas mērķis ir samazināt termiņus līdz tādiem, kādi noteikti Lietuvā, un vienādot procedūras. Pēc viņa teiktā, dažās citās ES valstīs pašreizējās procedūras šai ziņā ir pārlieku sarežģītas un ierobežojošas, turklāt šīs procedūras un to termiņi katrā dalībvalstī atšķiras, taču, runājot par efektīvu kolektīvo aizsardzību, ātrums ir viens no svarīgākajiem faktoriem.
"Ātrums ir viens no būtiskākajiem jautājumiem NATO aizsardzībā - no lēmuma pieņemšanas līdz konkrētu bruņoto spēku vienību reakcijai, papildspēku, munīcijas un citu lietu nosūtīšanai. Militārā mobilitāte ir viens no svarīgākajiem jautājumiem - īpaši tad, kad karaspēka apmēri ir ierobežoti," norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs.
Lietuva vada arī ES valstu kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēku izveides projektu, kas, tāpat kā militārās mobilitātes projekts, ir daļa no ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) programmas.