Baltijas gaisa telpā, sākot ar 2017. gadu, tiks izmantoti NATO Sauszemes novērošanas programmas bezpilota lidaparāti "Global Hawk", ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija.
NATO sauszemes novērošanas bezpilota izlūklidmašīnas "Global Hawk” izmantos arī Baltijas gaisa telpā
Tie tiks izmantoti izlūkošanai un informācijas iegūšanai par pretinieku un iespējamiem mērķiem. Sistēma sniegs NATO komandieriem pilnīgu ainu par notiekošo konkrētajā teritorijā.
NATO spēju attīstības projekta "NATO Sauszemes novērošanas programma" (Alliance Ground Surveillance - AGS) realizācija sākās 2012. gada sākumā.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens toreiz paziņoja, ka alianses dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē panākta vienošanās, ka kopīgi tiks iegādātas piecas ASV kompānijas "Northrop Grumman" bezpilota izlūklidmašīnas "Global Hawk RQ-4B" ar "Rolls-Royce" dzinējiem.
AGS ir NATO programma, saukta arī par "Acis debesīs", kuras mērķis ir izveidot sistēmu, kas nodrošina zemes novērošanu un izlūkošanu no gaisa, izmantojot speciālas bezpilota lidmašīnas "Global Hawk". Lidmašīnas paredzēts apgādāt ar plaša apvidus daudzrežīmu zemes novērošanas sensoru (radaru) ar augstu veiktspēju un platu redzesleņķi. Novērošanas laikā iegūto liela apjoma informāciju ir paredzēts pārsūtīt uz centrālo vadības punktu, izmantojot specializētas uz zemes izvietotas mobilas vai stacionāras datu pārraides stacijas.
Plānots, ka AGS sistēma būs savietojama ar katras dalībvalsts nacionālajām un citām NATO izmantotajām novērošanas sistēmām. Paredzēts, ka visu NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem būs pieeja AGS datu bāzēs esošajai informācijai uzdevumu pildīšanai starptautisko operāciju rajonos, gan arī lietošanai nacionālām vajadzībām.
AGS projekta īstenošanā piedalās arī kompānija no Latvijas. SIA "Komerrcentrs DATI grupa" uzdevums ir izstrādāt atsevišķus moduļus AGS projekta vadības programmatūrai.
Sistēma ļaus NATO pastāvīgi novērot lielas platības no augstu lidojošiem, izturīgiem lidaparātiem, kas darbojas ļoti attālināti, jebkādos laika apstākļos un jebkādā apgaismojumā. Lidaparāti gaisā spēs pavadīt līdz 24 stundām un varēs sasniegt līdz 20 kilometriem lielu augstumu, nolidojot vairāk nekā 16 000 kilometru.
Sistēmu veido 15 NATO dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Vācija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un ASV. Galvenā bezpilota lidaparātu bāze atradīsies Sigonellas gaisa spēku bāzē Itālijā.
Visas dalībvalstis piešķir finansējumu bezpilota lidaparātu flotes galvenās bāzes, komunikāciju un uzturēšanas izmaksu segšanai.
Dažām NATO dalībvalstīm, piemēram, Francijai un Lielbritānijai, ir savas nacionālās bezpilota lidaparātu programmas. Šīs valstis ar tām varēs aizvietot finansiālo ieguldījumu NATO kopējā programmā, atļaujot aliansei izmantot savas nacionālās sistēmas.