No Tartu — ar jaunām zināšanām un plašāku redzesloku

Latviju pārstāv desmit studenti

17. jūnijā Baltijas aizsardzības koledžā notika Augstākās vadības, Apvienotās vadības un štāba virsnieka kursa un Civildienesta ierēdņu kursa izlaidums. Kopā abos kursos minēto mācību iestādi absolvēja desmit Latvijas pārstāvji, tostarp arī divi civildienesta ierēdņi. Augstākās vadības kursu pabeidza pavisam 16 studenti no 10 valstīm, bet Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursu — 55 studenti no 16 valstīm.

Izlaidumā piedalījās arī tobrīd vēl Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers, Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terrass un Lietuvas aizsardzības nozares vadība. Pirms izlaiduma svinīgā pasākumā koledžā tika atklāta «Baltijas ceļa» zāle. Kā stāstīja Baltijas aizsardzības koledžas komandants ģenerālmajors Vitālijus Vaikšnors, koledžas kolektīvs katru gadu cenšas atjaunot un modernizēt kādu telpu mācību iestādē, piemeklējot tai piemērotāko kādam vēsturiskam notikumam vai personai veltītu motīvu. Šī gada zālei meklēts visas trīs Baltijas valstis vienojošs motīvs, un tāds atrasts «Baltijas ceļa» notikumos. 

Vajadzētu studēt vēl aktīvāk

R. Vējonis pēc svinīgās ceremonijas, kuras laikā viņš sveica Baltijas aizsardzības koledžas beidzējus no Latvijas, atzina, ka sagaida vēl lielāku mūsu valsts virsnieku un civilo ierēdņu aktivitāti, papildinot savas zināšanas šajā mācību iestādē. «Es katrā ziņā vēlētos redzēt, lai mūsu virsnieki aktīvāk iesaistītos mācībās Tartu Baltijas aizsardzības koledžā. Piemēram, šogad koledžu beidz 10 cilvēki no Latvijas, pagājušajā gadā beidzēju skaits nedaudz pārsniedza desmit cilvēkus, taču, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, šis skaitlis ir neliels — tur beidzēju skaits un interese par mācīšanos koledžā ir daudz lielāks. Tādēļ es aicinātu mūsu virsniekus būt aktīvākiem, pieteikties mācībām koledžā un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, beidzot attiecīgo līmeņu kursus.»

Pēc R. Vējoņa domām, perspektīvā Baltijas aizsardzības koledžai būtu jāpaplašina savs piedāvājums, īpaši domājot par NATO esošo un potenciālo partnervalstu cilvēkresursu kapacitātes celšanu. «Mums ir ļoti labi sadarbības partneri, piemēram, Gruzija, Ukraina vai Moldova, kas nākotnē potenciāli varētu kļūt par NATO dalībvalstīm. Šāda koledža ir laba iespēja arī šīm valstīm, kas nav NATO dalībvalstis, sniegt atbalstu un pilnveidot viņu militārās zināšanas, nododot zināšanas, kuras savukārt ir mums kā NATO valstīm. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja stiprināt sadarbību NATO un šo valstu starpā,» teica R. Vējonis.

Mūsdienu realitāte liek pilnveidot programmu

Kursus pabeigušie cilvēki ir ieguvuši jaunas zināšanas un iemaņas, kas ļaus viņiem efektīvāk darboties gan stratēģiskajā, gan operacionālajā līmenī, atzīst pulkvedis Igors Rajevs, Baltijas aizsardzības koledžas Augstākā vadības kursa direktors. «Tādā veidā mēs palielinām ne tikai Latvijas un visu Baltijas valstu, bet arī pārējo partneru un alianses valstu pārstāvju spējas sekmīgi darboties, pildot savus uzdevumus.»

Kursi, kas noslēdzās jūnijā, nedaudz atšķiras no iepriekš koledžā mācītā. Piemēram, Augstākās vadības kurss, ko vadīja I. Rajevs, ir pārstrādāts atbilstoši pēdējā laika ārpolitiskajām aktualitātēm. «Iepriekšējo kursu mēs ar nelielām izmaiņām koledžā esam pasnieguši vairāk nekā 10 gadus. Pa šo laiku pasaulē daudz kas ir mainījies, tādēļ bija skaidrs, ka arī kurss ir jāmodernizē atbilstoši pašreizējai situācijai pasaulē,» norāda I. Rajevs.

Viens no jaunumiem ir kursā ieviestais Krievijas pētniecības modulis, kas orientēts gan uz šīs valsts darbību padziļinātu analīzi, gan tās ietekmes analīzi uz Baltijas reģionu kopumā. «Domāju, ka vairs nevienam nav jāpierāda, ka šis ir būtisks jautājums. Mums ir jāsaprot un jāprognozē tas, kas notiek Krievijā, jāzina, kurp šī valsts virzās un kā attīstās. Dažreiz var dzirdēt visai maldīgu uzskatu, ka mēs jau esam informēti par notiekošo Krievijā, ja protam krievu valodu un reizēm paskatāmies Krievijas televīziju ziņas. Taču tā tas nav — tā ir tikai notiekošo procesu virspuse. Mums ir ārkārtīgi svarīgi pētīt šos procesus padziļināti, lai saprastu, kas tad īsti notiek kaimiņvalstī un kā tas ietekmēs mūs. Tādēļ kursa papildināšana noteikti ir ļoti vērtīgs ieguvums gan koledžai, gan tās studentiem.»

Vēl kāds būtisks mācību programmas papildinājums ir orientēts pirmām kārtām uz tiem komandieriem un līderiem, kuri savā ikdienas darbā strādā stratēģiskajā līmenī. Modernizējot pasniedzamo vielu, Baltijas aizsardzības koledžas mācībspēki ir pētījuši, ar kādām problēmām un jauniem izaicinājumiem nākas sastapties komandieriem, kas darbojas stratēģiskajā līmenī, lai sagatavotu studentus šo problēmu un izaicinājumu sekmīgai pārvarēšanai, uzsver I. Rajevs.

Latvieši — virs vidējā līmeņa

Vērtējot Latvijas studentu sniegumu, I. Rajevs atzīst, ka visi mūsu valsts pārstāvji sevi parādījuši no labākās puses. Īpaši labas, pat izcilas sekmes bijušas Augstākās vadības kursa studentiem, kurā mācījās divi Latvijas pārstāvji, proti, jaunieceltais Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Georgs Kerlins un civilpersona — Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors Mārtiņš Nilsons. Abi bija kursa labāko studentu skaitā, turklāt G. Kerlins saņēma arī vienu no divām balvām par labākajām sekmēm kursā. Arī Apvienotās vadības un štāba virsnieka kursā, kuru absolvēja astoņi Latvijas pārstāvji, sekmes bijušas visnotaļ labas un visi studenti «bija virs vidējā līmeņa», stāsta I. Rajevs.

Studentu ieguvums no mācībām Baltijas aizsardzības koledžā noteikti ir ne tikai jaunās zināšanas, bet arī būtiski plašāks skatījums uz pasaulē notiekošo. «Tagad viņi varēs daudz labāk un plašāk izprast procesus. Viena lieta ir izprast to, kas notiek tavā vienībā vai bataljonā, taču tagad absolventiem būs prasmes šīs lietas skatīt plašāk, saprast arī to, kas notiek gan ap šo konkrēto vienību, gan valsti kopumā. Un viņi spēs daudz labāk izprast arī to, kādēļ šie procesi notiek un kā tie ietekmēs gan konkrēti viņus, gan valsti kopumā. Šīs prasmes un zināšanas viņiem palīdzēs darboties gan taktiskajā līmenī kopā ar savu vienību, gan arī sasniegt jau augstāku līmeni, kur viņi varēs dot pilnvērtīgu un kvalitatīvu pienesumu gan stratēģiskajā, gan operacionālajā un taktiskajā līmenī,» uzsver I. Rajevs.

Liels ieguvums — starptautiskie eksperti

Mārtiņš Nilsons mācībās Tartu aizvadījis gandrīz pusgadu. «Tas bija pirmais šāda veida kurss, kas izveidots pēc krīzes sākšanās Ukrainā, tādēļ kursa starptautiskā bloka liela daļa bija orientēta, lai mērķtiecīgāk un padziļinātāk izprastu šos jaunos izaicinājumus un potenciālos draudus, kas nāk no Krievijas. Tādējādi apmācību process deva padziļinātas zināšanas ne tikai par starptautisko drošību teorētiskajā līmenī, bet tieši arī praktiskās zināšanas, kas īpaši balstītas uz reģionālajām aktualitātēm, stāsta M. Nilsons. Vēl viena būtiska apgūtā kursa sadaļa ir veltīta aizsardzības plānošanai NATO un ES līmenī, kas devusi lielisku iespēju padziļināt un atsvaidzināt šīs zināšanas. Savukārt trešais būtiskais kursa elements M. Nilsonam bijis resursu menedžments, kur apmācības iespējas Baltijas valstīm ir diezgan ierobežotas. Tādēļ liels Baltijas aizsardzības koledžas pluss ir iespēja piesaistīt starptautiskus augstas klases speciālistus. «Koledžai ir padziļināta sadarbība ar Lielbritāniju, kas ir viena no efektīvākajām un vadošajām valstīm NATO tieši resursu menedžmenta teorijas un prakses jautājumos. Šīs zināšanas bija ļoti fundamentālas un kvalitatīvas un varētu noderēt manā ikdienas darbā nākotnē,» norāda M. Nilsons.

Visai interesanta pieredze M. Nilsonam bijusi arī papildu akadēmiskā darba izstrāde, aizstāvot un pamatojot savu skatījumu kādā konkrētā drošības jomā. «Man bija iespēja pētīt tieši mazu valstu drošību un to aizsardzības stratēģijas, kas savukārt ļāva paplašināt redzesloku kopumā un konkrētāk papētīt tieši Baltijas valstu sasniegumus un trūkumus, kā arī prognozēt, kā mums nākotnē būtu efektīvāk jādarbojas vadības līmenī,» teic M. Nilsons.

Vaicāts, vai kā civilajam ierēdnim viņam nav bijis nedaudz neierasti studēt militārā koledžā kopā ar militārpersonām, M. Nilsons atteic — savā darba ikdienā Aizsardzības ministrijā nu jau 20 gadus viņš strādā plecu pie pleca ar NBS pārstāvjiem, tādēļ nekādu pārsteigumu nav bijis. Daudz interesantāks un noderīgāks bijis fakts, ka kursā mācījušies 26 dalībnieki no deviņām valstīm, tostarp arī no Moldovas, Ukrainas un Gruzijas. «Mums bija iespēja ielūkoties viņu domāšanā un pasaules uztverē, saprast, kā viņi skatās uz pašlaik Eiropā un pasaulē notiekošajiem procesiem gan no militārā, gan civilā skatpunkta. Viņiem savukārt bija iespēja papētīt, kāda ir NATO prakse. Baltija viņiem ir ļoti interesanta kā NATO jaunās dalībvalstis ar savu jau uzkrāto pieredzi — viņi uz mums raugās kā uz pozitīvu piemēru,» norāda M. Nilsons.

Idejas, ko īstenot mājās

«Personiski mans vislielākais ieguvums noteikti bija iespēja dziļāk un nopietnāk pievērsties tām ar valsts drošību saistītajām jomām, kurām ikdienas darba dēļ tik daudz laika neatliek.

Ļoti augstu vērtēju arī profesionālos, erudītos vieslektorus no dažādām valstīm, no kuriem katrs savā jomā ir izcils, kurus bija iespēja satikt, klausīties un ar viņiem sarunāties,» pabeigto mācību kursu vērtē pulkvežleitnants G. Kerlins. «Es domāju, ka jebkura lieta, ko cilvēks dzīves laikā iemācās, viņam tieši vai netieši noder. No tā, kas apgūts šajā kursā, manā turpmākajā darbā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā noteikti būs kompleksu organizāciju vadīšanas modulis, jo tas varētu noderēt visvairāk. Protams, es visu šo mācību procesu vērtēju arī kā cilvēks, kurš Latvijā pats organizē mācības. Mācību laikā noteikti ir radušās arī dažas pārdomas par to, ko mēs varētu savādāk darīt arī mājās.»