Igaunijas aizsardzība 2026: vairāk obligātā dienesta un sieviešu karavīru, labāka izlūkošanaJa iepriekšējais ilgtermiņa attīstības plāns koncentrējās uz funkcionālo primāro aizsardzības spēju attīstību, izveidojot divas brigādes, teritoriālo aizsardzību un bruņotu manevra spēju, tad jaunā plāna mērķis ved uz to, lai nodrošinātu iepriekš minēto spēju vienotu darbību, norāda medijs.

NATO pirmām kārtām skatoties uz Igaunijas izlūkošanas spējām, un attīstības plānā iekļautais nopietni sekmēs šo spēju pilnveidošanu. Iepirkumu sadaļa esot klasificēta, bet ir skaidrs, ka abas brigādes saņems bezpilota lidaparātus, norāda “Postimees”. 

Izmaiņas, kas visvairāk skars sabiedrību, ir obligātais militārais dienests. Ja pēdējos četros gados valsts iesauca vismaz 3200, tad nākamajos desmit gados minimālais iesaucamo jauniešu skaits vienā gadā sasniegs vismaz 4000.    

Šāds lēmums ir ievērības cienīgs, jo Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terras, 2012.gadā, iepazīstinot ar iepriekšējo attīstības plānu, bija spiest atzīt, ka jauniešu fiziskais stāvoklis ir tāds, ka Aizsardzības spēki var saņemt tikai 3200 – 3500 jauniešu gadā. Turklāt, Aizsardzības spēku instruktori un apstākļi nebija gatavi, lai uzņemtu vairāk.

“Šis nav viegls uzdevums, bet mērķiem jābūt ambicioziem,” intervijā BNS sacījis ģenerālleitnants Terras, ziņo raidorganizācija “ERR”. Ne tik sen katru gadu tika iesaukti 2500 jaunieši, līdz viņu skaits pieauga līdz 3200. “Dažus gadus obligāto dienestu pildīja pat 3500 jauniešu, tātad mums nepieciešams vien par 500 vairāk,” secinājis ģenerālleitnants. 

Šogad trijos iesaukumos obligāto dienestu sākuši 3307 jaunieši, un 40 procenti no viņiem – brīvprātīgi. Savukārt desmit jaunieši ieradušies no Somijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, ASV,  Kanādas un citām valstīm, raksta “Postimees”.

Gan Aizsardzības spēku komandieris, gan aizsardzības ministrs uzvēris nepieciešamību palielināt obligātā dienesta bāzi. Ministrs uzsvēris, ka pašreiz  aptuveni 30 procenti no attiecīgajā gadā obligātā dienesta vecumu sasniegušajiem jauniešiem pilda militāro dienestu, un mērķis ir šo rādītāju palielināt līdz 50 procentiem, norāda “ERR”.  

Ņemot vērā, ka jauniešu fiziskā stāvokļa uzlabojumi nav vērojami, plānam par pieaugošo iesaucamo skaitu ir jāpaļaujas uz citu risinājumu paketi. Kalevas kājnieku bataljons izstrādā jaunu obligātā dienesta kareivju apmācības programmu. Nav izslēgts jautājums arī par iesaucamo veselības stāvokļa prasību pārskatīšanu, bet ir arī jāveic arī pasākumi, lai uzlabotu vienību spēju apmācīt, izvietot un ekipēt iesaucamos, raksta “Postimees”.

Viena no jomām, kur Aizsardzības ministrija sagaida lielāku progresu, ir lielāka sieviešu iesaistīšanās valsts aizsardzībā.  Aizsardzības resursu aģentūrai pašreiz ir atļauts dienestā pieņemt aptuveni 40 brīvprātīgās jaunietes, jo pagaidām tikai dažas Aizsardzības spēku vienības ir  piemērotas viņu izmitināšanai. 

Aizsardzības ministrs pirms nedēļas parakstījis projektu līdz 2018.gadam palielināt maksimālo obligātajā dienestā iesaucamo sieviešu skaitu līdz 108, ļaujot viņām dienēt visās militārajās vienībās. Galīgais mērķis ir atcelt iesaucamo sieviešu skaita griestus, raksta “Postimees”, norādot, ka šogad dienestā iesauktas 33 jaunietes. 

Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams dienestā pieņemt sievietes, ir fakts, ka Igaunija piedzīvo demogrāfiskās izmaiņas, kas Aizsardzības spēkiem padara arvien grūtāku un grūtāku uzdevumu saņemt nepieciešamo iesaucamo skaitu. Vēl viens iemesls ir mainīt principus attiecībā uz sieviešu lomu Aizsardzības spēkos, norāda raidorganizācija “ERR”.   

“Ir jāpieņem vairāk sieviešu, viņām ir jābūt dotām iespējām iesaistīties”, “ERR” sacījis aizsardzības ministrs, piebilstot, ka viņām jākļūst par daļu no Aizsardzības spēku ikdienas. “Šodien viņas ir izņēmums, bet ja mēs sasniegsim kritisko masu, viņas kļūs par neatņemamu valsts aizsardzības sastāvdaļu.”

Visi šie lēmumi kalpo otram svarīgam attīstības plāna punktam: palielināt Aizsardzības spēku ātrās reaģēšanas struktūru no pašreizējiem 21 000 līdz 25 000 cīnītājiem, uzsver “Postimees”.  Nozīmīgākās izmaiņas skars 2.kājnieku brigādi, un tas notiks ar otra kājnieku un artilērijas bataljona izveidošanu, kā arī pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošanu.

Aizsardzības līgai (Zemessardzei), kas atbildīga par teritoriālo aizsardzību piecos reģionos, jādod lielākas tiesības un atbildība. Aizsardzības spēku kara laika struktūra būs jāatbalsta ar 1500 Aizsardzības līgā apmācītiem zemessargiem.

1.kājnieku brigādes attīstība par stipru bruņoto brigādi turpināsies, tikko saņemtās kaujas mašīnas "CV9035” un esošos bruņutransportierus “SISU” papildinot ar pašgājējartilērijas iekārtām, kā arī prettanku ieročiem ar darbību 4-8 kilometru distancē.

“Bruņotas manevra spējas izveidošana ir gatavota gadiem,” sacīja aizsardzības ministrs, saņemot pirmās 12 Nīderlandē iepirktās kājnieku kaujas mašīnas. “Mūsdienīgajām kājnieku kaujas mašīnām, kas iegādātas no Nīderlandes, ir lieliskas manevra spējas apvidū, augsta līmeņa bruņu aizsardzība un iespaidīgas uguns spējas, un, būdamas augstu tehnoloģiju iekārtas, tās spēs cīnīties kopā ar mūsu sabiedroto tankiem,” aizsardzības ministrs uzrunā skaidroja 113 miljonus vērto pirkumu, kas sastāvēs no 44 kājnieku kaujas mašīnām un sešām uz tanku “Leopard 1” bāzēs veidotām atbalsta tehnikas vienībām.  

“ERR” norāda, ka “CV9035” nonāks profesionālā Skautu bataljona apbruņojumā, nomainot riteņu piekares “SISU XA-188”, pārveidojot vienību no motorizētās par bruņotu. Ar 35 mm “Bushmaster III” lielgabalu aprīkoto tehniku piegādās 2016. – 2018. gadā. Savukārt Norvēģijā iepirktos 37 “CV90” korpusus Igaunija ir saņēmusi teju visus, un 635 000 eiro vērtā tehnika tiks pārveidota par bruņotu atbalsta tehniku.