Desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji pirmdien Viļņā sākuši diskusijas par iespējām izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus, kas garantētu operatīvu atbildi uz kiberuzbrukumiem un stiprinātu to profilaksi.
Viļņā sākušās diskusijas par iespējām izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus
Ar šādu ierosinājumu septembrī ES samitā Tallinā nāca klajā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, un decembrī šo iniciatīvu līdz ar citiem Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektiem atbalstīja 25 dalībvalstis, vienojoties par dziļāku Eiropas sadarbību aizsardzības jomā.
"ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēku izveide ir bezgala ambiciozs projekts, tomēr mēs visi darbojamies kopīgā kibertelpā un saskaramies ar līdzīgiem kiberdrošības apdraudējumiem. Tādēļ kopīgi ātrās reaģēšanas spēki ir būtisks elements visu valstu kiberdrošības pastiprināšanā, kas palīdzētu novērst vai atvairīt dažāda rakstura uzbrukumus, īpaši tādus, kas var būt postoši," norādījis Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Edvīns Ķerza.
Bloka valstu kiberaizsardzības sadarbības projektu vada Lietuva. Tajā piedalās vēl sešas ES dalībvalstis - Spānija, Horvātija, Nīderlande, Francija, Rumānija un Somija, bet vēl piecas valstis projektam pieteikušās kā novērotājas.
Kā norāda Lietuvas Aizsardzības ministrija, pirmdien diskusijās dalībvalstu pārstāvji apmainījušies domām par iecerēto kopīgo kiberdrošības spēku iespējamo formu un veicamo uzdevumu apjomu, pārrunājuši uzdevuma juridiskos aspektus un citus jautājumus.
Ķerza uzsvēris, ka Lietuvas galvenais mērķis ir apvienot valstis un dalīties ne tikai informācijā, bet arī cilvēkresursos un zinātnes sasniegumos, sniegt palīdzību ES institūcijām, dalībvalstīm un partnervalstīm.
Lietuva uzskata, ka šāds solis paceltu jaunā līmenī ES dalībvalstu sadarbību kiberjomā.
Attīstot ES kiberdrošības spēku projektu, plānots izvērtēt šādu ES kiberkomandu darbības tiesiskos aspektus, rīkot kopīgas mācības un vienoties par iespēju nākotnē veidot kopīgus kiberaizsardzības instrumentus.