Norvēģijas prioritāte – Tālo Ziemeļu aizsardzības spēju stiprināšana

Ārvalstīs
Pēc defensenews.com materiāliem

Norvēģijas karavīri
Foto: Foto: Norvēģijas bruņotie spēki

Ņemot vērā, ka Krievija sākusi stiprināt savus jūras, gaisa un sauszemes spēkus, kas atrodas ziemeļu teritorijās, Norvēģija sākusi stiprināt Tālo Ziemeļu aizsardzības spējas, palielinot savu karavīru skaitu un apbruņojumu, kā arī stiprinot Arktikas kaujas vienības.

Norvēģijas prioritāte – Tālo Ziemeļu aizsardzības spēju stiprināšana

Norvēģijas programmā, kas ir daļa no Norvēģijas bruņoto spēku Viedās aizsardzības stratēģijas, paredzēts finansējums un resurusu piešķiršana Arktikas dimensijai.

Viedās aizsardzības pieeja darbojas kopš 2010.gada un tā paredz piešķirt lielāku prioritāti attiecībā uz ieprikumiem, kas paredzēti izmantošanai Arktikas reģionā, kā arī Tālajos Ziemeļos izvietoto vienību pastiprinātai apmācībai. Mērķis ir radīt kaujas gatavas modulāras vienības, kas varētu cīnīties patstāvīgi vai kopā ar NATO spēkiem.

Norvēģijas bruņoto spēku 2009.gada lēmums pārvietot armijas štāba funkcijas no Oslo uz 1700 kilometrus attālo Arktikas pilsētu Bodo, stiprina Norvēģijas apņemšanos izveidot integrētu Tālo Ziemeļu aizsardzības sistēmu. Šis lēmums sekmēja Apvienotā operācionālās pavēlniecības štāba izveidi.

Apvienotais operācionālās pavēlniecības štāba pārrauga Tālo Ziemeļu aizsardzības spēju attīstību centralizētā komandvadībā un koordinētā kaujas struktūrā, kas varētu likt centralizēti darboties visiem spēku veidiem.

Paralēli Norvēģjas aizsardzības spēju stiprināšanai, militārās izlūkošanas dienesti mudinājuši valdību pieņemt piesardzīgāku nostāju pret Krievijas pieaugošo militāro klātbūtni reģionā.

Lai gan Norvēģijas izlūkošanas dienests uzskata, ka Krievija Norvēģijai rada sākot no “īstermiņa līdz pat vidēja termiņa draudiem”, pēdējā draudu novērtēšanas ziņojumā FOKUS-2015 minēts, ka jāsaglabā modrība.

“Drauds ir divu faktoru – spēju un nolūka – kombinācija,” informēja Norvēģijas izlūkošanas dienesta vadītājs ģenerālleitnants Kjels Grandhagens.“Lai gan pieaug spējas, pagaidām ir grūti saskatīt racionālu iemeslu, kāpēc Krievija īstermiņā vai vidēja termiņa perspektīvā varētu vērst savas militārās aktivitātes pret Norvēģiju. Vienlaicīgi, ieceres laika gaitā var mainītieas, tādēļ Norvēģijai tagad arvien nozīmīgāk sekot Krievijas ilgtermiņa politiskajai, ekonomiskajai un militārajai attīstībai.”

Predzēts, ka viedās aizsardzības programmas ietvaros Orlanda, kas atrodas Norvēģijas piekrastē, un Evenesa, kas atrodas virs Norvēģijas Arktikas loka, kļūs par galvenajām kaujas lidmašīnu “F-35” bāzēm un mācību laikā tajās uzturēsies NATO lidaparāti un spēki. Evenesā atradīsies arī Ātrās reaģēšanas eskadriļa.

Orlanda, Evenesa un bruņoto spēku Tālo Ziemeļu bataljoni tiks aprīkoti ar atjaunoto zeme-gaiss raķešu sitēmu, kas tiek izvietota, galvenokārt, lai no uzbrukumiem aizsargātu galvenos militāros objektus, vienības un infrastruktūru.

Nākamās paaudzes pašgājējas artilērijas sistēma “Archer”, kas izstrādāta kopīgā projektā ar Zviedriju, arī palielinās kaujas spējas. Norvēģija plāno izvietot 24 sistēmas “Archer” komplektā ar pilnībā automatizētām 155 milimetru haubicēm “L52” un tālvadības kontrolētām ieroču stacijām “M151”, kas uzstādītas uz modificētiem “Volvo A30” sešu riteņu pilnpiedziņas visurgājējiem.

Norvēģijas bruņotie spēki veido specializētu Arktikā apmācītu priofesionālu ātrās reaģēšanas vienību Ziemeļiem, kas savu kaujas gatavību sasniegs 2017.gadā. Vienību veidos bruņutehnikas bataljons un motorizētais kājnieku bataljons, kas aprīkots ar kājnieku kaujas mašīnām “CV90” un tankiem “Leopard 2”.

Norvēģijas Aizsardzības ministrija piešķīra papildus 1,6 miljardus ASV dolāru bruņoto spēku spējai aizsargāt Tālo Ziemeļu teritorijas, lai iegādātos aptuveni 160 dažāda veida kaujas mašīnas “CV90”, kas ir viens no bruņoto spēku lielākajiem kaujas trasnportlīdzekļu modernizācijas projektiem.

Tāpat plānots paplašināt Tālo Ziemeļu vienību rīcībā esošos transportlīdzekļu klāstu, iegādājoties virkni dažādu transportlīdzekļu, kas sekmēs to mobilitāti un kaujas spējas.

Nepieciešamība prioritarizēt militāro gatavību un aizsardzības spējas Tālo Ziemeļu reģionos sekmēja Norvēģijas lēmumu palielināt izdevumus aizsardzībai. Aizsardzības politikas analītiķis un bijušais Norvēģijas aizsardzības ministrs Torvalds Stoltenbergs informēja, ka šobrīd Norvēģijas finansējums aizsardzībai ir lielāks kā jebkurai citai Ziemeļvalstij.

“Krievija stiprina savu jūras spēku aun gaisa spēku spējas, kā arī kaujas spējas Arktikā,” sacīja T.Stoltenbergs. Viņš skaidroja, ka pieaugošās Krievijas aktivitātes reģionā raisa bažas visās Ziemeļvalstu valdībās un bruņotajos spēkos.

Norvēģijas aizsardzības budžets 2015. gadā sasniedzis astoņus miljardus ASV dolāru.

Dalies ar šo ziņu