Lietuvas profesionālā dienesta karavīri varēs dienēt par pieciem gadiem ilgāk

Par šiem grozījumiem nobalsojuši 96 Seima deputāti, pret - neviens, bet viens parlamenta loceklis no balsošanas atturējies.

Turpmāk apakšvirsnieki, jaunākie un vecākie virsnieki tiks atvaļināti rezervē no 56 gadu vecuma, profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda militāro speciālistu funkcijas, - no 60 gadu vecuma, bet Bruņoto spēku kapelāni - no 65 gadu vecuma. Pašlaik šis vecuma cenzs ir aptuveni par pieciem gadiem zemāks.

"Aizsardzības sistēma izjūt lielu personāla trūkumu. Pēc pagājušā gada 25.oktobra datiem, Bruņotajos spēkos trūka vairāk nekā 300 virsnieku," norādījusi Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāte, bijusī Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičiene.

Vēl viens bijušais aizsardzības ministrs - sociāldemokrāts Juozs Oleks - uzsvēris, ka nav racionāli tik agri atvaļināt rezervē virsniekus, kas uzkrājuši vērtīgu pieredzi, īpaši ņemot vērā, ka virsnieku sagatavošana valstij izmaksā prāvu naudu.

"Mūsu virsnieki un kareivji salīdzinājumā ar citu valstu karavīriem ir jaunāki," viņš piebildis. "Virsnieku sagatavošanas un dienesta pakāpju piešķiršanas sistēma ir izveidota tā, ka faktiski pirms katras nākamās pakāpes iegūšanas virsniekam paredzētas īpašas mācības, kas notiek ne tikai Lietuvā, bet arī citās NATO valstīs un izmaksā diezgan dārgi, tādēļ šim ieguldījumam cilvēka zināšanās, viņa vērtībās būtu savā ziņā jāatmaksājas," spriedis Oleks, piebilstot, ka arī pašiem karavīriem iespēja dienēt ilgāk ir izdevīga.

Kareivji un matroži, tāpat kā šobrīd, varēs dienēt līdz 40 gadu vecumam.

Pašlaik lielākā daļa Lietuvas bruņoto spēku karavīru var dienēt līdz 35-53 gadu vecumā atkarībā no dienesta pakāpes, bet militārie speciālisti - līdz 55-65 gadiem atkarībā no specialitātes.

Lielākā daļa virsnieku tomēr atvaļinās rezervē 36-45 gadu vecumā, nesagaidot galējo vecuma robežu, jo raizējas, ka vēlāk nespēs integrēties civilajā darba tirgū.