Bergmanis: „Somija ir nozīmīgs sadarbības partneris un labs paraugs visas sabiedrības iesaistīšanā

Nozares politika
Sargs.lv
56CDBF58725346438C7210B329433E15.jpg

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsācis darba vizīti Helsinkos, Somijā un ticies ar Somijas aizsardzības ministru Jusi Nīnīsti (Jussi Niinisto), kā arī Aizsardzības komitejā pārrunājis Somijā veiksmīgi ieviesto visaptverošās valsts aizsardzības modeli un tā darbības aspektus.

R.Bergmanis: „Somija ir nozīmīgs sadarbības partneris un labs paraugs visas sabiedrības iesaistīšanā savas valsts aizsardzībā”

Sarunā ar Somijas aizsardzības ministru tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība aizsardzības jomā, Eiropas Savienības aktualitātes aizsardzības jautājumu koordinēšanā un stiprināšanā, drošības situācija Baltijas reģionā, saskaņā ar Varšavas samita lēmumiem notikusī NATO kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā, kā arī Latvijas iecere un redzējums par visaptverošas valsts aizsardzības modeļa ieviešanu.

Sarunā R.Bergmanis uzsvēra, ka ir ļoti nozīmīgi stiprināt un intensificēt Latvijas un Somijas sadarbību aizsardzības jomā, kas pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi būtisku progresu. Tāpat Latvijas aizsardzības ministrs rosināja Somiju ciešāk sadarboties reģiona drošības stiprināšanas aktivitātēs, ņemot vērā NATO kaujas grupu esamību Baltijas valstīs, kuru sastāvā ir dažādu alianses dalībvalstu veidotas vienības. Kā otru iespējamu un nozīmīgu sadarbības virzienu R.Bergmanis minēja kopīgus aizsardzības nozarei nozīmīgus iepirkumus, it īpaši ņemot vērā 3. novembrī abu ministru parakstīto Saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomai nepieciešamā aprīkojuma iepirkumos, pētījumos un industrijā. 

R.Bergmanis iepazīstināja J.Nīnisti ar Nacionālo bruņoto spēku nozīmīgākajiem investīciju virzieniem, tai skaitā, sauszemes brigādes mehanizācijas projekta attīstību, pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, kā arī pateicās Somijai par sadarbību Latvijas karavīru apmācībā artilērijas jomas stiprināšanā.   

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka NATO ir nozīmīgākais Latvijas drošības pīlārs, kas pēc Varšavas samita lēmumu izpildes ir ievērojami paaugstinājis kolektīvās drošības nozīmi un realizē atturēšanas politiku Baltijas reģionā. Somijas aizsardzības ministrs J.Nīnisti pauda viedokli, ka NATO izvietotās kaujas grupas Baltijas valstīs ir stabilitātes un drošības pamats reģionam, vienlaikus izklāstot Somijas aizsardzības stratēģiju, kas balstās visaptverošā valsts aizsardzības modelī un salīdzinoši jaunā pieejā valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, ko Somijas parlaments apstiprinājis 2016.gadā. Kaut arī Somijas izdevumi valsts aizsardzībai ir 1.6% no IKP, liela nozīme tiek pievērsta karavīru sagatavošanas pēctecībai un nepārtrauktībai, kā arī rezervistu apmācības sistēmai, gaisa un jūras spēku attīstībai un modernizēšanai sadarbībā ar kaimiņvalstīm.

Pārrunājot visaptverošās valsts aizsardzības modeļa darbību Somijā un nākotnes ieceres Latvijā, Somijas puse uzsvēra, ka kādreizējais valsts totālās aizsardzības modelis ir transformējies visaptverošā valsts aizsardzībā, kas ir daudz plašāka, vispusīgāka un mūsdienu izaicinājumiem atbilstošāka pieeja, jo šajā modelī tiek ietvertas ne tikai valsts militārās spējas, bet arī cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, biznesa jomu, kritiskās infrastruktūras objektiem un visu sabiedrību, sagatavojoties jebkādiem izaicinājumiem un apdraudējumiem, ne tikai militāram uzbrukumam. Latvijas aizsardzības ministrs R.Bergmanis atzina, ka Somija Latvijai ir labs paraugs šādas pieejas ieviešanai valsts aizsardzībā, ko Latvija arī centīsies īstenot soli pa solim, jau no nākamā mācību gada vidusskolās ieviešot Valsts aizsardzības mācību.

4. novembrī aizsardzības ministrs R. Bergmanis apmeklēja koncertu Helsinku rātsnamā „Dziesma brīvībai”, kas bija Latvijas veltījums Somijas valsts neatkarības simtgadei un tiem, kuri cīnījās par Somijas un Latvijas tautu neatkarību. Koncerts ieskandināja arī Latvijas simtgades svinību gadu, un tajā piedalījās Latvijas Zemessardzes bigbends, latviešu - somu koris „Ziemeļmeita” un somu Jēgeru asociācijas koris „Kaaderilaulajat”. Koncerts bija īpaši veltīts arī somu Jēgeru piemiņai, kuri piedalījās neatkarības cīņās gan Latvijā, gan Somijā. 

Somijas armijas dibināšana un Jēgeru kustība tieši saistās ar Latviju. Jēgeri bija somu jaunieši, kuri Pirmā pasaules kara laikā slepus devās uz Vāciju, lai saņemtu militāro apmācību. Viņu mērķis bija atbalstīt Somijas neatkarības centienus un Somijas armijas izveidošanu. Kad Jēgeru kopskaits sasniedza aptuveni 2000 vīru, no somiem tika izveidots Karaliskās Prūsijas Jēgeru bataljons. Lai bataljons iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uz austrumu fronti Kurzemē un uz apmācībām Liepājā laikā no 1916. līdz 1918. gadam. Bataljons piedalījās kaujās pie Tukuma un Jelgavas apkārtnē. 1918. gada 13. februārī Jēgeri Liepājas Svētās Tŗīsvienības baznīcā zvērēja uzticību likumīgajai Somijas valdībai. Šajā baznīcā šobrīd atrodas plāksne, kas liecina par 1918. gadā Jēgeru doto zvērestu.

Koncerta atklāšanā uzrunājot klātesošos, R.Bergmanis teica: „Pirms simts gadiem mūsu vēsture un likteņi bija cieši saistīti, atsvabinoties no cariskās Krievijas valgiem. Mēs zinām, ka somu karavīri ar leģendāru varonību satrieca daudzkārtējo pārspēku Ziemas kara laikā, un turpina būt par pašaizliedzības un patriotisma etalonu arī mūsdienās.”

Koncertā izskanēja arī vairākas latviešu patriotiskās dziesmas, to skaitā, „Div’ dūjiņas gaisā skrēja”, „Daugaviņa puto balti”, „Mirdzot šķēpiem”, „Es karā aiziedams”.

Dalies ar šo ziņu