Slovākijas parlaments izsaka atbalstu spēku izvietošanai Latvijā

NATO
Sargs.lv
Slovākija, karavīri
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

Slovākijas Republikas Nacionālās padomes locekļi ir piekrituši nosūtīt 152 karavīrus dalībai apmācības misijā Latvijā. Tādējādi Slovākija pildīs savu apņemšanos, kuru tā izteica pagājušā gada NATO samita laikā Varšavā

Slovākijas parlaments izsaka atbalstu spēku izvietošanai

 2017. gada otrajā ceturksnī Slovāku bruņotie spēki tiks iesaistīti Višegradas grupas apvienotajā apmācības misijā Baltijā. Kopā ar citiem sabiedrotajiem spēkiem, kuri jau ir piedalījušies šajā misijā vai drīz tikai dosies uz Baltijas reģionu, Slovāku bruņotie spēki veiks pasākumos, lai stiprinātu Alianses kolektīvo drošību pie NATO austrumu robežas. Ņemot vērā, ka apmācība būs vērsta uz Apvienoto bruņoto spēku savstarpējās sadarbspējas attīstīšanu, Slovāku karavīri varēs pārbaudīt arī savas militārās spējas. Slovāku militārie spēki atradīsies Baltijā no 2017. gada aprīļa līdz jūnija beigām un nomainīs Čehijas Republikas spēkus, kas izvietoti Baltijā šā gada pirmajā ceturksnī. Ungārija un Polija izvietos savas militārās vienības Baltijā attiecīgi 2017. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī.

Čehija vēlas piedalīties NATO spēku pastiprināšanas operācijā Baltijā

Čehijas Aizsardzības ministrija ziņo par Višegradas grupas valstu (V4) aizsardzības ministru sanāksmi. Čehija ir izteikusi vēlēšanos no nākamā gada piedalīties NATO austrumu robežas stiprināšanā, nosūtot savus karavīrus vai nu uz Igauniju vai Lietuvu.

No 2018. gada Čehijas Republika vēlētos piedalīties sabiedroto kaujas grupā kā daļa no pastiprinātās militārās klātbūtnes vai nu Lielbritānijas pakļautībā Igaunijā vai Vācijas pakļautībā Lietuvā,” Čehijas aizsardzības ministrs Martins Stropņickis sacīja saviem Polijas un Slovākijas kolēģiem Ņepolomicē.

2020. gadā, kad Polija būs NATO sevišķi ātras reaģēšanas grupējuma (VJTF) vadošā valsts, Čehijas bruņotie spēki piedāvājuši sniegt savu atbalstu ar bataljona lieluma kaujas grupu.

Ministrija raksta, ka Čehijas Republika vēlas maksimāli atbalstīt NATO sevišķi ātras reaģēšanas grupējumu.

Kā raksta ministrija savā interneta vietnē, V4 aizsardzības ministri apsprieduši pastiprināto militāro klātbūtni pie Austrumu robežas.

11. janvārī Čehijas bruņotie spēki Lietuvā uzsāka militārās mācības Training Bridge 2017, kuru ietvaros Čehijas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas militārās vienības pakāpeniski nomainīs cita citu. Šīs mācības tiek organizētas kā atbilde uz Baltijas bažām par Krievijas aktivitātēm. Čehijas bruņotie spēki uzturēsies Lietuvā līdz martam.

Stropņickis sacīja, ka tādu militāro mācību ietvaros, kas notiks V4 valstīs, čehu karavīri var trenēties kopā ar ASV bruņotajiem spēkiem, kas ir izvietoti Eiropā.
2016. gadā, satraucoties par Krievijas teritoriālajām ambīcijām pēc Krimas anektēšanas 2014. gadā un prokrievisko separātistu atbalstu Austrumukrainā, NATO nolēma nosūtīt uz Poliju un Baltijas valstīm daudznacionālus bataljonus, kurus vadīs ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas bruņotie spēki. Līdz šim Čehijas bruņotie spēki nav piedalījušies šādās aktivitātēs.

ASV karavīri ieradās Polijā janvārī.

Ministrija raksta, ka V4 Aizsardzības ministri ir vienojušies par nepieciešamību reorganizēt ES kaujas grupas, lai uzlabotu to militāro gatavību, apmācību un atbalstu.

V4 valstis izveidoja apvienoto kaujas grupu pirms gada. Paredzēts, ka 2019. gadā tiks izveidota vēl viena, kuras sastāvā varētu būt čehu helikopteri, ārsti, spridzināšanas bruņojuma eksperti un militārā policija.

V4 valstu aizsardzības ministri apsprieda kopīgu NATO, ES un jaunās ASV valdības darbību.

Stropņickis sacīja, ka fakts, ka ģenerālis Džeimss Matiss ir jaunais ASV aizsardzības ministrs vieš cerības, ka ASV politika NATO varētu saglabāties nemainīga. Viņš piebilda, ka attiecībā uz šo jautājumu nākamais NATO samits Briselē būs ļoti nozīmīgs.

Visi gaida, vai ģenerālis Matiss apstiprinās ASV aizsardzības politikas jauno virzienu, ko iezīmēja jaunais ASV prezidents Donalds Tramps, sacīja Stropņickis.

Tramps mudināja NATO Eiropas dalībvalstis turēt solījumu atvēlēt 2% no IKP aizsardzības tēriņiem. Šobrīd tikai dažās valstis pilda šo apņemšanos.

V4 ministri apsprieda nepieciešamību palielināt katras valsts militāro budžetu.

Stropņickis sacīja, ka neviens nav apstrīdējis šo apņemšanos.

Dalies ar šo ziņu