Nākamgad plānotajās militārajās mācībās kā Igaunijas Aizsardzības spēki, tā arī Lietuvas bruņotie spēki plāno iesaistīt arī rezerves karavīrus, tādējādi pārbaudot mobilizācijas sistēmas efektivitāti, gandrīz vai vienlaikus paziņoja abu valstu bruņoto spēku pārstāvji.
Mācībās Igaunijas un Lietuvas bruņotie spēki pārbaudīs mobilizācijas sistēmas efektivitāti
Nākamā gada maijā Lietuvas bruņotie spēki rīkos līdz šim plašākās visu ātro reaģēšanas spēku mācības "Žaibo kirtis" ("Zibens spēriens"), kurās pirmo reizi aptuveni 15 gadu laikā pārbaudīs, kā valstī darbojas mobilizācijas sistēma.
Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks norādīja, ka savulaik Lietuvā notikušas nacionālās mācības "Pavasario vejas" ("Pavasara vējš"), bet pēdējā laikā galvenā uzmanība pievērsta starptautiskajām mācībām un operācijām citās valstīs, taču saistībā ar pašreizējo situāciju nolemts trenēt savus ātrās reaģēšanas spēkus.
"Tās, iespējams, būs lielākās mācības ar mūsu vienību piedalīšanos Lietuvā un vienas no plašākajām pat salīdzinājumā ar starptautiskajām mācībām. To laikā mēs mēģināsim veikt daļēju mobilizāciju vienā no Lietuvas reģioniem, lai pārbaudītu, kā šī sistēma darbojas," sacīja bruņoto spēku komandieris.
Savukārt Igaunijas Aizsardzības spēki paziņoja, ka tie izsūtījuši aptuveni 7000 vēstules ar mobilizācijas pavēstēm rezerves karavīriem, kurus plāno iesaistīt nākamgad maijā plānotajās militārajās mācībās „Siil” („Ezis”), kas aizstās līdz šim notikušās mācības „Kevadtorm” („Pavasara vētra”).
Kopumā tajā plānots iesaistīt 12 000 profesionālā un obligātā militārā dienesta karavīru, kā arī brīvprātīgās Aizsardzības līgas „Kaitseliit” zemessargu, norādīja Aizsardzības spēki, uzsverot, ka lielāko daļu no mācībās iesaistītajiem veidos rezerves karavīri, kuri dienestu beiguši galvenokārt 2012. – 2014. gadā.
Atgādināsim, ka 2012. gada maijā Nacionālo bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centrs 500 rezerves karavīriem dažādos Latvijas reģionos nosūtīja apziņošanas vēstules, kurās saņēmējus triju darba dienu laikā lūdza apstiprināt to saņemšanu. Desmit dienu laikā to izdarīja 55 procenti rezerves karavīru, 77 procenti no kuriem to izdarīja noteiktajā laikā - trijās darba dienās.
Rezerves karavīru apziņošanas sakaru mācībās tika konstatēts, ka atziņošanas aktivitāte un laiks nav atkarīgs no dzīves vietas deklarācijas lauku teritorijās, republikas nozīmes pilsētās vai Rīgā, un maz atkarīgs no rezerves karavīru dienesta pakāpes.
15 procenti no atziņojušajiem rezerves karavīriem atrodas ārzemēs, lielākā daļa, pēc tuvinieku teiktā, atrodas ārzemēs divus līdz septiņus gadus (taču nav deklarējuši dzīvesvietu ārzemēs) un atgriezties Latvijā neplāno. Ir vērojama tendence, ka aizbraukuši gados jaunākie.
Atziņotāju noskaņojums pret šīm mācībām galvenokārt svārstījās no neitrāla līdz pozitīvi ieinteresētam.