Aptauja: Lielākā daļa norvēģu raizējas par iebrukumu

Aptauja, ko pēc bruņoto spēku pasūtījuma veica „Ipsos MMI” parāda, ka 62% norvēģu raizējas par kara vai uzbrukuma iespējamību Norvēģijā. 2014.gadā šis skaits bija tikai 45%.

22% aptaujāto atzina, ka ir „diezgan” vai par „ļoti noraizējušies” par militāra konflikta iespējamību; pagājušogad tādu atbildi sniedza tikai 13%.

Lielākoties uztraukušies par šādu varbūtību bija jauni cilvēki, sievietes un Finmarkas reģiona, kam ir robeža ar Krieviju, iedzīvotāji.

Norvēģijas bruņoto spēku komandieris admirālis Hākons Brūns-Hansens gan noraida iespējamību, ka Norvēģijai vai kādai citai NATO valstij tuvākajā nākotnē varētu draudēt iebrukums.

„Arvien saspringtākās attiecības starp Krieviju, militārā spēka pielietošana Ukrainā un pieaugošie teroristu organizāciju draudi, tai skaitā „Islāma valsts” uzbrukumi, likuši cilvēkiem skaidrāk apzināties potenciālos draudus,” komandieris sacīja laikrakstam „Aftenposten”.  „Izvērtējot manā rīcībā esošo informāciju, es neraizējos par konflikta iespējamību Norvēģijā. Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu laikā medijos atspoguļoto informāciju, es saprotu, kāpēc cilvēki ir noraizējušies.”

Aptauja tāpat atklāja, ka norvēģu uzticamība bruņotajiem spēkiem un tam, ka tie spēs savu valsti aizstāvēt, ir zemāka. Katrs ceturtais norvēģis uzskata, ka bruņotajiem spēkiem ir nepietiekams bruņojums, lai aizsargātu Norvēģijas robežas.

Šāda atbilde visvairāk tika saņemta Finmarkas reģionā – tur tikai 24% iedzīvotāju atbildēja, ka ir pārliecināti, ka bruņotie spēki spētu nosargāt valsts robežas. 2014.gadā par šīm spējām pozitīvi pārliecināti bija 44% Finmarkas iedzīvotāju.

Aptauja tika publicēta 26. jūnijā vienlaikus ar Eiropas Politikas analīzes centra ziņojumu „The Coming Storm”, kurā tiek atklāts, ka Krievijas karavīri mācībās šā gada martā ir trenējušies veikt iebrukumu Norvēģijā, Ālandu salās, Gotlandē un Bornholmā, kā arī Baltijas valstīs.