Zviedrija apsver pievienošanos Lielbritānijas vadītajiem Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem

Apvienotos reaģēšanas spēkus Lielbritānijas vadībā apņēmušās veidot septiņas NATO dalībvalstis. Tā ir Lielbritānijas iniciatīva, tās mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu darboties dažādās operacionālās vidēs gan starptautiskajās operācijās, gan veikt kolektīvās aizsardzības uzdevumus.

Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva, Lielbritānija un Latvija pagājušajā gadā parakstīja nodomu protokolu par šo spēku izveidi, bet Zviedrija šajā iniciatīvā nepiedalījās.

Tomēr "Svenska Dagbladet" ziņo, ka Zviedrija apsver pievienošanos.

Laikraksts vēsta, ka tā rīcībā nonācis memorands, ko 2014.gada novembrī sagatavojis Zviedrijas atašejs Londonā Mats Dānielsons. Tajā aplūkota Apvienoto reaģēšanas spēku orientācija un prasības Zviedrijas dalībai.

Dānielsons intervijā "Svenska Dagbladet" sacīja, ka Zviedrijas valdība lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet turpinās dialogs par šo spēku iespējamo nozīmi Zviedrijai.

Jautāts, cik ieinteresēta ir Londona, viņš sacīja, ka Lielbritānijai nebūtu nekas pretī, ja Zviedrija pievienotos.

"Cik es saprotu, tas būtu pilnīgi iespējams, ja mēs gribētu," sacīja Dānielsons.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists laikrakstam paziņoja, ka valdība ir gatava ļaut Zviedrijai palielināt paļaušanos uz NATO, bet joprojām nav gatava apsvērt iestāšanos šajā organizācijā.

Zviedrijas sociāldemokrātu vadītā koalīcija ir solījusi nepievienoties NATO, bet pēdējo mēnešu laikā ir paplašinājusi militāro sadarbību ar kaimiņvalstīm.

Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Somija un Islande aprīlī paziņoja par tālejošiem plāniem, ko Hultkvists raksturoja kā "tiešu atbildi Krievijas uzvedībai".
.