Valstī atsākoties aktīvām politiskajām diskusijām par Zviedrijas dalību NATO, Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izteikusies, ka Maskava spers "atbildes soļus", ja Zviedrija pievienotos NATO. Reaģējot uz Krievijas pieaugošo militāro aktivitāti Baltijas jūras reģionā, Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts, pirmdien parakstīja militāru vienošanos ar Poliju, bet "Svenska Dagbladet" rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka Zviedrija apsver pievienošanos Lielbritānijas vadītajiem Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem.
Krievijas saniknotā Zviedrija stiprina militāro sadarbību; aug sabiedrības atbalsts dalībai NATO
"Baltija, kādreizējā miera jūra, kļuvusi par draudu jūru," Varšavā notikušajā kopīgajā preses konferencē ar savu zviedru kolēģi Pēteru Hultkvistu atzina Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks.
Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs norādīja, ka Krievijas bruņoto spēku kuģu un lidmašīnu pastiprinātā klātbūtne Baltijas jūrā likusi Stokholmai pieņemt "divus lēmumus".
Viens bijis piecu gadu laikā palielināt izdevumus aizsardzībai par 11%, otrs - pastiprināt sadarbību ar NATO kopumā un atsevišķām tās dalībvalstīm.
Zviedrijas valdība jau paziņojusi, ka palielinās valsts dalību NATO militārajās mācībās.
Zviedrija izsaka Krievijai protestu par iejaukšanos tās attiecībās ar NATO
Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma pēc tikšanās ar Krievijas vēstnieku Viktoru Tatarincevu, atzina, ka abu valstu attiecības ir "vēsākas nekā jebkad".
Valstrēma tikās ar Tatarincevu, lai pieprasītu paskaidrojumus par Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāres pagājušās nedēļas izteikumiem, ka Zviedrijai jārēķinās ar Maskavas militāriem pretsoļiem, ja tā iestāsies NATO.
“Zviedrijas dalībai NATO būtu politiski militāras un ārpolitikas konsekvences, un tas izsauktu atbildes soļus no Krievijas puses," 10.septembrī iknedēļas brīfingā paziņoja Marija Zaharova.
Jau trīs mēnešus iepriekš Krievijas vēstnieks Stokholmā paziņoja, ka Zviedrija "nav Krievijas bruņoto spēku mērķis", kamēr tā ir neitrāla, bet, ja Zviedrija pievienotos NATO, Maskava īstenotu "pretpasākumus".
Ceturtdien Valstrēma atklāja, ka tikusies ar Tatarincevu, lai pārrunātu Zaharovas izteikumus. Viņa atteicās sīkāk stāstīt par runāto, taču sacīja, ka viņa izteikusi asu protestu.
"Mēs vēlējāmies paskaidrojumus par Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu. Mēs arī vēlējāmies uzsvērt, ka Zviedrija pati izlemj savu ārpolitiku un drošības politiku un mēs nepieņemam mēģinājumus ar draudiem ietekmēt mūs šajā vai citos jautājumos,"
tabloīdam "Expressen" norādīja ministre. "Mēs nepārprotami norādījām, ka draudi no Krievijas ir nepieņemami."
Aptauja liecina, ka Zviedrijā audzis atbalsts dalībai NATO
Septembra sākumā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairāk ir tādu zviedru, kuri iestājas par valsts pievienošanos NATO, nekā to, kuri būtu pret šādu soli, vēsta “Thelocal.se”.
Laikrakstā “Svenska Dagbladet” publicētie “Sifo” veiktās aptaujas rezultāti liecina par visai radikālām izmaiņām ziemeļvalstī, kura ilgu laiku centās uzsvērt savu neitralitāti un nepievienošanos militāriem blokiem.
No 1000 aptaujātajiem cilvēkiem 41% pauda viedokli, ka Zviedrijai būtu jāpievienojas Ziemeļatlantijas aliansei.
39% atbildējuši, ka ir pret to, bet 20% pateikuši, ka viņiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jaunā aptauja liecina, ka atbalsts valsts dalībai NATO kopš iepriekšējās aptaujas maijā ir pieaudzis par 10 procentpunktiem. Maijā Zviedrijas dalību NATO atbalstīja trešdaļa aptaujāto, kas bija vairāk nekā 29% 2013. gadā un 17% 2012. gadā.
Politologs un sociāldemokrāts Ulfs Bjerelds nedēļas nogalē intervijā ziņu aģentūrai “TT” paudis viedokli, ka zviedru nostāju mainījuši divi faktori: arvien pieaugošā sajūta par Krievijas draudiem, kā arī Zviedrijas Bruņoto spēku līdzšinējā komandiera ģenerāļa Sverkera Goransona izteikumi, ka Zviedrija uzbrukuma gadījumā sevi spētu aizstāvēt tikai nedēļu. Viņš piebildis, ka pēdējos divos gados ir skaidri redzama tendence, ka samazinās opozīcija dalībai NATO.