Norvēģijas Zemessardze

Ārvalstīs
Sargs.lv
60FA42976C8D468D8C3E74E0636475F7.jpg

Norvēģijas Zemessardzē («Heimevernet») dien 45 000 karavīru, kas veido aptuveni 67% no Norvēģijas Bruņoto spēku personālsastāva. Zemessardzes budžets ir tikai 3% no Norvēģijas aizsardzības budžeta.

Norvēģijas Zemessardze

Vēsture

Zemessardze tika izveidota no norvēģu pretošanās vienībām. Tika nolemts, ka šīs vienības ir jāpārņem Norvēģijas valdības kontrolē, jo Otrā pasaules kara laikā šīs vienības bija darbojušās patstāvīgi un pildījušas no Apvienotās Karalistes saņemtās pavēles. Pēc kara tika nolemts, ka Zemessardze izmantos šo vienību karavīru sekmīgo pieredzi un prasmes. 1945. gadā, t.i., pirms 70 gadiem, viņi tika iekļauti toreiz izveidotajā Zemessardzes civilajā daļā — šai struktūrai tika uzdots kontrolēt Zemessardzes komandiera rīcību, lai tā atbilstu likumam par Zemessardzi, piemēram, lai karavīriem tiktu dotas likumīgas pavēles, lai Zemessardzes vienības netiktu nosūtītas dienestā ārzemēs, lai attiecīgā valsts teritorijā tiktu izmantota vietējā Zemessardzes rota utt. Šī civilā struktūra ir ieinteresēta panākt, lai valdība nodrošinātu, ka Zemessardzei tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi un aprīkojums efektīvai savu funkciju veikšanai.

Mērķi un uzdevumi

Zemessardzes galvenais uzdevums ir Norvēģijas teritoriālā karaspēka darbības organizēšana valstī. Zemessardzes apgabala komandierim ir pulkveža amats — viņš ir attiecīgā apgabala vietējo Zemessardzes vienību militārais vadītājs un izskata ikvienu militāra rakstura jautājumu. Zemessardzes apgabala komandieris sniegs citām militārajām vienībām nepieciešamās ziņas, piemēram, kurās vietās ir droši pārvietoties, kur ir iespējams dabūt ūdeni, kā dzīvo attiecīgā apgabala civiliedzīvotāji u.tml. Šī informācija ir ļoti būtiska. Pagājušajā vasarā, kad ASV Jūras kājnieki veica savu Norvēģijā uzglabāto ieroču modernizāciju, Zemessardze nodrošināja šīs operācijas apsardzi. Norvēģijas Zemessardzei ir arī svarīga loma militārās infrastruktūras objektu apsardzē. Zemessardze nodrošina arī zemes un jūras sakaru līniju darbību.

Apmācība

Likumdošana nosaka veikt parasto vienību zemessargu apmācību 6 dienas gadā un virsnieku — 9 dienas gadā. Pašreiz zemessargu apmācība notiek 4 dienas gadā divu gadu laikā (paredzēto 3 gadu vietā) un virsnieku apmācība — 6 dienas gadā. Zemessargi apmācību laikā apgūst pamatiemaņas darbā ar ieročiem, piedalās militārajās mācībās un tiek apmācīti kaujas uzdevumu veikšanā.

2009. gads bija īpašs, jo līdzekļu trūkuma dēļ Norvēģijas Zemessardzei mācības netika organizētas. 2005. gadā Norvēģijas Zemessardzē tika izveidotas ātrās reaģēšanas vienības, kuru personāla apmācība bija prioritāte. Kopš tā laika apmācību līmenis ir audzis, un pagājušajā gadā tika apmācīti jau aptuveni 65 procenti no parasto vienību zemessargiem.

Norvēģijas Zemessardzes komandieris atbild par vienību apmācību, līdz tās ir sagatavotas kaujas uzdevumu un misiju veikšanai. Kad Zemessardzes vienība tiek nosūtīta misijā, tā nonāk Norvēģijas Zemessardzes Apvienotā štāba pakļautībā.

Zemessardzes likums

Karavīrs, kad viņš ir pabeidzis divpadsmit mēnešu karavīru pamatapmācības kursu — obligāto karadienestu Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskajos gaisa spēkos vai Karaliskajos jūras spēkos —, uz septiņiem mēnešiem nonāk zemessargos. 44 gadi ir maksimālais vecums dienestam Zemessardzē.
2007. gadā tika pieņemts jauns Norvēģijas Zemessardzes likums, kurš paredz, ka zemessargiem ir jāsniedz sabiedrībai atbalsts plūdu vai līdzīgu dabas katastrofu gadījumos.

Organizācija

Norvēģijas Zemessardzē ir 11 teritoriālie apgabali. Zemessardzes štābā, kas atrodas Elverumā, strādā aptuveni 45 kareivji, virsnieki un civilpersonas. Norvēģijas Zemessardzes skola un kompetences centrs atrodas valsts vidienē — Dumbosā, un tajā strādā aptuveni 50 virsnieki un civilpersonas, kas atbild par jaunāko virsnieku apmācību no leitnanta līdz kapteiņa dienesta pakāpei. Viņi apgūst zināšanas par dažādām ieroču sistēmām, kā arī speciālas iemaņas, piemēram, snaipera prasmes. Zemessardzes Jūras spēku mācību un kompetences centrs atrodas Bergenā, un tajā ir aptuveni 20 virsnieki. Instruktoru skola atrodas Pošangerē.

Norvēģijas Zemessardzei ir savas sauszemes, jūras spēku un pretgaisa aizsardzības vienības. 90 procenti zemessargu ir sauszemes vienību karavīri — vieglie kājnieki. Norvēģijā ir gara krasta līnija, tāpēc ir zemessargu jūras spēku vienības, kas darbojas valsts piekrastē un ostu apkārtnē, to skaitā ir četras ātrās reaģēšanas radiolokācijas un laivu vienības apmēram 20 rotu sastāvā. Zemessardzes pretgaisa aizsardzības vienības ir atbildīgas par Zemessardzes vienību izvietojuma vietu un militāro lidlauku pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu. Dienestam lidlaukā ir noteiktas īpašas prasības, tāpēc šajās vienībās dienošajiem ir nepieciešams iegūt attiecīgas zināšanas. Ko-pumā ir 250 dažādas Zemessardzes rotas, un katrā no tām ir apmēram 175 zemessargi, kā arī 15 ātrās reaģēšanas vienības ar 200 karavīriem.

Norvēģijas Zemessardzes 250 parastajās rotās ir 45 000 zemessargu. Zemessardzes vienības ir izvietotas valsts apdzīvotajās vietās; zemessargi tiek iesaukti un apmācīti pēc to dzīvesvietas. Ikviens zemessargs pārzina tās vietas reljefu, pazīst savus kaimiņus, vietējos policistus utt. Tas palielina ikviena šādi sagatavota karavīra vērtību, jo tā ir priekšrocība, ko var izmantot pret ienaidnieka karavīru, kam attiecīgais apvidus nav pazīstams. Zemessargu 15 ātrās reaģēšanas vie-nībās ir 3000 karavīru, un tajās ir dažādi vadi — parastie kājnieku, snaiperu — ar dažādiem ieročiem, t. sk. 15. kalibra ložmetēju, radiolokācijas jeb radara vadi, kas novēro kuģu ienākšanu ostās, reindžeru, medicīniskā atbalsta un speciālo operāciju vadi, kas spēj ieņemt kuģus, ūdenslīdēji, kas nodarbojas ar mīnu meklēšanu ostās, un specializētie suņu apmācību vadi. Šīm vienībām nav vismodernākā apbruņojuma, tomēr to rīcībā ir labi prettanku ieroči.

Obligātais karadienests ir veids, kā Norvēģijas Zemessardze var nodrošināt vajadzīgo personālu. Lai būtu 45 000 zemessargu, katru gadu ir nepieciešami 4500 kareivji, kuri Zemessardzē nonāk pēc obligātā karadienesta Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskajos jūras spēkos un Karaliskajos gaisa spēkos. Tagad Norvēģijā obligātais karadienests attiecas arī uz sievietēm, tāpēc Zemessardze var izvēlēties no 60 000 kareivju vismotivētākos, kas būtu piemēroti dienestam Zemessardzes vienībās.

Valsts mēroga loģistikas jautājumu risināšana ir sarežģīts uzdevums — ir jāspēj organizēt visu Zemessardzes vienību personāla līdzdarbošanos. Zemessardze ir noslēgusi līgumu ar civilo darbuzņēmēju, lai noskaidrotu, kā uzlabot apgādes sistēmu.

Virsnieku apmācība

40 instruktori tiek apmācīti sešu mēnešu laikā. Gadā — 80 cilvēki, kas pēc gada tiek paaugstināti seržanta pakāpē. Norvēģijas Zemessardzē ir 12 000 virsnieku un instruktoru. Tās personālsastāvs nomainās par 10 procentiem gadā, tāpēc katru gadu ir nepieciešami 1200 jauni virsnieki un instruktori. Norvēģijas Sauszemes spēkos, Karaliskie jūras spēki un Karaliskie gaisa spēki nodrošina vēl aptuveni 600 cilvēkus, bet tas ir mazāk nekā nepieciešamais virsnieku un kareivju skaits.

Zemessardzē ir izveidota līderu programma, kurā tiek atlasīti spējīgākie kareivji, kas nākotnē, pēc apmācības, spētu kļūt par dažāda līmeņa Zemessardzes vienību komandieriem. Bieži vien šīs programmas ietvaros tiek izraudzīti cilvēki, kas sevi jau ir pierādījuši kā līderi civilajā profesijā. Viņi spēj motivēt pārējos karavīrus.

Ekipējums un apbruņojums

Zemessardzē joprojām trūkst ekipējuma, un Zemessardzes rotām nav savu dienesta transportlīdzekļu. Šis jautājums tiek risināts, lai zemessargiem nodrošinātu alternatīvas transporta iespējas. Piemēram, sniega motocikli Finnmarkas reģionā, kur kareivji prot ar tiem braukt. Tiek izstrādāta arī jauna sistēma, kas noteiktu, ka krīžu vai kara apstākļos zemessargiem būtu iespējams izmantot civilo transportu dienesta vajadzībām. Zemessardzes ātrās reaģēšanas vienības ir nodrošinātas ar dienesta militārajiem transportlīdzekļiem.

Katra Zemessardzes rota ir aprīkota ar sakaru termināli, kas ļauj tām elektroniski saņemt un pārraidīt informāciju no sava štāba uz attiecīgā Zemessardzes apgabala štābu, kas savukārt var šo informāciju pārraidīt tālāk uz Zemessardzes Apvienoto štābu. Zemessardzes rotas ir izvietotas apmēram 250 dažādās vietās, un ar šo sistēmu Apvienotais štābs gūst labu priekšstatu par notie-košo Zemessardzes apakšvienībās.

Līdz 2018. gadam Zemessardzes jūras spēku vienības saņems jaunus kuģus. Savukārt Zemessardzes rotas jau saņem apbruņojumā jauno HK 416 triecienšauteni, kas ir ļoti viegli izman-tojams ierocis. Zemessargi šogad saņems arī jaunus formas tērpus.

Komandiera sapnis ir panākt, lai ikviens zemessargs saņemtu vajadzīgo ekipējumu un aizsardzības līdzekļus — labāko formas tērpu un modernāko rokas ieroci, bet tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Visu zemessargu nodrošināšana ar šādu mūsdienīgu ekipējumu izmaksātu aptuveni simt miljonus eiro.

Lapa sociālajā tīklā «Facebook»

Norvēģijas Zemessardzes komandieris ir ļoti aktīvs sociālo mediju lietotājs — viņam ir arī savs profils «Facebook», kur viņš katru dienu ievieto ziņas un attēlus. Katru svētdienu viņš sniedz kopsavilkumu par nākamās nedēļas plāniem un katru dienu informē par paveikto.

Starptautiskā sadarbība

Norvēģijas Zemessardzei ir laba starptautiskā sadarbība ar ASV Minesotas pavalsts Nacionālo gvardi, un tā ir ASV Bruņotajos spēkos visilgāk pastāvošā apmācību un kultūras apmaiņas programma, kuras ietvaros ik gadu 100 zemessargi tiek nosūtīti uz ASV. Savukārt 100 Nacionālās gvardes karavīri tiek nosūtīti uz Norvēģiju. Zemessardzei ir arī laba sadarbība ar citu Skandināvijas valstu zemessargiem.

Jaunie aizsardzības plāni

Stratēģiskā situācija, arī tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, apliecina, ka Zemessardze ir nepieciešama un ir pareizā izvēle. Norvēģijas armija nav liela, un armijas vienību pārvietošana no pašreizējā izvietojuma vietām uz valsts rietumiem vai ziemeļiem varētu ilgt nedēļām, bet ir svarīgi, lai karavīri būtu izvietoti visā valsts teritorijā, un Zemessardze to var nodrošināt. Ar nelieliem naudas līdzekļiem iespējams palielināt karavīru operacionālo efektivitāti. Norvēģijas Zemessardzei ir jāatbilst mūsdienu prasībām, un šīm iecerēm un Zemessardzes attīstībai ir arī Norvēģijas parlamenta atbalsts. Zemessargi var atstāt ieroci mājās un ikdienā dar-boties katrs savā profesijā, tādējādi atbalstot civilo sabiedrību, kas arī ir svarīgi. Lai arī Norvēģijas Bruņotajos spēkiem ir smaga budžeta situācija, tiek risināts jautājums par jauna veida bruņoto spēku izveidi nākotnē.

Dalies ar šo ziņu