Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, sestdien Minhenes Drošības konferences laikā tiekoties ar ASV viceprezidentu Maiku Pensu, izteikusi savas gaidas par ASV militārajiem instrumentiem, lai aizsargātu Baltijas valstu gaisa telpu.
Grībauskaite sarunā ar Pensu izklāstījusi gaidas par ASV iesaisti Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā
Savukārt ASV viceprezidents Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidentiem apliecinājis ASV saistības pret Baltijas valstu drošību.
Grībauskaite Pensu iepazīstinājusi ar savu pozīciju par to, ka ir jāpaātrina lēmumu pieņemšanas process NATO, kā arī viņa runājusi par ASV tiešu dalību Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības centienos.
Viņa atzina, ka pērn NATO samitā Varšavā pieņemtie lēmumi par papildu NATO jaudām Austrumeiropā pašreizējā situācijā vairs nav pietiekami.
"Es ļoti specifiski runāju par to, ko mēs sagaidām no NATO. Mēs uzskatām, ka Varšavā pieņemtie lēmumi vairs nav pietiekami," teica Grībauskaite. "Būtiski ir arī ņemt vērā, ka NATO un ASV spēki lielā mērā ir koncentrēti Rietumeiropā, nevis pie riskantākās austrumu robežas," piebilda Lietuvas prezidente.
Grībauskaite informēja, ka tikšanās laikā Pensam tika rādītas kartes, kurās attēlots, kā Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība varētu izskatīties. "Bez ASV pretgaisa aizsardzības sistēmām mēs nespēsim pilnībā nodrošināties pret nejaušībām. Pašlaik mēs plānojam paši iegādāties atsevišķas iespējas, tomēr tiesa ASV līdzdalība ir nepieciešama. Mēs iepazīstinājām ar savu pozīciju," viņa klāstīja.
"Mēs bijām paņēmuši līdzi materiālus, kartes, un es patiešām ceru, ka mūsu vēstījums tika saprasts un tiks pieņemts kā pozitīvs ierosinājums, kas NATO un ASV ir nepieciešams," sarunā ar BNS piebilda Grībauskaite.
Baltijas valstu amatpersonas ilgstoši ir teikušas, ka pretgaisa aizsardzība ir viens no vājākajiem posmiem visu trīs valstu militārajā aizsardzībā. Lai to uzlabotu, visas trīs valstis apsver iespējas panākt plašākas pilnvaras sabiedroto spēku patruļas lidmašīnām, kas veic misiju Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī papildu sauszemes bruņojuma iegādi.
Lietuvas Bruņotajiem spēkiem pašlaik ir tikai īsas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, un tie ir nolēmuši no Norvēģijas iegādāties vidējas darbības rādiusa sistēmas "NASAMS". Iepriekš vēstīts, ka tās Lietuva varētu saņemt līdz 2020.gadam par 100 miljoniem eiro.
Lietuvas un ārvalstu amatpersonas ir apsvērušas iespējas nākotnē izvietot tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas var notriekt lidmašīnas un ballistiskās raķetes, tomēr pagaidām konkrēti lēmumi par šo jautājumu nav pieņemti.
Sestdien intervijā BNS Grībauskaite atteicās precizēt, kādi tieši militārie pasākumi būtu nepieciešami Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībai.
Sarunā ar Pensu viņa arī mudinājusi īstenot NATO reformu, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu aliansē. "Lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt ātrākam, šī joma ir jāreformē," viņa secināja.
Lietuvas un citu reģiona valstu amatpersonas ir rosinājušas plašākas pilnvaras piešķirt NATO augstākajam sabiedroto komandierim Eiropā. Ierosinājumu iemesls ir bažas, ka lēmumu pieņemšana NATO padomē, kurā ir visu dalībvalstu pārstāvji, krīzes situācijā varētu būt pārāk ilga.
Grībauskaite pauda pārliecību, ka atbilstoši lēmumi šogad tiks pieņemti NATO samitā Briselē.
Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta tikšanās notika laikā, kad Eiropā pieaug bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitikas nostādnēm un pozīciju attiecībās ar Krieviju.
Lai gan vairākas augsta ranga ASV amatpersonas šonedēļ dažādās vizītēs Eiropā apliecināja, ka ASV atbalsta aliansi, vienlaikus tika uzsvērts, ka sabiedrotajiem Eiropā ir jāpalielina savi aizsardzības budžeti.
Grībauskaite atzina, ka tāds ASV aicinājums ir godīgs. "ASV ir pilnīgas tiesības prasīt, lai eiropieši paši tērē vairāk aizsardzībai un vairāk investē savā aizsardzībā," viņa komentēja.
"Viņi apliecināja, ka nenoraida solidaritāti, palīdzību vai savu atbildības daļu par drošību pasaulē un Eiropā. Tomēr mēs labi saprotam, ka ar jauniem draudiem un pieaugošu Krievijas aktivitāti mūsu robežas tuvumā mums - mēs redzam, cik daudz Krievija investē savā armijā un cik agresīva ir tās rīcība -, es domāju, būtu pilnīgi bezatbildīgi izvairīties no saistībām pret savu drošību un investīcijām savā drošībā. Mēs visi pieļautu lielu kļūdu, kuru vēsturiski neviens nekad neattaisnotu," paskaidroja Grībauskaite.
Pēc tikšanās Penss mikoroemuāru vietnē "Twitter" rakstīja, ka Baltijas valstu prezidentiem apliecinājis "ASV saistības pret to drošību un mūsu partnerību".