Igaunijas zemessardze «Kaitseliit» — būtiska valsts bruņoto spēku daļa

Pirms trim gadiem, būdams veiksmīgs žurnālists, viņš atskārta, ka ieroci pēdējo reizi turējis rokās militārās apmācības stundās skolā un diez vai spētu ar to prasmīgi rīkoties tagad. «Man līdzās bija draugi un kolēģi, kas stājās «Kaitseliit». Iekšējās izjūtas un viņu rīcība pamudināja arī mani,» atceras Sanders Silms, kas ne vien darbojies kā aktīvs zemessargs, bet kļuvis arī par «Kaitseliit» saiknes veidotāju ar sabiedrību, filmējot un izplatot sižetus no zemessargu mācībām, kā arī dažādos igauņu sabiedrības plaši apmeklētos pasākumos stāstot par zemessargiem un iespēju iekļauties viņu rindās.

«Kaitseliit» paredzēta cīņām ne tikai ienaidnieka aizmugurē

24. februārī Igaunija svin savu Neatkarības dienu, un arī šogad šajā dienā jauni igauņu zemessargi deva svinīgo zvērestu. Pašreiz Igaunijā ir ap 15 000 zemessargu. Igaunijas zemessardze — brīvprātīgā Aizsardzības līga («Kaitseliit») ir tiešā Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera pakļautībā un tiek uzskatīta par būtisku valsts bruņoto spēku daļu, kas krīzes gadījumā iekļaujas sauszemes spēku vienībās.

Katrai «Kaitseliit» reģionālajai vienībai ir savi noteikti uzdevumi un noteiktas kaujas spējas brīdī, kad jāaizstāv Igaunija. Piemēram, Tartu reģionālās vienības nodaļas gatavotas ātrai reaģēšanai, iekšējai aizsardzībai un policijas spēku atbalstam. Uzbrukuma gadījumā Igaunijas zemessardze paredzēta cīņām ienaidnieka aizmugurē. Katra vienība lieliski pārzina savu reģionu un tā specifiku. «Mēs esam kā armija, tikai nesaņemam par to algu,» saka Sanders Silms.

«Kaitseliit» komandieris brigādes ģenerālis Mēliss Kīli, uzrunājot zemessargus igauņu zemessargu žurnāla «Kaitse Kodu!» («Aizsargā Mājas!») šī gada pirmajā numurā, vērtē «Kaitseliit» paveikto un min aktuālākos uzdevumus: «Pēdējo gadu prioritāte mums ir bijusi kaujas gatavības spēju trenēšana. Šis mērķis ir īstenots. Nākamais mērķis, pie kā mums vajadzētu strādāt, ir aizsardzības gatavības spēju pilnveidošana. Ar to es saprotu karavīru spēju koncentrēties uz kaujas uzdevumu sagatavošanu un izpildi.»

Igaunijas Aizsardzības spēki

Igaunijas Aizsardzības spēkus veido 3000 armijas profesionāļu, 2700 obligātā militārā dienesta karavīri, kuru sastāvs ik gadu mainās, ap 20 000 rezerves karavīru un ap 15 000 zemessargu. Karadarbības gadījumā Igaunija mobilizētu 60 000 militāri apmācītu, reģionālās vienībās strukturētu kara­- vīru, kas spēj prasmīgi darboties vienoti.

Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur bez pārtraukumiem turpinājies obligātais militārais dienests. Pašreiz dienesta laiks ir astoņi apmācības mēneši karavīriem, kuri apgūst karavīra bāzes kursu; 11 mēneši — tiem, kuri beiguši jaunākā virsnieka vai rezerves virsnieka kursu vai dien Igaunijas Jūras spēkos.

Igaunijas obligātajā militārajā dienestā iesauc vīriešus no 18 līdz 28 gadu vecumam. Iespēja dienēt ir arī sievietēm. Līdzīgi kā Latvijā vairāk nekā 11% Igaunijas armijas karavīru ir sievietes.

Atšķirībā no Latvijas igauņu sievietēm ir ne vien iespēja dienēt, bet arī iesaistīties Igaunijas bruņotos spēkus atbalstošā Sieviešu brīvprātīgā aizsardzības organizācijā, kur var apgūt karavīra pamatapmācību un specializāciju. Organizācijas galvenais uzdevums ir sniegt karavīriem un zemessargiem nepieciešamo atbalstu: pirmo palīdzību, gatavot ēdienu un pat pieskatīt karavīru bērnus, kad vecāki piedalās militārās mācībās. Nereti sievietes, kuras darbojas Sieviešu brīvprātīgajā aizsardzības organizācijā («Naiskodukaitse»), ir arī zemessardzes.

Kas kļūst par zemessargiem Igaunijā

Igaunijas Aizsardzības līga («Kaitseliit») dibināta 1918. gadā, un tā atsāka savu darbību 1990. gadā — 18 mēnešus pirms Igaunija oficiāli atguva neatkarību. «Atjaunotās zemessardzes sākumu droši vien var salīdzināt ar mežabrāļu kustību, un tai ir maz līdzības ar labi organizēto militāro spēku, par kādu «Kaitseliit» kļuvusi šodien. Tomēr mūs gan ar zemessardzes dibinātājiem, gan tās atjaunotājiem joprojām vieno ticība savai valstij un tās neatkarībai,» saka Sanders Silms.

Pievienoties zemessargiem igauņus mudina dažādi centieni. Daļa līdzīgi kā Sanders Silms apzinās, ka karavīra iemaņas var būt ļoti noderīgas savas ģimenes un zemes aizsardzībai. Tāpat kā mūsu jaunsargi, arī igauņu jaunieši, kas darbojušies militārās organizācijās (zēni — «Noored Kotkad» («Jaunie ērgļi»), bet meitenes — «Kodutütred» («Dzimtenes meitas»)), vēlas turpināt šo pieredzi pieaugušā vecumā. Ir igauņi, kuri militāro jomu, ieročus un mācības uztver kā aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu un iespēju būt kopā ar līdzīgi domājošiem.

Rezerves karavīri, par kuriem kļūst obligāto militāro dienestu beigušie, tiek saukti uz mācībām reizi četros vai piecos gados, bet Zemessardzē mācības notiek no trim līdz sešām reizēm gadā — atbilstoši reģionālās vienības specifikai, kurā zemessargs darbojas. Dalība organizētajās mācībās ir iespēja pastāvīgi uzturēt zināšanas un kaujas iemaņas labā līmenī, tādēļ nereti zemessargu rindas papildina arī obligāto militāro dienestu beigušie rezerves karavīri.

Līdztekus regulārām mācībām «Kaitseliit» zemessargiem ir iespēja apgūt specializāciju un kvalifikāciju. Igaunijas Aizsardzības līgai ir sava mācību iestāde — «Kaitseliit» skola, kurā var apgūt šādas specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, sanitārs, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, spridzinātājs, radiostaciju operators. Skola nodrošina jaunākā virsnieka kursus, sagatavojot gan instruktorus, gan vada un rotas komandierus.

««Kaitseliit» līdzīgi kā policija un glābšanas dienesti igauņu sabiedrībā tiek cienīti,» saka Sanders Silms. Nesenie pētījumi liecina, ka 80% igauņu uzticas šo profesiju pārstāvjiem. «Tomēr tas ir divpusējs process. Manuprāt, cilvēki, kuri iestājas zemessargos, ieņem aktīvu pozīciju. Viņi vairs nav tie, kuri uzskata, ka par nomaksātiem nodokļiem viņiem kaut kas pienākas no valsts. Kad cilvēks kļūst par zemessargu, viņš pakāpeniski saprot, ka viņš ir šī valsts. Un no viņa daudz kas ir atkarīgs.»

Ekipējums un ierocis

Ja cilvēks iestājas Igaunijas Aizsardzības līgā bez militāras sagatavotības, viņam jābeidz 10 dienu bāzes apmācības kurss, kura noslēgumā jauno zemessargu norīko apakšvienībā, kur visvairāk būtu noderīgas viņa ikdienas profesionālā darba iemaņas un zināšanas. «Piemēram, jaunu zemessargu, kura darbs vai izglītība saistīta ar matemātiku, visticamāk, novirzīs pie mīnmetējiem,» saka Sanders Silms.

Zemessargs saņem visu nepieciešamo ekipējumu: pilnu lauka formas komplektu, mugursomu un ieroci. Ekipējumu un ieroci zemessargs var glabāt mājās. Paredzēts, ka Igaunijas Aizsardzības līgas ekipēšanas projekts pilnībā noslēgsies nākamā gada nogalē.

«Aktīvam zemessargam, kurš regulāri piedalās mācībās, ir viss nepieciešamais. Protams, papildināt vai pilnveidot kādu ekipējuma detaļu ir katra paša ziņā. Ja ziemā mežā ir nevis vienkārši veļa, bet termoveļa, tas noteikti vairos izturības līmeni. Tādēļ nereti zemessargi papildus iegādājas atsevišķas lietas savai ērtībai.»

Ar ko sadarbojas «Kaitseliit»

Igaunijas Aizsardzības līga ir izteikti vērsta uz sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. «Kaitseliit» rīko mācības kopīgi ar Igaunijas policiju, glābšanas dienestiem, robežsardzi un pašvaldībām. Tas rada vienotu un plašāku izpratni par valsts aizsardzību. Ar «Kaitseliit» labprāt sadarbojas igauņu uzņēmēji, kuri bez maksas sniedz savus pakalpojumus, jo uzskata, ka šādi iegulda savu artavu kopīgajā valsts aizsardzībā.

Pagājušajā gadā Tallinas reģionālās vienības zemessargi piedalījās «Reval Marine and Offshore Training and MSCA» rīkotajā trīs dienu mācību projektā, kura laikā tika simulēta helikoptera grimšana un praktizēta niršana slikti caurredzamā ūdenī.

Gadu gaitā «Kaitseliit» veidojis ciešu sadarbību arī ar līdzīgām organizācijām kaimiņvalstīs, rīkojot kopīgas mācības un attīstot savstarpēju pieredzes un zināšanu apmaiņu. Pagājušajā gadā igauņu zemessargi piedalījušies vairāk nekā 100 lauka mācībās, kursos, praktiskā apmācībā un sporta sacensībās ārpus Igaunijas. Ciešākā sadarbība igauņiem gadu gaitā izveidojusies ar skandināvu kaimiņiem: somiem, zviedriem un dāņiem. Nākamie tuvākie sadarbības partneri «Kaitseliit» ir Latvijā un Lietuvā.

Zemessargs Tomass Kasks, kurš pagājušā gadā saņēma apbalvojumu par starptautiskas sadarbības veicināšanu starp brīvprātīgo savas zemes aizstāvju organizācijām, žurnāla «Kaitse Kodu!» jaunākajā numurā publicējis rakstu par Zviedrijas un Igaunijas Sāremā reģionālās vienības zemessargu kopīgajām mācībām. Viņš uzsver —  jo regulārāk notiek šādas mācības, jo pilnvērtīgāka ir sadarbība un kaujas uzdevumu izpilde. Tomass Kasks atzīmē, ka abu valstu zemessargi, kas piedalās kopīgajās mācībās, ir ar vairāku gadu pieredzi un pazīst cits citu personīgi. Viņš šādas mācības vērtē kā veiksmīgas sadarbības modeli.

«Ir prieks vērot, kā labi apmācīti brīvprātīgie spēj īsā laika sprīdī izveidot apakšvienības un izpildīt ātri un sekmīgi salīdzinoši sarežģītus kaujas uzdevumus.»

Kuram ir labāk aizsargāta valsts?

Lai gan ne visi 15 000 Igaunijas zemessargu aktīvi piedalās regulārās mācībās, Sanders Silms novērojis, ka «Kaitseliit» ir īpaša socializēšanās vieta. Mācībās satiekas visdažādāko profesiju un sociālo slāņu cilvēki, kurus vieno darbošanās vienam mērķim.

«Veidojas kopīga pieredze, un tas ļoti tuvina. Mēs bieži palīdzam cits citam arī ārpus zemessargu nodarbībām dažādās sadzīviskās situācijās. «Kaitseliit» ir spēcīga brālība, spēcīgs sociāls tīkls,» saka Sanders Silms. Tartu reģionālās vienības zemessargi vasarās organizē Igaunijas apceļošanu, bet Ziemassvētku laikā rīko ziemas balli.

Igauņi vairākkārt atzinuši, ka izveidojuši labāko militāro sistēmu, kāda iespējama tik nelielai valstij ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Arī Latvijā bieži Igaunija tiek minēta kā paraugs, īpaši pēdējā laikā saistībā ar diskusiju par obligātā militārā dienesta ieviešanas iespējām. Pārdomas raisa arī Sandera Silma atbilde uz jautājumu, vai, viņaprāt, zemessargs vai nepilna gada laikā obligāto militāro apmācību beidzis kareivis var būt līdzvērtīgs profesionālās armijas karavīram, kura ikdiena ir saistīta ar kaujas spēju attīstību līdz ļoti augstam līmenim. Sanders Silms atsaucas uz pirms dažiem gadiem notikušām Igaunijas dienvidu reģiona zemessargu mācībām, kuru noslēgumā komandieris uzrunājis kareivjus ar šādu vēstījumu: «Atcerieties, jūsu šeit ir vairāk nekā visa Latvijas armija.»

«Jā, esmu dzirdējis viedokli, ka zemessargi ir tikai lielgabalu gaļa, bet noteikti nepiekrītu šādam skatījumam.  Mēs esam labā līmenī un regulāri apmācīti, zinām, kā saskaņoti rīkoties krīzes situācijā. Mēs aizstāvēsim savu zemi godam,» ar pārliecību saka Sanders Silms un piebilst: «Labi, ka jums Latvijā ir sava Zemessardze!»

Šai domai nevar iebilst vai oponēt, jo aizsardzības spēju patieso efektivitāti reāli iespējams novērtēt tikai īstos kaujas apstākļos, nevis teorētiskā salīdzinājumā.

Jācer, ka ne mums, ne mūsu kaimiņiem nekad nebūs iespēja pārliecināties, kuras valsts aizsardzības modelis ir pārdomātāks.

Savukārt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji arvien vairāk novērtēs Sandera Silma formulēto domu, ka mēs paši esam valsts un piedalīšanās valsts aizsardzības mācībās ir goda lieta, nevis pienākums, kas attiecas tikai uz tiem, kam tas ir darbs.