Zviedrijā un Latvijā zemessargiem līdzīgi uzdevumi

 Viņš apmeklēja arī Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona organizētās starptautiskās mācības «Detonators 2014».

— Kādi jautājumi tika pārrunāti jūsu vizītes laikā?

— Šīs vizītes laikā tiku iepazīstināts ar Latvijas aizsardzības sistēmu. Manuprāt, lai apspriestu Latvijas un Zviedrijas zemessargu sadarbību, vispirms ir jāiepazīstas ar attiecīgās organizācijas sistēmu, uzdevumiem, jānoskaidro iespējamie kopējās sadarbības jautājumi, jāiepazīst līdzīgais, kā arī jāuzzina par iespējamām grūtībām. Ar to es vēlos sākt, iepazīstoties ar Latvijas Zemessardzi, lai saprastu, kāds ir pieprasījums, respektīvi, kas tiek sagaidīts no mūsu sadarbības nākotnē. Esmu uzaicinājis Latvijas Zemessardzes komandieri apmeklēt Zviedriju, lai viņš varētu iepazīties klātienē ar Zviedrijas Nacionālo zemessardzi, un tad mēs kopā pieņemtu lēmumus par mūsu sadarbības galvenajiem jautājumiem.

— Kādas atšķirības un līdzības jūs saskatāt šajās struktūrās?

— Abās valstīs tā ir brīvprātīgo sistēma, un mums ir līdzīgi uzdevumi savu valstu aizsardzībā. Zviedrijā zemessargu uzdevumos ietilpst, piemēram, militāro objektu apsardze. Mēs apsargājam un nepieciešamības gadījumā esam gatavi aizsargāt militārās iekārtas, Gaisa spēku bāzes utt. Arī Latvijas zemessargiem ir paredzēti papildu uzdevumi valsts aizsardzībā.

— Zviedrijas Nacionālā zemessardze ir bruņoto spēku sastāvdaļa. Cik populāra tā ir jūsu pilsoņu vērtējumā?

— Pašreiz Nacionālajā zemessardzē dien aptuveni 22 tūkstoši vīriešu un sieviešu, un tai ir ļoti laba atpazīstamība. Manuprāt, viens no iemesliem šādai atpazīstamībai ir tas, ka mēs aktīvi piedalāmies dažāda veida krīžu situāciju noregulēšanā, piemēram, šā gada augustā vairāk nekā 1200 zemessargu bija iesaistīti meža ugunsgrēku dzēšanā. Mēs dažādos veidos sniedzam atbalstu sabiedrībai. Zviedrijā arvien vairāk cilvēku izsaka vēlmi iestāties Nacionālajā zemessardzē, par ko es, protams, esmu ļoti priecīgs, jo mūsu zemessardze ir savā veidā tautas armija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tā ir pārstāvēta daudzās Zviedrijas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās.

— Vai, jūsuprāt, tas, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iestāties zemessargos, varētu būt saistīts arī ar pašreizējo krīzi attiecībās starp Krieviju un Ukrainu?

— Mēs neesam organizējuši īpašas aptaujas vai pētījumus, tomēr, ja es salīdzinu šī gada pirmos sešus mēnešus ar 2013. gada pirmo pusgadu, pretendentu skaits dalībai zemessargos ir pieaudzis par vairāk nekā 100 procentiem. Iespējams, jūsu minētā situācija varētu arī būt iemesls šādai pastiprinātai vēlmei pievienoties zemessargiem, bet tikpat labi tam var būt arī cits skaidrojums.

— Viens no galvenajiem Zviedrijas Nacionālās zemessardzes uzdevumiem ir valsts aizsardzība. Kā jūs vērtējat diskusijas par Zviedrijas iespējamo dalību NATO un to, ka, pieņemot šādu lēmumu, Zviedrija varētu justies daudz drošāk, nekā tas ir tagad?

— Valsts dalība NATO ir stingri politisks lēmums. Es uzskatu, ka Nacionālās zemessardzes pamatuzdevums vienmēr būs Zviedrijas aizsardzība. Mūsu valdība ir deklarējusi solidaritāti starp Zviedriju un citām valstīm. Bet, kā jau es sacīju, jautājums par Zviedrijas iespējamo dalību NATO ir politisks lēmums.

— Kāds ir Nacionālās zemessardzes budžets?

— Tas veido mazliet vairāk nekā divus procentus no visa aizsardzības budžeta. Zviedrijas kronās šī summa ir aptuveni 900,50 miljoni, kas varētu būt ap 100 miljoniem eiro. Manuprāt, tas ir pilnīgi pietiekami. Kaut gan Nacionālā zemessardze ir 50 procenti no Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem, mūsu sistēma neprasa lielus budžeta līdzekļus. Mūsu zemessargi ir apbruņoti ar vieglajiem ieročiem, un to uzdevums ir spēt ļoti ātri ieņemt valsts aizsardzībā tiem noteiktās pozīcijas, dodot iespējas atbilstoši reaģēt un veikt savus uzdevumus arī Zviedrijas armijai, Gaisa spēkiem un Jūras spēkiem.

— Pastāstiet, lūdzu, par Zviedrijas Nacionālās zemessardzes jauniešu organizāciju?

— Lai informētu par valsts aizsardzības sistēmu, Bruņotajiem spēkiem un, protams, par zemessargu aktivitātēm, pie dažiem Nacionālās zemessardzes bataljoniem ir izveidotas jauniešu vienības, kurās darbojas jaunieši no 15 līdz 18 gadiem. Zviedrijā ir arī vairākas brīvprātīgo aizsardzības organizācijas, kas ir demokrātiskas un nav saistītas ar Bruņotajiem spēkiem. Arī tām ir savas jauniešu organizācijas ar tādu pašu mērķi kā mums, proti, sniegt jauniešiem zināšanas par bruņotajiem spēkiem un zemessardzi, lai viņos raisītu interesi nākotnē izvēlēties karavīra profesiju.

— Šīs vizītes laikā jūs tikāties ar mūsu aizsardzības sistēmas amatpersonām un jums bija iespēja vērot arī militārās mācības «Detonators 2014». Kas, jūsuprāt, Latvijas aizsardzības sistēmā ir labs, un kurām jomām mums vajadzētu pievērst lielāku uzmanību?

— Šī nav mana pirmā vizīte Latvijā. Pirms kādiem 9 — 10 gadiem es sadarbojos ar Baltijas aizsardzības koledžu un šajā statusā apmeklēju visas trīs Baltijas valstis. Tomēr šī ir pirmā reize, kad esmu Latvijā kā Zviedrijas Nacionālās zemessardzes komandieris. Uzskatu, ka šajās interesantajās mācībās, kuras man bija iespēja apmeklēt, piedalījās ļoti kvalificēti speciālisti. Man bija iespēja tikties ar ļoti zinošu un aizrautīgu rotas komandieri, kurš pastāstīja par šo starptautisko militāro mācību izaugsmi. Mācībās man bija iespēja vērot darbībā regulāro vienību karavīrus un zemessargus. Es arī redzēju daudz ko no zviedru militārās tehnikas un ekipējumu, tādu pašu, kādu izmanto mūsu zemessargi, tāpēc es tiešām šeit jutos kā mājās!

— Jūs pieminējāt Baltijas valstis, vai jums ir iecerētas līdzīgas sadarbības programmas ar Igauniju un Lietuvu, vai arī tā top tikai ar Latviju?

— Šī vizīte tika organizēta saskaņā ar vienošanos starp Zviedrijas un Latvijas bruņoto spēku komandieriem. Es uzskatu, ka mēs turpināsim sadarbību ar Latviju, jo, manuprāt, ikviens uzsāktais darbs ir jādara pakāpeniski un kārtīgi. Tad redzēsim, kādas būs nākotnes iespējas.