Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojas par turpmākām prioritātēm drošības stiprināšanā

Nozares politika
Sargs.lv
4C59F754474E412F964417C542E10CE0.jpg

14. decembrī Viļņā, Lietuvā norisinājās Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks un Igaunijas aizsardzības ministru Hannes Hanso, parakstot  Ministru Komitejas sanāksmes kopīgo komunikē.

Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojas par turpmākām prioritātēm drošības stiprināšanā

Aizsardzības ministri pauda solidaritāti Francijai un savu gatavību sniegt atbalstu cīņā pret terorismu, stiprinot Baltijas valstu dalību ANO un ES vadītajās operācijās, kā arī atbalstot ar citiem līdzekļiem.

Ministri atbalstīja NATO ārlietu ministru pieņemto lēmumu aicināt Melnkalni sākt uzņemšanas sarunas, lai tā kļūtu par alianses 29. dalībvalsti, kā arī aicināja Eiroatlantiskai kopienai saglabāt NATO “atvērto durvju” politiku, lai stiprinātu kopējās vērtības un starptautisko drošību.

Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās kopīgi gatavoties NATO Varšavas samitam, kā arī stiprināt NATO apņemšanos par kolektīvo aizsardzību. Tika īpaši atzīmēta Gatavības rīcības plāna  ieviešanas nozīme, kā arī turpmāka sabiedroto spēku klātbūtne Baltijā.

R. Bergmanis, J. Oleks un H. Hanso uzsvēra NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijas politisko un militāro nozīmību, kas garantē NATO gaisa telpas drošību, kā arī kalpo par ticamu atturēšanas instrumentu. Vienlaicīgi ministri vienojās, ka arī turpmāk patrulēšanu jāveic no bāzes Emari, Igaunijā, un bāzes Šauļos, Lietuvā.

Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina darbs pie uzņemošās valsts atbalsta pilnveidošanas, kā arī jāveicina apmācība, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu sabiedroto valstu gaisa spēkiem.

Tāpat ministri pauda atzinību par ASV apņemšanos stiprināt reģiona drošību un stabilitāti, nodrošinot pastāvīgu spēku klātbūtni, izvietojot programmas “Eiropas aktivitāšu aprīkojums” ekipējumu Baltijas valstīs, kā arī plānojot papildu resursus Eiropas Iedrošināšanas iniciatīvas ietvaros.

Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēra, ka NATO spēku izvietošana ir būtisks instruments, lai pilnveidotu NATO spēku ātru izvietošanu sabiedroto valstu teritorijās.

Ministri vienojās izstrādāt risinājumus, lai uzlabotu reģionālās apmācības nosacījumus rotācijas spēkiem, kā arī turpmāk sniegt uzņemošās valsts atbalstu visiem NATO spēkiem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs.

Ministri pauda gandarījumu par ASV, Lielbritānijas un Vācijas vadībā izstrādāto Transatlantisko spēju stiprināšanas un apmācību iniciatīvu (Transatlantic Capability Enhancement and Training initiative), kuru šā gada jūnijā apstiprināja NATO aizsardzības ministri, ar mērķi koordinēt militāro mācību norisi Baltijas valstīs un Polijā. Ministri atzīmēja, ka šī iniciatīva papildina Gatavības rīcības plānu.

Aizsardzības ministri atzīmēja Baltijas valstu dalības Lielbritānijas vadītajos Apvienotajos reaģēšanas spēkos, kas spēs ātri reaģēt uz jebkuru krīzi, jebkurā vidē, un būs spējīgi īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību, lai novērstu tās iespējamo eskalāciju.

Tāpat tika atzinīgi novērtēta NATO spēku integrācijas vienību izveide Baltijas valstīs un sabiedroto atbalsts, tādējādi sekmējot Baltijas valstu spējas uzņemt sabiedroto spēkus.

Ministri atzina, ka NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba mācību “ARRCADE FUSION 2015” norise Baltijas valstīs sniedza lielisku iespēju pārbaudīt uzņemošās valsts atbalstu.

Vienlaicīgi tika atzīmēta Baltijas valstu vienības – Baltijas bataljona veiksmīgā dalība NATO mācībās “TRIDENT JUNCTURE 2015”. Mācības pierādīja, ka Baltijas bataljons ir labi sagatavots dežūrai NATO Reaģēšanas spēku sastāvā.

Ministri vienojās, ka nepieciešams stiprināt Baltijas valstu sadarbību meklēšanas un glābšanas uzdevumu veikšanā Baltijas jūrā.

R. Bergmanis, J. Oleks un H. Hanso uzsvēra stratēģiskās komunikācijas nozīmi un vienojās arī turpmāk stiprināt Baltijas valstu sadarbību stratēģiskās komunikācijas jomā.

Ministri apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, kuru pārkāpj Krievija. Tāpat ministri atkārtoti apliecināja Baltijas valstu gatavību atbalstīt Ukrainu, stiprinot Ukrainas bruņotos spēkus un pilnveidojot aizsardzības sektoru. Ministri pauda gandarījumu par Baltijas valstu instruktoru dalību Ukrainas instruktoru apmācībā.

Aizsardzības ministri atzinīgi novērtēja, ka tiek izstrādāta ES Globālā stratēģija par ārpolitiku un drošības politiku (EU Global Strategy on Foreign and Security Policy), kā arī norādīja, ka nepieciešama padziļinātāka dalībvalstu iesaiste.

Baltijas valstu aizsardzības ministri pauda atbalstu lielākai Eiropas Komisijas iesaistei drošības un aizsardzības jomā, īpaši, attiecībā uz spēju attīstību drošības un attīstības jomā.

Jau ziņots, ka Baltijas valstu aizsardzības ministri tikās Lietuvā, bet pēc tikšanās dosies vizītē uz Ukrainu, kur paredzēta tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru ģenerāli Stepanu Poltoraku, lai pārrunātu reģionālās drošības aktualitātes. Plānots, ka ar aizsardzības ministriem tiksies arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Ministru prezidents Arsēnijs Jaceņuks un Polijas aizsardzības ministrs Antoni Macerevičs.

Dalies ar šo ziņu