Zviedrijas bruņotie spēki izsūtījusi iekšēju memorandu, kurā aicināts saglabāt modrību laikā, kad arvien biežāk notiek dažādi ar spiegošanu saistīti incidenti, ziņo Zviedrijas mediji.
Zviedrijas karavīri brīdināti uzmanīties no spiegiem
"Katru nedēļu es saņemu ziņojumus par nopietnākām vai mazāk nopietnām spiegošanas aktivitātēm," sabiedriskajai raidorganizācijai SVT norādīja Ziemeļzviedrijas militārā reģiona komandieris Mīkaels Frisels.
SVT otrdien ziņoja, ka bruņotajos spēkos izsūtīts iekšējais memorands, kurā karavīri un darbinieki aicināti saglabāt modrību.
SVT vēstīja, ka saskaņā ar neapstiprinātu informāciju krievi draudējuši kādam NATO virsniekam, kad tas NATO mācību laikā apmeklējis krogu Lūleo, Zviedrijas ziemeļos. Krievi parādījuši virsniekam fotogrāfijas ar viņa ģimenes locekļiem un pieprasījuši atklāt specifisku informāciju.
Frisels atklāja, ka gaisa spēku mācību laikā Norrbotenā saņēmis ziņojumu par starpgadījumu, bet sīkāku informāciju neatklāja.
Zviedrijas bruņotie spēki pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ārvalstu spiegi bijuši klāt starptautiskās militārās mācībās augustā Zviedrijas dienvidos, lai veiktu izlūkošanu un ievāktu informāciju.
Iepriekš šomēnes Zviedrijas bruņoties spēki atklāja īpašu telefona līniju, lai sabiedrības locekļi varētu ziņot par aizdomīgu uzvedību.
"Visiem jāsāk saprast, ka (..) tas patiešām notiek Zviedrijā, un mums tas jāsāk uzņemt nopietni," norādīja Frisels.
Tikmēr laikraksts "Svenska Dagbladet" otrdien vēstīja, ka neidentificēti cilvēki uzrunājuši Zviedrijas karavīrus arī neseno militāro mācību laikā Gotlandē, kur Zviedrija nolēmusi pastāvīgi izvietot kaujas vienību.
"Cilvēki ārvalstīs reģistrētās automašīnās pietuvojās karavīriem un uzdeva dažādus jautājumus par operāciju," laikrakstam atklāja Gotlandes Zemessardzes vienības komandieris.
Bruņoto spēku preses pārstāvis apstiprināja, ka pēdējos gados pieaudzis dažādu drošības incidentu skaits, par kuriem tiek ziņots, bet piebilda, ka to iespējams var izskaidrot arī ar pieaugušo modrību.
Viņš laikrakstam "Aftonbladet" sacīja, ka bruņotajiem spēkiem zināms par kontaktēšanās mēģinājumiem un nepiederošu personu neatļautu uzturēšanos aizsargātos objektos.
Laikraksts: Kaujas vienības izvietošanu Gotlandē izsaukuši Krievijas draudi
Informācija par pieaugošajiem draudiem no Krievijas puses veicināja Zviedrijas lēmumu pastāvīgi izvietot kaujas vienību Baltijas jūrā esošajā Gotlandes salā.
Laikraksts "Dagens Nyheter" (DN) norāda, ka draudu raksturs gan klasificēts kā pilnīgi slepens un to nevar nodot atklātībai, ja vien valdība nav pieņēmusi lēmumu par atslepenošanu.
Kopš vasaras par drošības situācijas pasliktināšanos izteicies gan bruņoto spēku komandieris Mīkaels Bidēns, gan aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Tajā pašā laikā bruņoto spēku vadība izlēmusi veikt iepriekš neizziņotas bruņoto spēku vienību gatavības pārbaudes un nosūtīt 150 karavīrus no Ševdes uz Gotlandi.
Bruņoto spēku komandieris deva pavēli šiem karavīriem palikt līdz turpmākajam norādījumiem Gotlandē, tādējādi paātrinot iepriekš pieņemto lēmumu pastāvīgi izvietot kaujas grupu Gotlandē, sākot ar 2017.gada beigām.
"Kaut kas noticis izlūkošanas [sniegtajā] kopainā, taču mēs, pilsoņi, nezinām, kas. Tomēr mēs varam redzēt tā sekas. Straujā vienības izvietošana Gotlandē ir ārkārtēja," sarunā ar DN norāda izlūkošanas eksperts profesors Vilhelms Agrels.
Tomēr bruņoto spēku preses sekretārs Jespers Tengrots noliedza, ka lēmuma pamatā būtu kāds konkrēts notikums.
Drīzāk lēmuma cēloņi meklējami apkārtējās drošības vides apstākļos, sarunā ar aģentūru TT atzina Tengrots, piebilstot, ka komentāri par izlūkdienestu darbu netiek sniegti.
Savukārt opozīcijā esošās Moderātu partijas eksperts drošības jautājumos Hanss Valmarks izteicās, ka valdība viņu nav informējusi par Krievijas radīto draudu pieaugumu, taču atzina, ka nav pārsteigts par ND publicēto informāciju.
"Tas liecina, ka strauji pasliktinās drošības aina ap Baltijas jūru," intervijā TT norādīja Valmarks.
Zviedrijas premjerministrs noliedz tiešu Krievijas draudu esamību
Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns noraidījis apgalvojumus, ka lēmums Gotlandē pastāvīgi izvietotkaujas vienību pieņemts Krievijas militāro draudu dēļ.
Levēns žurnālistiem paziņoja, ka DN publiskotā informācija neesot pareiza. "Esmu to sacījis iepriekš un saku joprojām: tiešu militāru draudu Zviedrijai nav," paziņoja premjers.
Jautāts par Zviedrijas opozīcijā esošās Moderātu partijas aicinājumu veikt izpēti, lai izstrādātu ziņojumu par valsts situāciju drošības jomā, Levēns atbildēja: "Uz to var atbildēt aizsardzības ministrs. Tiešu militāru draudu Zviedrijai nav, bet mēs jau sen esam pamanījuši, ka drošības situācija ir mainījusies - arī Ukrainas notikumu un Krimas aneksijas dēļ."