22. jūlijā Viļņā, Lietuvā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis savā pirmajā ārvalstu vizītē, tiekoties ar Lietuvas aizsardzības ministru Jozu Oleku (Juozas Olekas), novērtēja līdzšinējo sadarbību un uzsvēra, ka tā sekmē reģionālo un starptautisko drošību.
Aizsardzības ministrs Lietuvā pārrunājis Baltijas valstu militāro sadarbību
„Esošā drošības situācija prasa kolektīvus risinājumus. Baltijas valstīm jāturpina līdzšinējā sadarbība, kā arī nepieciešams turpināt darbu pie sadarbības stiprināšanas ar citām NATO dalībvalstīm, lai kopīgiem spēkiem sekmētu starptautisko drošību,” uzsvēra R. Bergmanis.
Diskutējot par Baltijas valstu projektiem un sadarbības nākotni, aizsardzības ministrs uzsvēra, ka svarīgi operatīvi apmainīties ar informāciju un savstarpēji koordinēt nacionālos aizsardzības plānus, tādējādi iespējams panākt lielāku vienotību valstu starpā, sekmīgi īstenot uzsāktos projektus, kā arī sekmīgu atturēšanu.
Ministri izteica abpusēju gandarījumu, ka ir uzsāktas ekspertu sarunas par iespējamo kopīgo pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkumu, kas pozitīva lēmuma gadījumā ilgtermiņā sekmētu Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanu.
"Baltijas valstīm būtiski izveidot kopīgu vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu, cīnīties ar hibrīddraudiem un stiprināt reģionālo sadarbību," uzsvēra Lietuvas aizsardzības ministrs.
Viņš norādīja, ka, stiprinot Baltijas valstu aizsardzības sadarbību, būtiski veicināt aizsardzības sadarbību arī ar Poliju un Ziemeļvalstīm.
Ministri bija vienisprātis, ka šā brīža drošības situācijā būtiski palielināt valstu aizsardzības budžetus. R. Bergmanis atklāja, ka viena no viņa darbības prioritātēm ir pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, lai jau līdz 2018. gadam tas sasniegtu 2% no IKP.
Aizsardzības ministri uzsvēra, ka Baltijas valstu drošību veicina to sadarbība ar Poliju.
Ministri vienojās, ka nepieciešams turpināt sniegt dažāda veida atbalstu Ukrainai, tostarp atbalstu instruktoru apmācībā, finansiālo palīdzību, kā arī padomus bruņoto spēku restrukturizācijā. „Baltijas valstis, attīstot savus bruņotos spēkus vairāk kā 20 gadu garumā, ir uzkrājušas bagātīgu pieredzi, kas ir noderīga Ukrainai, restrukturizējot savus bruņotos spēkus,” uzsvēra R. Bergmanis.
Lietuvas aizsardzības ministrs aicināja Latviju kopā ar Lietuvu nosūtīt militāros instruktorus uz Ukrainu, kur šobrīd Lietuvas instruktori kopā ar ASV kolēģiem sniedz atbalstu Ukrainas armijai. J. Oleks aicināja atvijas pusi apsvērt iespēju nosūtīt uz Ukrainu militāros psihologus dalībai trīspusējā Baltiajs valstu formātā un aicināt piedalīties arī Ziemeļvalstis.
Tāpat abi vienojās, ka vairāk nepieciešams fokusēties uz Latvijas un Lietuvas spēku sadarbību pie valstu robežām un sabiedroto spēkiem jāatviego robežu šķēršošanas procedūras.
Ministri vienojās apvienot centienus, lai gaidāmajā NATO samitā Varšavā panāktu esošo un papildu ilgtermiņa atturēšanas pasākumu ieviešanu Baltijas reģionā, tostarp papildus sabiedroto klātbūtni Baltijā, NATO ekipējuma izvietošanu reģionā, NATO patrulēšanas misijas gaisa telpā virs Baltijas stiprināšanu u.c. pasākumiem.
R. Bergmanis pateicās Lietuvas aizsardzības ministram par apsveikuma vēstuli, ko saņēma stājoties amatā, piebilstot, ka šī bijusi pirmā apsveikuma vēstule, tādēļ ir pagodināts savā pirmajā ārvalstu vizītē apmeklēt tieši Lietuvu.
Lietuvas aizsardzības ministrs J. Oleks sveicot R. Bergmani ar stāšanos amatā, atzinīgi novērtēja abu valstu uzsākto kopdarbu, lai stiprinātu drošību Latvijā un Lietuvā, kā arī reģionā.
Līdz šim Latvija ir sniegusi Ukrainai finansiālu atbalstu 50 000 eiro apmērā NATO Trasta fonda ietvaros, kā arī sniedz cita veida atbalstu, tostarp medicīnisko un rehabilitācijas palīdzību 25 ukraiņu karavīriem, apņēmusies apmaksāt studijas Baltijas aizsardzības koledžā vienam Ukrainas virsniekam, kas sāks studijas nākamā gada augustā. Tāpat plānots sniegt praktiskas apmācības militārajiem psihologiem Ukrainā.