Norvēģijas Zemessardze saņems speciālo operāciju spēkos lietotās apvidus automašīnas

Atjaunotās “MB 290 Multi III” nonāks Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienībās. Pirms tam šīs automašīnas lietoja Speciālo operāciju spēki, tostarp arī starptautisko operāciju rajonos. “Kas ir bijis labs speciālajiem spēkiem, labs ir arī mums,” norāda Zemessardzes komandieris ģenerālmajors Tors Rune Rābi, uzsverot kā ieguvumus spēcīgo ieroču platformu un mobilitāti.

Apvidus automašīnas tiks atjaunotas bruņoto spēku remontdarbnīcās.  “MB 290 Multi III” ar karavīru līdzdalību ir veidotas uz bāzes modeļa “MB 290”, kuru bruņojumā pieņēma 2001.gadā. 

“Šis ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā uzlabot Zemessardzes mobilitāti un kaujas spējas,” norāda komandieris, piebilstot, ka pašreiz notiekot automašīnu testēšana. Pirmie pārbaudījumi veikti mācībās “Cold Response 2016”, kā arī mācībās kopā ar Zviedrijas Zemessardzi.

Pirmās 30 apvidus automašīnas pēc to atjaunošanas un apbruņošanas Zemessardzes rīcībā nonāks 2017.gadā.

Zemessardzē sākta arī pakāpeniska strēlnieku ieroču nomaiņa no kopš 1960.gadiem bruņojumā esošās “AG-3” uz “HK416”, kādus pirms tam saņēma regulārie spēki. To plānots pabeigt 2017.gadā.

Pērn intervijā militāro ziņu portālam “Sargs.lv” “Heimevernet” komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Īvars Halsets atzina, ka Zemessardzē joprojām trūkst ekipējuma, un Zemessardzes rotām nav savu dienesta transportlīdzekļu. Šis jautājums tiek risināts, lai zemessargiem nodrošinātu alternatīvas transporta iespējas. Piemēram, sniega motocikli Finnmarkas reģionā, kur kareivji prot ar tiem braukt. Tiek izstrādāta arī jauna sistēma, kas noteiktu, ka krīžu vai kara apstākļos zemessargiem būtu iespējams izmantot civilo transportu dienesta vajadzībām. Savukārt Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienības ir nodrošinātas ar dienesta militārajiem transportlīdzekļiem.

Norvēģijas Zemessardzē dienē 45 000 karavīru, kas veido aptuveni 67% no Norvēģijas Bruņoto spēku personālsastāva. Zemessardzes budžets ir tikai 3% no Norvēģijas aizsardzības budžeta.

Zemessardzei ir savas sauszemes, jūras un pretgaisa aizsardzības vienības. 90 procenti zemessargu ir sauszemes vienību karavīri — vieglie kājnieki.

Norvēģijā ir gara krasta līnija, tāpēc ir zemessargu jūras spēku vienības, kas darbojas valsts piekrastē un ostu apkārtnē, to skaitā ir četras ātrās reaģēšanas radiolokācijas un laivu vienības apmēram 20 rotu sastāvā.

Zemessardzes pretgaisa aizsardzības vienības ir atbildīgas par Zemessardzes vienību izvietojuma vietu un militāro lidlauku pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu. Dienestam lidlaukā ir noteiktas īpašas prasības, tāpēc šajās vienībās dienošajiem ir nepieciešams iegūt attiecīgas zināšanas.

Kopumā ir 250 dažādas Zemessardzes rotas, un katrā no tām ir apmēram 175 zemessargi, kā arī 15 ātrās reaģēšanas vienības ar 200 karavīriem.