Obligātais militārais dienests, ko Lietuvā paredzēts atjaunot pēc prezidentes Daļas Grībauskaites vadītās Valsts aizsardzības padomes ieteikuma, būs tikai pagaidu risinājums, savukārt NATO dod priekšroku profesionālai armijai, ceturtdien Lietuvas Radio sacījis aizsardzības ministrs Juozs Oleks.
Lietuvas aizsardzības ministrs: Obligātais dienests būs pagaidu risinājums; NATO valstis dod priekšroku profesionālai armijai
Lietuvas valdība trešdien apstiprināja ierosinājumu vismaz uz pieciem gadiem atjaunot Lietuvā obligāto militāro dienestu un steidzamības kārtā pieņēma attiecīgus likumdošanas grozījumus, kas paredz šā gada laikā iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēkus.
Kā iepriekš jau uzsvērusi Aizsardzības ministrija un bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks, armijā pirmkārt tiks gaidīti brīvprātīgie. Tikai tad, ja ar viņiem nepietiks, dienestā tiks iesaukti vīrieši vecumā no 19 līdz 26 gadiem, kā arī augstskolu absolventi līdz 38 gadu vecumam ieskaitot.
Šāds vecuma cenzs paredzēts jau pašreizējā likuma redakcijā, savukārt grozījumu projekts nosaka, ka kopējais karavīru skaits 2015.gadā plānots robežās no 16 840 līdz gandrīz 22 000, proti, salīdzinājumā ar pašreizējo tas tiks palielināts par 3500.
Aizsardzības ministrs Jozs Oleks norādījis, ka tiek domāts par dienesta apstākļu un karavīru apgādes uzlabošanu, kas arī dod cerības piesaistīt brīvprātīgos. Vienlaikus ministrs pieļāvis iespēju, ka daļa jauniesaucamo atlases kritēriji vēl var mainīties.
Ja šo lēmumu atbalstīs arī Seims, pirmais iesaukums Lietuvas Bruņotajos spēkos varētu notikt augustā vai septembrī. Karavīri tiktu iesaukti uz deviņiem mēnešiem.
Kā radiostacijai "Žiniu radijas" prognozējis premjerministrs Aļģirds Butkevičs, šajā jautājumā Seimā paredzamas intensīvas diskusijas.
Tikmēr aizsardzības ministrs atzīmējis, ka Seima deputātu attieksme pret šo ierosinājumu ir ļoti dažāda. Tomēr viņš izteicis cerību, ka izdosies pārliecināt arī skeptiķus, jo armija ļoti cietusi no nepietiekama finansējuma iepriekšējos gados, tā nav pienācīgi nokomplektēta, un šīs kļūdas jāvērš par labu.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka NATO augstāk vērtē profesionālu armiju, kas prot apieties ar sarežģītām iekārtām, tādēļ nākotnē Lietuvai atkal būs jāatsakās no obligātā militārā dienesta.
"NATO (dalībvalstis) masveidā pārgājusi uz profesionālu militāro dienestu. (..) Tehnika kļūst sarežģītāka, un mēs augstāk vērtējam cilvēku, kurš dienējis armijā un var aizstāvēt sevi un savus biedrus. Tam vajadzīgi profesionāļi," norādījis ministrs, piebilzdams, ka arī viņš personiski vairāk iestājas par profesionāļiem.
Pēc Oleka teiktā, pati dzīve parādīs, cik Lietuvā būs brīvprātīgo, kas paši izteiks gatavību dienēt armijā. Viņš atgādinājis, ka pērn uz triju mēnešu militārās pamatapmācības kursiem pieteikušies vairāk nekā 900 brīvprātīgo, bet tagad armijā būs jāpavada par pusgadu ilgāk, tādēļ par sabiedrības atsaucību varēs spriest tad, kad būs sācies iesaukums.
Prezidente Daļa Grībauskaite trešdien uzsvēra, ka draudi Baltijas valstīm ir reāli un kara gadījumā tām jāspēj patstāvīgi noturēties vismaz trīs diennaktis, kamēr palīgā ierastos NATO sabiedrotie. Viņa norādīja, ka aizstāvēt savu valsti ir ikviena Lietuvas iedzīvoja konstitucionālais pienākums, bet arī atgādināja, ka vispirms armijā tiks ņemti brīvprātīgie, gan vīrieši, gan sievietes.
Prezidente piebilda, ka faktiski armijai vajadzīgs pavisam neliels brīvprātīgo skaits.
"Patiesībā tie ir ļoti nelieli skaitļi, ļoti simboliski pašai Lietuvai, bet pašreizējā situācijā tas ir ļoti svarīgi," viņa sacīja.
Lietuvas bruņoto spēku komandieris trešdien paziņoja, ka obligātā militārā dienesta karavīri netiks sūtīti starptautiskajās operācijās, atspēkojot Krievijas mediju izplatītas baumas.
Ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks norādīja, ka Krievijas mediji ir nesen sākuši izplatīt baumas par to, ka apvienotā Lietuvas, Polijas un Ukrainas brigāde varētu kļūt par ieganstu obligātā militārā dienesta karavīru sūtīšanai uz Ukrainu.
"Es vēlos atspēkot šo informāciju. Lietuvas armijai nav nodoma sūtīt obligātā militārā dienesta karavīrus uz operācijām ārpus Lietuvas," sacīja ģenerālmajors Žuks, piebilstot, ka trīs valstu apvienotā brigāde piedalīsies kopīgās mācībās.
Viņš atklāja, ka, ja Lietuvas parlaments apstiprinās obligātā militārā dienesta atjaunošanu, tad tā karavīri tiks apmācīti īpašās militārās apmācības programmas ietvaros Lietuvā un pēc dienesta beigām atradīsies apmācītās rezerves sastāvā.
Valsts aizsardzībai obligātā militārā dienesta karavīrus varēs izmantot tikai mobilizācijas gadījumā, piebilda komandieris.
Lietuvas bruņotajos spēkos pašlaik ir 8000 profesionālo karavīru un 4500 brīvprātīgo karavīru, kā arī sistēmā strādā 2300 civiliedzīvotāji.
Lietuva atteicās no obligātā militārā dienesta 2008. gadā, bet lēmums par tā atjaunošanu pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.